VAKARA ZIŅAS. Mīļākā fotogrāfija. Stāsts par kādu draudzību

«Spriežot pēc tā, ka fotogrāfija ir melnbalta, tā varētu būt tapusi ap 1985. gadu,» saka mūziķis un folkgrupas «Laimas muzykanti» dibinātājs Artūrs Uškāns un ar smaidu piebilst, ka, visticamāk, bildē iemūžināts brīdis, kad viņš kopā ar saviem draugiem un kursabiedriem Gunāru Igauni (no kreisās) un Ivaru Šminiņu varētu būt nodarbojies ar kaut ko visai nelegālu.

«Rēzeknes Jāņa Ivanova vārdā nosauktās mūzikas vidusskolas audzēkņiem bija aizliegts spēlēt, piemēram, kāzās. Tāpat skolas vadība bija aizliegusi spēlēt citu mūziku - tādu, kas nav akadēmiska. Taču, protams, mums gribējās spēlēt gan basģitāru, gan citādāku mūziku un, protams, arī kaut ko nopelnīt. Skatoties šo fotogrāfiju, man šķiet, ka tobrīd atrodamies un muzicējam kādā kolhoza ēdnīcā, taču neatceros, kam bija kāzas, kurās spēlējām. Jo toreiz tika spēlēts daudz kāzu, un dzīvē diezgan bieži ir gadījies piedzīvot situācijas, kad pienāk klāt kāds cilvēks un saka - paldies par to, ka spēlējāt manu vecāku kāzās… Tādu spēlēšanu kāzās ir bijis ap četriem simtiem, tāpēc kāzās vairs nespēlēju.»

Artūrs smej, ka visprecīzākais nosaukums šai gandrīz četrdesmit gadus senajai fotogrāfijai varētu būt «Stāsts par kādu draudzību»: «Toreiz, vienā kursā mācoties, bijām riktīgi sadraudzējušies. Mēs ar Gunāru mācījāmies kordiriģentu nodaļā, savukārt Ivars bija pūtējs (trompetists). Ivars ar Gunāru īrēja dzīvokli Rēzeknē, jo tā studentiem bija lētāk izdzīvot. Savukārt es dzīvoju pie vecākiem, taču visādus bohēmiskus nedarbus, spēlēšanu kāzās un ballēs darījām kopā. Gunārs toreiz no mums bija visprātīgākais: viņš cēlās sešos no rīta un gāja mācīties klavierspēli, toties mēs ar Ivaru bijām divi talantīgi sliņķi. Taču pats svarīgākais laikam ir tas, ka mūsu draudzība, kura radās studiju laikā, dzīves gaitā tā arī nekur nav pazudusi. Mēs joprojām tiekamies, sazvanāmies, sveicam cits citu dzimšanas dienās, braucam ciemos cits pie cita uz lieliem dzīves notikumiem, uz jubilejām… Lai arī mums vairs nav tie astoņpadsmit gadi, kas bija, kad tapa šī fotogrāfija, joprojām uzturam ļoti tuvas un siltas attiecības.»

Visus trīs draugus saista arī dalība kādā populārā televīzijas šovā. «Gunārs Igaunis, kurš pazīstams kā uzņēmējs, folklorists, mūzikas instrumentu (kokļu un cītaru u.c.) izgatavotājs, kopā ar ģimeni piedalījās «Dziedošo ģimeņu» šova pirmajā sezonā, uz otro sezonu pierunājis piedalīties mani ar visu ģimeni. Savukārt es pēc otrās sezonas uz piedalīšanos šova trešajā sezonā pierunāju Ivaru ar ģimeni. Vēl mums visiem trim raksturīgs, ka mēs katrs kaut ko dzīvē esam sasnieguši. Un kas man vēl liekas svarīgi - mūsu bērni arī ir mūziķi,» Artūrs palepojas un piebilst, ka tad, kad viņš zvanījis saviem draugiem, lai pastāstītu, ka top šis fotostāsts, viņu atbilde bijusi vienprātīga: «Ei, tas būs liels gods - atkal visiem trim būt kopā!»