Basketbolists Rihards Lomažs: Man pašam vēl daudzas lielas spēles un uzvaras ir priekšā
Dzimis valdemārpilietis, Latvijas basketbola izlases spēlētājs Rihards Lomažs, kura pēdējais klubs bija Vācijas Bundeslīgas Oldenburgas «EWE Baskets», šā gada sākumā guva smagu ceļgala traumu, vēlreiz saraujot krusteniskās saites. Rihards pašlaik turpina rehabilitācijas kursu un tāpēc nepiedalījās 19. pasaules čempionātā basketbolā kopā ar Latvijas komandu
Pašsajūta ir lieliska
«Viss ļoti labi rit pēc iepriekš sastādītā plāna. Man ir savs fizioterapeits. Sākumā bija specifiskāki vingrinājumi, bet tagad es jau pāreju uz nopietniem treniņiem. Trenējos arī basketbolā - tā ka viss ir vislabākajā kārtībā. Pašsajūta ir lieliska, viss ir ļoti labi, un, kā iepriekš minēju, viss rit pēc konkrēta plāna,» Rihards ir noskaņots optimistiski un atklāj, ka jau sāk domāt par savu nākamo klubu, bet tas vairāk ir aģenta darbs. «Es gan negribu šo procesu sasteigt un braukt kaut kur pilnīgi neapdomāti un ļoti ātri. Vispirms man jāiziet pilns rehabilitācijas kurss. Pagaidām ar to nav nekādas steigas. Protams, šogad mans nākamais klubs noteikti tiks izvēlēts. Vēlmes man var būt dažādas, bet vispirms ir aģenta darbs, kurš ievēro manas prasības. Bet tas nav uzreiz tā, ka viņš momentā atrod un man steigā jāparaksta sadarbības līgums. Septembrī jau sākšu izskatīt vairāk kādu klubu piedāvājumus un noteikti jau tuvākajos mēnešos šis klubs tiks atrasts,» domā basketbolists.
Vaicāts par pasaules čempionātu basketbolā, spēlētājs atbild: «Protams, ļoti jūtu līdzi saviem kolēģiem Pasaules kausā, pārdzīvoju, ka pats vēl nevaru piedalīties un aizstāvēt Latvijas godu. Es Pasaules kausu skatījos pa televizoru.»
Komandas biedriem - veselību
«Basketbols man pašam nozīmē divas dažādas lietas. Kad tu spēlē kaut kur ārzemēs un kad pārstāvi savu valsti, sajūtas ir pavisam citādas. Kad, piemēram, ir skatītāju pilnas tribīnes Rīgā. Kad tu pārstāvi Latviju, tad tās ir milzīgas patriotisma jūtas, lepnums, atbildība, ka tu nes Latvijas vārdu pasaulē un 12 000 līdzjutēju vienbalsīgi dzied mūsu valsts himnu. Tas tiešām ir īpaši, un es novērtēju šādus brīžus. Man pašam vēl daudzas lielas spēles un uzvaras ir priekšā, bet kaut kādas no iepriekšējā laika ir arī īpaši iespiedušās atmiņā, kad ir iegūti čempiona tituli. Tās arī ir neaizmirstamas spēles, un tāpat atmiņā ir izlašu spēles. Grūti nosaukt vienu, kas būtu visīpašākā,» uzsver Rihards.
Basketbolists pastāsta, ka ikdiena tagad esot fizioterapija, vingrošana, sportošana - puisis ir ļoti aizņemts. Šobrīd pat trenējoties vairāk nekā tad, kad bija pilnīgi vesels.
«Tas man ir vienīgais ceļš, lai atgrieztos atpakaļ lielajā sportā. Tagad man viss ir kārtībā ar veselību, nav vairs nekādu problēmu. Šobrīd vēl būšu Latvijā, bet, ja radīsies kāds labs nākamā kluba piedāvājums, tad, protams, došos prom. Pagaidām dzīvoju Latvijā. Ja godīgi, šovasar nebija īsti laika pabraukāt pa Latviju, man arī jūlijā piedzima meitiņa un bija un ir prieks un arī papildu rūpes. Tā jau nebija, ka pilnīgi nekur šovasar neaizbraucu. Kaut kur dodos, apvienoju gan atpūtu, gan rehabilitāciju - viss ir lieliski sakārtots. Rehabilitācija notiek divreiz dienā, es patrenējos pa 2,5-3 stundām. Citreiz ir kaut kas samiksēts, bet tagad slodzes ir arvien vairāk un vairāk. Sākumā fizioterapija bija vienreiz dienā pa 2,5-3 stundām un ar to arī pietika. Tas, ka vairāk trenējies, nenozīmē, ka tev būs labāk. Nevar būt arī pārslodze, kad viss aiziet uz slikto pusi. Tas ir koks ar diviem galiem. Es darīju visu, ko man lika. Profesionāls fizioterapeits to visu vadīja, es pats neko neizdomāju. Kad guvu traumu, sākumā bija ļoti smagi, bet tāds ir lielais sports - neko nevar darīt.»