Arī pirms simt gadiem, 1923. gadā, rudenī skolas bērni posās uz skolu un krāmēja skolas somas. Tikai ne visur jaunais mācību gads sākās 1. septembrī, kā tas pašlaik jau 75 gadus nepārtraukti ir Latvijā. 1919. gada decembrī pieņemtais Likums par Latvijas izglītības iestādēm gan noteica, ka visiem bērniem no sešiem līdz 16 gadiem ir obligatoriska pamatskolas izglītība (tolaik – sešas klases, neskaitot gadu pirmsskolas jeb mājas mācību un pēc tam gadu «papildu skolas»), bet strikti nenoteica datumu, ar kuru sākas jaunais skolas gads.
1. septembris par vienotu jaunā skolas gada sākumu tika noteikts tikai pēc padomju okupācijas, kad Latvijas izglītības sistēmu pielāgoja padomju standartiem. Starpkaru neatkarīgajā Latvijā mācību gadu visnotaļ demokrātiski noteica pašas skolas, ņemot vērā vietējos apstākļus (tas gan bija jāapstiprina Izglītības ministrijai). Tas nozīmēja, ka skolas gads varēja sākties ne tikai agrā rudenī, bet pat oktobra vidū vai pat 1. novembrī. Sevišķi tas attiecās uz lauku pagastiem un nelielajām provinces pilsētām, kur vecāki savus bērnu uz skolu sāka laist tikai tad, kad tika novākta rudens raža un bērniem un jauniešiem vairs nevajadzēja ne palīdzēt labības kulšanā, ne iet ganos.
Tajā laikā, kamēr bērni tētukiem dīca pastaliņas un staltu cepurīti, bet mātēm pieprasīja glaunus svārkus, kā teikts tautasdziesmā, lai varētu doties skolas gaitās, pieaugušie cīnījās ar tām pašām problēmām, kādas izglītības sistēmā valda vēl joprojām: pedagogi pulcējās arodbiedrību sapulcēs, kur sprieda par zemajām algām, bet politiķi sprieda par skolu tīklu optimizāciju un sūrojās, ka vienai pagasta valdei jāuztur skola, kurā mācās kaimiņpagasta bērni. Arī pirms simt gadiem, kā varam lasīt gadsimtu senās avīžlapās, tika spriests par skolu slēgšanu, jo nepietika naudas daudzo gaismas piļu uzturēšanai. Bija izcēlies arī milzīgs korupcijas skandāls - 1923. gadā toreizējais izglītības ministrs Pauls Gailītis par valsts budžeta līdzekļiem centās iegādāties privātu ancuku - fraku. Tomēr bija arī citi zīmīgi notikumi, ar kuriem 1923./24. mācību gada sākums palicis Latvijas izglītības vēsturē. »Vakara Ziņas« apkopoja dažus nozīmīgākos tā laika skolu notikumus, kuru turpinājumu šodien joprojām izjūt zinību apguvēji.
* Daugavpils universitāte. 1923. gada 1. augustu var uzskatīt par Daugavpils universitātes izaugsmes un pedagogu izglītības sistēmas mūsu valstī sākumu. Lai gan par Daugavpils universitātes dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1921. gada 4. novembris, kad Daugavpils valsts vidusskolas telpās Valdemāra ielā 32 tika atvērta Latgalē pirmā četrgadīgā pedagoģiskā vidusskola (vēlāk - Skolotāju seminārs), 1923. gada augusts bija īpaši nozīmīgs, jo tad Daugavpils Skolotāju semināru pārveidoja par Daugavpils Valsts skolotāju institūtu ar piecgadīgu mācību programmu. Līdz ar to tika likts pamats skolotāju sagatavošanas sistēmai Latvijā.
* Latgales konservatorija. Šajā pašā gadā bija vēl viens nozīmīgs notikums Daugavpils skolu dzīvē. 1923. gada 17. septembrī sākās mācības Latgales tautas konservatorijā (tagad Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola).
* Krāslavas ģimnāzija. Īpašs notikums 1923. gadā ir Krāslavas ģimnāzijai, kura tad tika atvēra bijušajā grāfu Plāteru pilī (tagad tajā ir pilsētas Vēstures un mākslas muzejs). Pirmais izlaidums tajā notika 1926. gadā (skolu absolvēja seši ģimnāzisti). Zīmīgi, ka viena no Krāslavas, kura ir pirmā pilsēta Latvijā, kurā atklāja augstāko mācību iestādi (no 1757. līdz 1843. gadam tur darbojās katoļu garīgais seminārs), ģimnāzijas specializācijām tolaik bija latīņu valoda. No 2008. gada Krāslavas ģimnāzija vairs nav vienkārši ģimnāzija, bet gan valsts ģimnāzija.
* Rēzeknes 3. vidusskola. 1923. gadā tika uzcelta Rēzeknes 3. pamatskolas (tagad - Rēzeknes 3. vidusskola) ēka 18. novembra ielā. Savukārt pirms 50 gadiem tā tika paplašināta, uzceļot trīsstāvu piebūvi ar sporta zāli.
* Rēzeknes internātpamatskola. 1923. gada 1. septembrī Lūznavā bijušajā muižas ēkā atklāja Laizānu kurlmēmo skolu, kas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija lielākā kurlmēmo skola Latvijā (darbojās deviņus kilometrus no Maltas stacijas un četru kilometru attālumā no Rēzeknes-Daugavpils šosejas). Pēc Otrā pasaules kara skola vairākkārt mainīja atrašanās vietu un padomju laikā pārtapa par Rēzeknes nedzirdīgo skolu, kurai 1956. gadā uzcēla sava ēku (tagad - Rēzeknes internātpamatskola - attīstības centrs).
* Skrīveru vidusskola. 1921. gada 10. novembrī izremontētajā bijušajā nespējnieku namā 87 skolēni uzsāka mācības divklasīgajā Skrīveru pamatskolā (tagad - vidusskola), bet 1923./24. mācību gadā tā jau kļuva par pilnu pamatskolu. Tātad šī gada Zinību diena ir īpašs notikums Andreja Upīša Skrīveru vidusskolai, kura nu jau simto gadu pēc kārtas skrīveriešiem nodrošina pilnvērtīgu izglītību.
* Āgenskalna Valsts ģimnāzija. 1681. gadā Rīgas rāte nolēma Pārdaugavā dibināt skolu ar vācu mācību valodu, kura kā Āgenskalna pilsētas zēnu skola tika atklāta 1688. gadā. 1923. gadā skolu pārdēvēja par Rīgas pilsētas 4. pamatskolu. Laika gaitā skola tika pakļauta daudzām reorganizācijām un nosaukumu maiņām, un tagad tā ir Āgenskalna Valsts ģimnāzija Lavīzes ielā.
* Rīgas īpatnējā pamatskola. 1923. gadā Latvijā izveidoja pirmo skolu bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem - Rīgas pilsētas 2. īpatnējo pamatskolu (tagad - Rīgas 1. pamatskola - attīstības centrs Ģertrūdes ielā 18), kas sākumā atradās Tērbatas ielā 15/17. Tagad šajā ēkā - vienā no Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūras ikonām - ir Rīgas 40. vidusskola.
* Valmieras Viestura vidusskola. Tagad viena no lielākajām skolām Valmierā atrodas pilsētas ziemeļu daļā Viestura alejā 3. Bet tās pirmsākumi meklējami netālu esošajā Valmiermuižā, kur 1923. gadā izveidoja Valmieras pagasta sešklasīgo pamatskolu.
* Gulbenes pamatskola. 1923. gads nozīmīgs bija pirms diviem gadiem pie dzelzceļnieku bērnudārza dibinātajai Gulbenes pamatskolai, kad tā savu darbību uzsāka miesta valdes ēkā Vecgulbenes muižā jeb tā dēvētajā Sarkanajā pilī. Toreiz tās nosaukums bija Vecgulbenes miesta sešklasīgā pamatskola.
* Dobeles ģimnāzija. 1923./24. mācību gadā Dobeles zinību gaisma kļūst spožāka, jo tad te pie pilsētas ģimnāzijas tiek dibināta bibliotēka. Togad bibliotēkas izveidoja vēl citās skolās, piemēram, arī tagadējā Ogres 1. vidusskolā.
* Cēsu 1. pamatskola. Savukārt Cēsu pilsētas 1. pamatskolai 1923. gads nozīmīgs ar to, kā tā sāk «skanēt»: togad par līdzekļiem, kas tika iegūti no ieejas maksām audzēkņu sarīkojumos, tai nopirktas pirmās klavieres.
* Kaucmindes mājturības skola. 1923. gada sākumā 43 latvju daiļavas uzsāka mācības slavenajā Kaucmindes mājturības skolā.
* Ventspils 1. pamatskola. 1923. gadā Ventspils pilsētas skolas valde nolēma atvērt vēl vienu pilsētas skolu toreizējās bērnu patversmes telpās Pļavu ielā pie Sarkanā tilta (tagad - Ventspils 1. pamatskola, bet pilsētnieki to joprojām dēvē par Pļavas skolu), kura šī gada maijā ieguva visas Latvijas ievērību ar to, ka ēkas nosēdušos pamatu dēļ skolēni un pedagogi nevarēja izmantot skolas kompleksa vidējo daļu, kas savieno abus mācību korpusus.
* Staiceles pamatskola. 1923. gadā Staiceles papīrfabrika, saniknojusies uz pagasta valdi, kura tai uzlika klaušas - labot 13 kilometrus garu ceļu, atteicās finansēt privātskolu, kuru savā aizgādībā bija pārņēmusi jau 1910. gadā un kurā mācījās papīrfabrikas strādnieku bērni. Skolas pastāvēšana bija zem jautājuma zīmes. Pēc gada, 1924. gadā, skola saņēma valsts pabalstu - 75 000 latu - un varēja uzsākt jaunu uzrāvienu, un 1925. gadā Staicelē sāka būvēt jau jaunu skolu.
* Viesītes vidusskola. 1923. gada 20. februāris uzskatāms par Viesītes vidusskolas sākumu, jo šajā datumā dibināta divgadīgā Eķengrāves pamatskola, kas pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados pārtapa par Viesītes vidusskolu.
* Talsu vidusskola. 1923. gada 22. decembrī tika pamatīgi «militarizēta» Talsu vidusskola. Todien Talsu pilsētas valde, atsaucoties Valsts Talsu vidusskolas lūgumam nodot skolas vēsturiskajam muzejam vēsturiskas nozīmes lietas, kas ir tās pārziņā, nolēma skolas muzejam dāvināt divus vecos XVII gadsimta čuguna lielgabalus, kuri tagad tie atrodas Talsu novada muzejā.