«Šobrīd vācam materiālus par Latvijas iluzionisma vēsturi, kuru sūtīsim arī uz Lasvegasu leģendārajam iluzionistam Deividam Koperfīldam, bet nākamgad plānojam doties viesizrādēs uz Ameriku un Eiropu,» par saviem plāniem teic pazīstamā iluzioniste Dace Pecolli.
Iedvesmojušies no rotaļlietu veikaliņiem un Lūisa Kerola grāmatas
«Man liekas, ka mēs abi ar Enriko esam kā mūžīgie bērni: mūs joprojām interesē rotaļu veikaliņi, un, kad esam kādā lielveikalā, noteikti pirmā vieta, kur iegriežamies, ir rotaļlietu nodaļa. Jo tur ir tik daudz interesanta, kas mums var noderēt!» smej Dace, stāstot par to, kas viņus abus iedvesmojis radīt izrādi «Alise Brīnumzemē», un piebilstot - tas nekas, ka šo izrādi, iespējams, iestudē teju katrs otrais pasaules režisors. «Mūsuprāt, «Alisē» ir tikpat daudz maģijas kā ziepju burbuļos, un vēl šajā darbā ir autora (Lūiss Kerols - red.) iekodētā maģija. Šis darbs patīk daudziem, un joprojām tas ir kā magnēts, caur kuru cilvēks var atvērties pasaulei, atļauties būt traks un tajā pašā laikā pārdomāt dažādās dzīves taciņas, kuras nāk caur šo stāstu. Turklāt statistika liecina, ka «Alise Brīnumzemē» ir otrs populārākais darbs aiz Viljama Šekspīra darbiem! Arī mēs abi esam iedvesmojušies no šī stāsta un daudzajiem citātiem - piemēram, no Karalienes teiktā, ka dzīvē viss ir iespējams.»»
Pēc iluzionistu šova «Magic Mania», kurš notiks oktobrī, Dace un Enriko pošas lielajās viesizrādēs uz Ameriku un Eiropu.
Stāstot par saviem plāniem un darbiem, Dace neslēpj, ka ir ļoti pateicīga, ka viņiem abiem ar vīru ir iespēja darboties iluzionisma žanrā. «Esam uzstājušies 79 pasaules valstīs, un daudzviet cilvēkiem pirms tam pat nebija ne jausmas, kur ir tāda Latvija. Esam izveidojuši savu iluzionisma teātri un muzeju «Mystero». Muzejā ir atrodami materiāli par burvju mākslas vēsturi pasaulē un arī par burvju mākslas vēsturi Latvijā, kurai ir veltīta vesela nodaļa. Mēs cenšamies saglabāt vēsturisko informāciju par šo spilgto un dažādo Latvijas kultūras daļu, turklāt šis darbs ir ticis novērtēts, jo pirms dažiem gadiem saņēmām Rīgas domes balvu «Baltais zvirbulis».» Viņa stāsta, ka gaismā tiekot celtas arī dažādas pērles - informācija, kura saistīta ar pasaulslaveniem burvju māksliniekiem, un tas tiek darīts kopā ar bijušo Rīgas cirka direktori Lolitu Lipinsku, kura cirka mākslas tēmas izpētei veltījusi vairāk nekā četrdesmit savas dzīves gadus, un vēsturnieku Uģi Niedri, kurš pētījis un vācis informāciju par vienu no senākajiem zināmajiem Latvijas burvju māksliniekiem - 1842. gadā dzimušo Jāni Johanu Štrausu. «Pateicoties šai sadarbībai un arī maniem zinātniskajiem pētījumiem, esam spējuši savākt tiešām daudz informācijas par Latvijas iluzionisma vēsturi. Šobrīd mūsu teātra mājaslapā šai tēmai veltītajā sadaļā jau ir ievietota informācija par četriem latviešu burvju māksliniekiem - pētījumi, fotogrāfijas un savāktie materiāli. Mans mērķis ir ar laiku publicēt visu savākto informāciju, lai tā nestāvētu putekļainos grāmatplauktos, bet lai ar to varētu iepazīties ikviens interesents. Mēs ar šo informāciju dalāmies, jo to uzzina ikviens, kas apmeklē mūsu muzeju.»
To stāstot, Dace ar lepnumu uzsver, ka uz šo tēmu ir vērts paskatīties plašākā mērogā: «Mums ar Enriko tika izrādīts liels gods - 2025. gadā uzņemt Rīgā Pasaules iluzionisma vēstures kongresu, kurš notiek reizi divos gados kādā no Eiropas valstīm. Kongresa dalībniekus - iluzionisma vēsturniekus un kolekcionārus, kuri atbrauks no visām pasaules malām - uzņemsim gan «Mystero», gan citur, un atkal jau jāteic, ka lielākā daļa no viņiem līdz šim nezināja neko ne par Latviju, ne mūsu iluzionisma vēsturi. Mēs ar Enriko plānojam gan lasīt lekcijas, gan piedāvāt triku rekonstrukcijas, iesaistot Latvijas māksliniekus, gan citas interesantas lietas.»
Taču, kā piebilst Dace Pecolli, «ir vēl kāda dižāka informācijas krātuve jeb digitālā bibliotēka, kura vēl nav publiski pieejama, jo vēl tikai tiek veidota, un to dara pats pasaulslavenais iluzionists Deivids Koperfīlds no Lasvegasas. Mēs ar viņu tikāmies pagājušā gada martā un izpētījām visu viņa kolekciju un privāto muzeju. Toreiz Koperfīlds mums stāstīja arī par savu digitālo bibliotēku un bija ļoti priecīgs, kad apsolījām informāciju par Latvijas iluzionisma vēsturi - tēmu, par kuru viņš vispār neko nezināja - sūtīt viņam uz Lasvegasu, lai viņš to varētu ierindot savā digitālajā bibliotēkā. Informāciju jau esam sākuši viņam sūtīt un tiešām lepojamies ar to, ka Koperfīlda digitālajā bibliotēkā varēs izlasīt tieši mūsu sūtītās ziņas!» Izrādās, ka šos zinātniskos pētījumus Dace Pecolli ir veikusi jau piecpadsmit gadus. «Sākumā Kultūrkapitāla fonds drusku mani atbalstīja, taču nu jau vairāk to nedara, lai gan trīs vai četras reizes esmu iesniegusi projekta pieteikumu, jo - tas neesot aktuāli. Lai tulkotu, iefilmētu materiālus, tos vāktu un apkopotu, ir nepieciešami līdzekļi. Pagaidām mēs ar Enriko šajā darbā ieguldām savu naudu, jo varam to atļauties.»
