Lita Beiris: Cik ļoti mums Rīgā beidzot vajadzētu modernu koncertzāli!
Jau 11. oktobrī tirdzniecības centra «Origo» ātrijā sākās 28. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls. «Tas būs krāšņi, skaisti un pavisam noteikti atbildīs festivāla devīzei «No klasikas līdz avangardam»,» sola festivāla idejas autore, dibinātāja un direktore Lita Beiris.
Ar sēņu pārstrādi nodarbojas naktīs
Tiesa, kopš festivāla norise no pavasara pārcelta uz rudeni, Litai vairs neesot laika septembrī un oktobrī pašai doties sēnēs. «Tagad to dara mans dzīvesbiedrs [režisors Guntis Gailītis - red.]. Viņš jau vairākas reizes no mūsu lauku mājām Piebalgā uz Rīgu ir atvedis pilnus grozus ar baravikām! Tiesa, man tās nācās pārstrādāt gandrīz vai nakts melnumā…» viņa palepojas un atklāj, ka Guntis sēnes salasa turpat uzkalnītē pie mājas. «Šogad bija interesanti: sākumā tur neauga nekas - nekā nebija ne augustā, ne septembra pirmajās nedēļās. Un tad pēkšņi septembra vidū sēnes burtiski izsprāga! Tā Gunta uzņemtā fotogrāfija ar sēnēm ir tik brīnišķīga! Turklāt, sākumā ieraugot to ražu, viņš apjuka un nesaprata, ko tagad darīt ar to ārprātu, kas tajā nelielajā laukumiņā bija,» Lita smejas un piebilst, ka iepriekšējos gados viņa sēnes lasījusi un pārstrādājusi pati: gan marinējusi, gan sacepusi un sasaldējusi, lai būtu krājumi ziemai. «Patiesībā labi, ka šogad Piebalgā un vispār Vidzemē gandrīz nevienam nav ne ābolu, ne ogu ražas, jo pavasarī viss nosala. Un man šogad nav neviena ķirbīša! Vienīgais, kas ar visām salnām un sausumu šogad kaut ko saražoja, ir plūškoks, tā ka vismaz taps plūškoka augļu ievārījums. Ražu varēs vākt oktobra sākumā, un ceru, ka laiks būs pietiekami silts, lai augļi vēl pagūtu pietiekami nogatavoties.» Lita gan piebilst, ka nodoties patīkamām saimnieciskajām lietām viņai īsti neesot laika, jo festivāls strauji tuvojas, turklāt viņa darbojas Dejas balvas žūrijā, «tāpēc paralēli visam man vēl jāpagūst noskatīties jaunākie deju iestudējumi un baleta izrādes. Dzīve tiešām ir interesanta»!
Vieta, kur var satikt kultūru
Atgriežoties pie festivāla, viņa saka: «Atklāšanas koncerts tiešām būs skaists, un tajā, kā jau vienmēr, būs arī dažādi pārsteigumi. Jo - festivāls bez pārsteigumiem nav festivāls!» Koncerta programma gan vēl ir tapšanas stadijā, tāpēc Lita pašreiz nesauc konkrētus māksliniekus, vien piemin, ka tirdzniecības centra ātrijā atkal tiks būvēta speciāla skatuve ar deju grīdu un fonā tiks izmantots melna samta aizkars.
Kādēļ festivāla atklāšanas pasākums notiek tik neierastā vietā? «Tā ir viena no interesantākajām un publiskākajām vietām Rīgā. Dejotāji tur ļoti labi izskatās; tur ir balkons, no kura skatītāji var vērot priekšnesumus. Un viņiem vienmēr šis koncerts ir kā atklāsme, jo tajā mēdz piedalīties deju studijas un skolas, topošie baletdejotāji un dažkārt - arī Latvijas Nacionālā baleta solisti. Turklāt dažādas laikmetīgās dejas performances mēdz notikt sabiedriskā transporta pieturās, pamestās rūpnīcās, kuģu būvētavās. Citur pasaulē baleta koncerti notiek arī parkos, muzejos, taču oktobris nav īstais laiks āra koncertiem. Tāpēc stacija un tirdzniecības centrs, manuprāt, ir brīnišķīga vieta šādiem pasākumiem: tur cilvēks iepērkas, padzer kafiju, noskatās koncertu, dodas uz vilcienu, ja viņam kaut kur jābrauc. Turklāt ļoti iespējams, ka, šī pasākuma iedvesmots, pēc kāda laika viņš jau dodas baleta izrādi vai deju koncertu skatīties Operā vai kādā koncertzālē.»
Fadu un zemūdens pasaule uz skatuves
Savulaik baleta festivāls noslēdzās ar krāšņu galā koncertu, kurā piedalījās baleta mākslinieki no Amerikas un Eiropas operteātriem, taču beidzamajos gados Lita uz Rīgu aicina visdažādākās baleta un deju kompānijas, un nu jau viesu uzvestās izrādes skatāmas arī citur Latvijā: Līvānos, Rēzeknē un šogad - arī Cēsīs. Par šā gada viesiem festivāla direktore saka: «Modernā baleta kompānijas «Quorum Ballet» no Portugāles Latvijā ir viesojusies jau vairākkārt, un šoreiz viņi skatītājiem piedāvās izrādi «Correr o Fado». Mēs zinām, ka fado jeb fadu ir portugāļu mūzikas žanrs, taču šajā izrādē fadu tiks izdejots. Protams, būs arī dziesmas, jo - kā tad bez dziedāšanas! Izrādes fotogrāfijās esam redzējuši, ka mākslinieki izmanto arī ūdeni. Vai tas tiks izmantots arī Latvijas izrādēs? Šo jautājumu risināsim ar tām koncertzālēm, kur notiks izrādes. Es no tā nedaudz baidos, bet tad jau redzēsim, kā tas būs.» Satraukumu viņai sagādājot arī otri viesi - itāļu deju kompānija «eVolution Dance Theater» un viņu izrāde «Blu Infinito». «Šajā uzvedumā tiek izmantoti gaismu efekti, modernas lāzeru un digitālās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību dejotāji uz skatuves uzburs zemūdens pasauli un tur mītošās fantastiskās būtnes. Tas solās būt skaisti un iespaidīgi, lai gan nepavisam neizklausās vienkārši. Bet mēs mēģināsim to visu parādīt un ceram, ka gan Rīgā, gan Rēzeknē un Cēsīs tas izdosies. Un, par to runājot, atkal un atkal nodomāju, cik ļoti mums Rīgā beidzot vajadzētu modernu koncertzāli!»
Ministrei vēl izturību un gudrību
Festivāla direktore arī neslēpj raizes par to, vai pēc tam, kad amatā stājusies jaunā kultūras ministre, šiem jautājumiem tiks pievērsta pietiekama uzmanība. «Atkal atkārtošos, bet visi taču zina, cik daudz mums ir izcilu mākslinieku, ar kuru palīdzību mēs varētu piesaistīt visas pasaules uzmanību. Bet diemžēl ar vietu, kur to rādīt, joprojām esam nekurienē…» Lita piebilst, ka jauno ministri Agnesi Loginu viņa nepazīst, taču «es ceru, ka viņa varētu izprast un iedziļināties ne tikai kino lauciņā, bet arī dejas mākslas jomā. Viņai gan būs jāapgūst daudz: teātra un mūzikas pasaule. Tas ir sarežģīts process, lai apgūtu visu šo jomu, un man jau liekas, ka šī ir viena no «smagākajām» ministrijām. Tāpēc ministrei vajadzēs daudz spēka un gudrības, lai varētu vadīt šo mākslas un kultūras procesu, izprast un atbalstīt mākslinieku palīgā saucienus, lai mēs daudzus nepazaudētu. Ir būtiski noturēt arī amatiermākslu un daudzpusīgo mākslas izglītību, kas mūs bagātina kā nāciju, attīsta cilvēku kā personību.»