Vai tu vispār esi normāla? Garīgās veselības stūrakmeņi

Katru gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena, aktualizējot jautājumus par garīgo cilvēka veselību. Ko nozīmē rūpēties par garīgo veselību, un kā paaugstināt savu vitalitāti, radošumu un veicināt drosmi dzīvot pilnasinīgi?

Cilvēka garīgā veselība veidojas jau no agras bērnības. Un tāpat jau no bērnības to bojā dažādi faktori. Taču, kā daudzus dzīves aspektus, garīgo veselību ir iespējams uzlabot, attīstot spējas un prasmes tikt galā ar dzīves situācijām, grūtībām, izaicinājumiem. Tas prasa vēlmi, ieinteresētību un radošumu. Tas liek apzināties savas emocijas un pārvaldīt tās. Taču rezultātā cilvēks jūt dzīves pilnasinību, izjūt labsajūtu, redz savu ilgtspēju un ķermenī plūstošo enerģijas apmaiņu.

Kas ir garīgā veselība? Garīgā veselība ir iekšējs stāvoklis, kurš nosaka cilvēka emocionālo un psiholoģisko pašsajūtu, attiecīgi ļaujot risināt dzīves notikumus, kas saistās ar darbu, attiecībām un notikumiem. Vienlīdz tas attiecas gan uz cilvēka spēju saprast savas emocijas, gan uz prasmi risināt problēmas, kas prasa pielāgošanos un savas nostājas paušanu.

Garīgā veselība ietver sevī plaša spektra personības aspektus, kas ietekmējoši nosaka emociju, rīcību, rekciju un arī novērtējumu. Ne velti joga uzsver, ka jebkura problēma ir neitrāla, vienīgi mūsu redzespunkts nosaka, kā novērtējam notiekošo. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir rūpēties par savu garīgo veselību, lai dzīves redzējums ir skaidrs, objektīvs un arī sekojošās rīcības ir produktīvas, radošiem risinājumiem bagātas un pozitīvas.

Garīgā veselība ietver šādus elementus:

Psiholoģisko izturību. Tā ir cilvēka prasme un spēja tikt galā ar dzīves grūtībām. Grūtībām, ko sastopam ikdienā, vienlīdz saistībā ar sevi, kā ar negadījumiem, zaudējumiem, nervu spriedzēm un visu, kas prasa attīstītu spēju pielāgoties šiem notikumiem vai dzīves pavērsieniem.

Emocionālo labklājību. Tā ir spēja izprast, pārvaldīt un izteikt savas emocijas konkrētai sabiedrībai pieņemamā un veselīgā veidā. Tas nozīmē arī emocionālās elastības prasmi, kas dod iespēju pielāgoties dzīves izmaiņām un stresa situācijām.

Pašcieņu un pašapziņu. Pozitīva attieksme dzīvē ļoti skaidri ietekmē notiekošā novērtējumu, tāpēc svarīga ir pozitīva attieksme pret sevi, savām iespējām, savu ķermeni, dodot vietu, telpu un laiku garīgajai veselībai uzlaboties, esot emocionāli drošā un atvērtā vidē.

Savstarpējo attiecību kvalitāti. Cilvēks ir sociāla būtne, tāpēc labas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem nosaka garastāvokli, prieku, un cilvēku loks apkārt ietver ne tikai ģimeni, bet arī kolēģus darbā un draugus.

Un visbeidzot, būtiska ir arī mērķu sasniegšana un dzīves nozīme jeb jēga. Jēga izplānot un tiekties uz mērķiem sniedz jēgu dzīvei un nereti dod tai nozīmi, kas izrietoši atnes prieku un labsajūtu ikdienas dzīvē.

Cilvēka psihe ir visnotaļ sarežģīta un sevī ietver daudz dažādu aspektu, piemēram, emocijas, izjūtas, domas, uzvedības modeļus un prātu. Dažas reakcijas uz notiekošajiem dzīves notikumiem mēs varam jau sevī paredzēt, jo tās atkārtojas un ir pazīstamas, kā, piemēram, ieraudzīt varavīksni lietainā pēcpusdienā, no pastkastītes izvilkt izmirkušu žurnālu vai pamanīt pie katliņa dibena piedegušu rīta putru. Atkarībā no citiem ietekmējošiem faktoriem un pat steigas tobrīd mēs, atkārtojoties šīm epizodēm, izjūtam prieku vai dusmas, bet vienlīdz neejam emocijas gradācijā līdz maksimumam, saprotot, ka būtībā tas jau ir tikai dzīves sīkums, mirklis, nieks vai radušies izdevumi sadeguša katliņa gadījumā. Taču brīdinājuma signāls ir tad, ja šādas mazas ikdienas situācijas spēj izraisīt bezcerību, izmisumu, nespēku, skumjas vai pat depresīvas sajūtas, jo tas liecina par psihes bojājumiem, kas tieši ietekmē garīgo veselību. Kas ir tie ikdienas faktori, kas veicina garīgās veselības traucējumus un ietekmē negatīvi?

Kas veicina garīgās veselības traucējumus:

Stress ikdienā. Pirmkārt, traumu faktori. Emocionālas vai fiziskas traumas, kas iegūtas bērnībā vai dzīves laikā vēlāk, var radīt ilgstošus garīgās veselības bojājumus. Tāpat darba un/vai finanšu problēmas, kas noved pie sasprindzinājuma, meklējot risinājumu sarežģītās dzīves situācijās vai šķietamās bezizejās.

Garīgās veselības traucējumi. Nepārejošas skumjas, zaudēta interese par ikdienu, smaguma sajūta. Tas viss var liecināt par depresiju, kas ir klīniski ārstējama un nedrīkst tikt atstāta bez ievērības. Cita veida traucējumi garīgajai veselībai ir emocionāli pārdzīvojumi dzīvē, piemēram, tuvinieku zaudējumi, gūtas traumas vai negaidītas pārmaiņas darbā vai privātajā dzīvē, kas tieši ietekmē drošības sajūtu, mieru un labsajūtu. Tas var turpināties izteiktās bailēs un uztraukumā, kas ietekmē ikdienu un sociālās attiecības sabiedrībā, un rezultēties ar realitātes izjūtas zudumu, kas nozīmē baidīties no iracionālām lietām, prognozēm, notikumiem, kā, piemēram, spoki, ēnas, pilnmēness, mikrobi un citas baiļu formas.

Bioloģiski faktori. Garīgās veselības problēmas var būt arī iedzimtas, un šo slimību ģenētika var palielināt konkrētā cilvēka iespēju patiešām saslimt, tāpēc, iepazīstoties ar dzimtas senču slimību vēsturi un zinot to, ir iespējams ņemt vērā norādījumus, kas palīdzēs mazināt ģenētisko risku iespējamību vai izpausmes formu.

Alkohola un narkotisko vielu lietošana. Tā var radīt skumju, ilgu, nomāktības un citu emociju saasināšanos, ievedot vēl dziļākā garīgas ne-veselības formā.

Taču garīgā veselība nav tikai ar psihi saistīts faktors. Tas var ietekmēt arī fizisko veselību. Ir svarīgi saprast, ka katrs cilvēks ir individuāls un tas, kas ietekmē vienu personu, citu cilvēku var neietekmēt tāpat. Garīgās veselības traucējumu cēloņi ir sarežģīti un bieži vien ietver kombināciju no daudziem faktoriem. Ir svarīgi pievērst uzmanību garīgajai veselībai un meklēt palīdzību, ja rodas jebkādi emocionālie vai psihiskie simptomi. Turklāt jāatceras, ka katrs cilvēks ir unikāls, tāpēc var būt nepieciešams izmēģināt dažādas pieejas, lai atrastu to, kas vislabāk darbojas. Svarīgākais ir nezaudēt ticību sev, būt pacietīgam savos garīgā līdzsvara meklējumos un būt apņēmīgam, atrast balansu sevī un sev apkārt, izjūtot piederību dzīvei, līdzcilvēkiem, dzīves plūsmai un savai dvēselei.

Universāli padomi rudens nomāktā garastāvokļa uzlabošanai.

Garīgās veselības uzlabošana prasa apņēmību, pacietību un pastāvīgas rūpes par sevi. Šeit ir daži padomi, kā uzlabot garīgo veselību:

• Izvēlieties sevi par prioritāti! Eksperimentējiet ar vispārzināmām praksēm, kas ļauj justies labāk un māca, kā atgūt emocionālo līdzsvaru. Mācaties meditāciju, nodarbojaties ar jogu, taisiet dziļās elpošanas prakses, lai uzlabotu emocionālo līdzsvaru. Praktizējiet domu gājiena attīstīšanu pozitīvā virzienā, saskatot lietu pozitīvos ieguvumus, un ļoti svētīgi ir kultivēt pateicības savā ikdienā, domās un/vai vārdos pateicoties par sev doto un visu labo, kas noticis. Augstākas attīstības līmenī cilvēks ir spējīgs arī pateikt paldies par visu, kas noticis ar viņu, arī ne tik labs, tādejādi iegūstot dzīves pieredzi, lai arī reizēm tā nav bijusi viegla un nākusi ar sāpēm, pārdzīvojumiem un ciešanām. Taču pateicību kultivēšana ir lielisks ceļš uz sevis, citu un dzīves pieņemšanu, kas patiesi lieliski dziedina garīgo veselību un uztur pareizu fokusu uz lietām.
• Rūpējieties par savu ķermeni. Ķermenis ir dots lietošanai šīs dzīves laika, tāpēc paša atbildība ir izvēlēties uzturu, kas ir veselīgs, nodarboties ar mērenām, kā minimums, bet, galvenais, regulārām fiziskām aktivitātēm, un tas kā rūpes par sevi ievērojami uzlabo garastāvokli ilgtermiņā un veicina garīgo labsajūtu. Un ļoti nozīmīgi ir atvēlēt diennaktī pietiekami daudz laika veselīgam un pilnvērtīgam miegam. Miegs ir viens no emocionālās līdzsvarotības stūrakmeņiem, tāpēc ietaupīt diennakts resursus un laiku uz miega rēķina ir ļoti īstermiņa risinājums, kas ļoti drīz novedīs pie stresa, spriedzes, psihes sasprindzinājuma, organisma enerģijas resursu vājuma un kopumā ietekmēs nelabvēlīgi garīgās veselības kopainu.
• Atklājiet jaunas prasmes. Nekad nav par vēlu atklāt sevī interesi par ko jaunu, atrodot sev jaunu hobiju. Ir svarīgi nekad nebeigt mācīties jaunas prasmes. Jaunas aizraušanās, prasmes un hobiji uzlabo pašapziņu un veicina iespēju domāt pozitīvi par savu nākotni, savām iespējām un izredzēm dzīvē kopumā.
• Atrodiet un ieplānojiet laiku priekam. Arī pieaugušiem cilvēkiem ir tiesības sev ļaut darīt lietas, kas vienkārši patīk. Ja tās sniedz prieku, tad prieks ir iespējams, galvenais, ko no tā darīšanas arī vajag sagaidīt. Nevis dzīvē ir jādara jēgas vai nepieciešamības dēļ. Reizēm, darot vienu lietu, galvā iešaujas idejas pavisam citas problēmas risinājumam. Tāpēc ir svarīgi savai dzīvei dot telpu, vietu un laiku, lai kaut ko radītu. Mieru, prieku, ideju, risinājumu, iedvesmu, radošu pieeju. Nav iespējams apsteigt laiku, lai cik ļoti mēs šajā laikmetā censtos to darīt. Ieprieciniet sevi ar maziem prieka mirkļiem ikdienā. Un arī pieaudzis cilvēks drīkst pats sevi apbalvot par kādu sasniegumu, kāda risinājuma atrašanu vai kādu drosmes brīdi, kad bija jāpieņem, iespējams, nepopulārs lēmums.
• Palīdziet citiem. Līdzdarbošanās sabiedriskajās aktivitātēs ļoti veicina piederības izjūtu, kas savukārt ļoti svētīgi ietekmē arī paša devēja pašsajūtu. Ziedojot citiem, jūs varat justies labi arī par sevi. Un ziedošana uzreiz nenozīmē naudu. Ziedojiet savu laiku, interesi, uzmanību. Izvediet pastaigāties patversmes suni uz mežu, kaimiņienei uzvāriet zupu vai aiznesiet launagā kēksa gabaliņu un dodiet savas rūpes, talkas dienās dodieties grābt pilsētas parku un veltiet savu mīlestību pilsētai, kur dzīvojat. Labdarībai ir tik daudzas formas.

• Mācieties pārvaldīt stresu. Ikdienas steidzīgajā dzīves ritmā stresa organizēšana ir viena no dienas prioritātēm. Un mūsdienu cilvēkam ir jābūt arī prasmei atslābināties, kaut uz brīdi. Elpošanas tehnikas, meditācijas, lūgšanas, relaksācijas tehnikas vai zāļu tējas. Brīvs brīdis sev ļauj pievērst uzmanību emocijām un māca, kā tikt galā ar negatīvām domām, grūtām situācijām un stresa pilnu dzīvi.
• Meklējiet atbalstu. Ja jūtat, ka garastāvoklis ilgstoši nav labs, saskatiet cilvēkus sev apkārt. Runājiet ar draugiem, ģimenes locekļiem un meklējiet profesionālu atbalstu, ja nepieciešams. Ilgstoša nomāktība un iekšēja cīņa ar negatīvām domām ietekmē veselību, sarežģī risinājuma atrašanu arvien vienkāršākās dzīves situācijās un var radīt draudus paša cilvēka drošībai. Ilgstoša cīņa ar emocionāliem un psiholoģiski šķietami neatrisināmiem apstākļiem rosina doties pie speciālista, kurš var palīdzēt atrast izeju arī no šķietamām bezizejām. Veselību! Prātā un garā!