Zane Eniņa ar mugursomu plecos apceļojusi vairāk nekā 80 valstu, aprakstot piedzīvoto blogā, iznākušas arī trīs grāmatas: «Nekaunīgais pingvīns», «Uz Aļasku un atpakaļ», «Santjago ceļš: plāksteris pēdām un sirdij». Ikdienā Zane sastopama Inčukalna, Drustu un Dzelzavas pusē, kur audzē dārzeņus, vāc dabas veltes, uzņem ciemiņus un raksta.
Ceļošana
«Cenšos ceļot vienkārši, iepazīstoties ar vietējiem cilvēkiem un viņu ikdienu - tas man šķiet interesantāk nekā apmeklēt izslavētas un tūristu pilnas vietas. Protams, arī tādās iznāk pabūt. Ceļojot aizrauj pasaules dažādība, citādas tradīcijas, daba, ēdieni, kultūra.»
Mugursoma
«Es ne vien ceļoju ar mugursomu plecos, bet izmantoju to arī ikdienā. Kad jāiet uz operu vai citu smalku vietu, samulstu, jo man nemaz nav mazas un pieklājīgas somiņas šādiem gadījumiem. Tāpat ir jocīgi atrasties kaut kur bez savas mugursomas, jo tās kabatās ir visiem dzīves gadījumiem noderīgas lietas, piemēram, pretodu līdzeklis, pretiedeguma krēms, plāksteri.»
Zaļi laksti
«Kopš sevi atceros, dārzeņus pašu lietošanai esam centušies izaudzēt paši. To daru arī šobrīd, un dārza sezonā bieži esmu satopama dobēs un vagās. Šogad gan sausums krietni patraucēja, bet kaut kas jau izaugs.»
Dabas velšu vākšana
«Cik vien iespējams bieži, cenšos doties dabā - pļavā, mežā, purvā un citviet. Un reti kad atgriežos tukšām rokām. Vasarā un rudenī vācami gan augi, gan ogas, gan sēnes, bet arī ziemā un pavasarī var tikt pie kādas mizas, ķērpja, piepes un arī sēnes.»
Darbs ar rokām
«Pēdējos desmit gadus mani ļoti iepriecina iespēja kaut ko radīt pašas rokām - uzbūvēt koka plauktu, noaust paklāju, uzadīt maučus, nopīt šūpuļtīklu vai izveidot ko citu sirdij un acij tīkamu.»
Satikšanās
«Esmu no tiem cilvēkiem, kas ļoti labprāt runājas ar svešiniekiem; draugi saka, ka es iepazītos arī ar sētas stabu. Mani iepriecina nesteidzīgas sarunas gan ar tikko iepazītiem cilvēkiem, gan jau ilgi pazīstamiem.»
Piedzīvojumu gars
«Ja nonāku situācijā, kur jāizvēlas - iet vai neiet, darīt vai nedarīt, lēkt vai nelēkt - parasti izvēlos aktīvu iesaisti. Tā nonāku gan problemātiskās, gan brīnišķīgās situācijās. Pēc tam ir ko atcerēties un ko aprakstīt.»
Lasīšana un rakstīšana
«Kopš bērnības uzņemu grāmatas lielās devās un nu jau vienpadsmit gadus rakstu arī pati. Dažreiz cilvēki saka, ka, lasot manus ceļojumu piedzīvojumus, viņi sajūtas, it kā paši būtu tur bijuši. Tas man ir milzīgs kompliments.»
Jaunā apguve
«Teju nepārtraukti mācos kādos kursos, lai neiesūnotu. Paralēli mācībām ar prieku klausos dažādas tiešsaistes lekcijas, piemēram, «ted.com» vai «open.lv» pieejamās. Klausoties tās, var labi izmantot laiku, piemēram, adīt maučus.»
Latvija
««No kurienes tu esi?» Ceļojot šis jautājums parasti izskan vēl pirms vārda pajautāšanas. Un man ir tas gods un atbildība stāstīt par Latviju - mūsu dabu, kultūru, cilvēkiem - cerot, ka kādam no ceļā sastaptajiem ļaudīm būšu devusi impulsu kādreiz atbraukt pie mums ciemos.»