VAKARA ZIŅAS. Zigrīda Manteja prot izmantot dabas mātes dāvanas

Vasara zied savā pilnbriedā, un ir atkal īstais laiks ievākt un sagatavot tējas vēsākiem gadalaikiem. Dunalkas pagasta «Turaidu» māju saimniece Zigrīda Manteja kopš 2003. gada audzē, ievāc, sagatavo tējas un māca citus šajās gudrībās. Viņa ieguvusi titulu «Radoša sieviete Latvijā 2006», ir konkursa «Atdzimsti no pelniem» uzvarētāja 2011. gadā, bet jau nākamajā gadā viņas bišu drava tika nominēta kā sakoptākā Latvijā.

Neskopojas ar padomiem

«Ļoti vērtīga ir lazdu miza. Tā der holesterīna līmeņa pazemināšanai, lazdu mizu tēja attīra organismu. Lazdām ir vērtīgas arī lapiņas. Lazdu rieksti der enerģijai, vielmaiņai. Bet, ja sasmalcinātām priežu skujām pievieno citronu un svaigo gurķi, tad top gards un veselīgs padzēriens. Tūlīt sāksies vīgriežu laiks. Tās noder pret nemieru, bezmiegu un nervu stiprināšanai. Vīgrieze atslābina, un tēja ar pievienotu medutiņu ir brīnišķīga. Pēc pārciesta insulta vai citas smagas slimības vīgrieze ir īpaši vērtīga. Ne vienmēr jāķeras klāt tabletēm, vajag izmantot to, ko sniedz daba. Un tā dod tik daudz, ka mēs nespējam visu pat paņemt. Protams, augi ir jāpazīst, nepazīstamiem klāt nav jāķeras,» uzsver Zigrīda.

Ja uz lūpas izsities «grūtums», tad ņem tējkaroti ganu plikstiņa uzlējuma, nenorij, bet, paņem mutē tā, lai šķidrums apņem visu gļotādu, lai tā tiek apslapināta.

«Cilvēki reizēm saka - viņiem patīk piparmētras. Bet nevajag aizmirst, ka piparmētra vien, cik zinu, ļoti «krīt» uz redzi, tāpēc to liekam tēju salikumā un regulāri mainām. Sievietēm vajadzīgā tēja ir āboliņš, liepu ziedi, avenes, panātre, kliņģerīte - šādu buķeti var lietot biežāk,» uzsver dunalcniece, piebilstot, ka sarkanais āboliņš ir īpašs sieviešu augs. Savukārt bērzu lapas attīra nieres, un gadā vajag rīs reizes piecas dienas šādu tēju padzert. Nātres ir ļoti vērtīgas kā tēja organisma dzelzs papildinājumam.

Mežrozīte ir īpaši aromātiska, vērtīga imunitātei. Arī jasmīns der imunitātei. Ļoti vērtīgs ir plūškoks, noderīgs asinsspiediena regulēšanai, pīlādzis - saaukstēšanās gadījumiem, madaras - vielmaiņai, tām var piejaukt balto un sarkano āboliņu, arī vīgriezi.

«Man ļoti patīk salvija, tai ir nomierinošs efekts. Bet tie, kuri nelieto kafiju, var izmantot citronliānu. Nevajag vairāk kā trīs lapiņas uz krūzi. Citronliānas ogas vajag likt medū un vairāk par trim ogām uzreiz nevajag lietot, jo tās dod lielu enerģiju. Nedrīkst šīs ogas lietot vakarā, tikai no rīta,» piekodina Zigrīda.

«No čiekuriem var vārīt sīrupu, kas derēs, kad būsiet saaukstējušies: vakarā čiekurus aplej ar aukstu ūdeni, lai nostāvas, nākamajā dienā nokāš un vāra kā sīrupu apmēram četras stundas uz malkas plīts. Ja cilvēks ir saaukstējies, var lietot tējas, priežu čiekuru sīrupu, arī priežu pumpurus. Islandes ķērpi vakarā aplej ar ūdeni - tas noder saaukstēšanās gadījumos. To var likt arī uz sviestmaizēm. Bet sirds stiprināšanai ļoti vērtīgs ir tumšo, vienkāršo pujeņu sakņu uzlējums.

Plūmes un avenes var kaltēt. Plūmes regulē vēdera izeju, bet avenes vai to tēju lieto saaukstēšanās gadījumos. Savukārt lupstāju var likt klāt visiem salātiem. Tas ir ļoti smaržīgs augs. Ja ierīvējas ar lupstāju sulu, tad neviens ods vasarā nekodīs,» savas zināšanas turpina klāstīt Zigrīda.

Tēju maisījumi

«Nevajag censties tēju gatavot ļoti tumšā krāsā. Tas attiecas uz jebkuru tēju. Vajag gaišu, tādu, lai var dzert, baudīt un lai tēja nav par stipru. Ja cilvēks ir slimojis, tad vajag dzert tēju līdz pat diviem litriem dienā un vairāk. Piemēram, kumelītes un āboliņu, kas ir ginekoloģiska tēja, var likt pie jebkādiem tēju salikumiem. Tēju salikumos var ietilpt par piecpadsmit līdz sešpadsmit augi,» saka tēju lietpratēja.

Nevar teikt, ka visas tējas ir ļoti garšīgas, bet, pievienojot, piemēram, salviju vai piparmētru, tas dzērienam noņem rūgtumu. Saka - nepatīk pelašķi. Ja nepieciešams atklepošanai pēc smagas bronhu slimības, tad paņem pelašķus un pagatavo uzlējumu. Tam var pievienot medu, bišu maizi - būs nedaudz saldāk un gardāk.

Zigrīda piekodina, ka jāpārzina tēju salikumi, lai nekaitētu veselībai.

Uzlējumi

Jūlijā var lasīt vīgriezes, bērzu lapas, liepu ziedus, madaras, ganu plikstiņus, ar kuriem gatavo arī uzlējumus. Piemēram, vīgriezei uzlej degvīnu. Šāds maisījums pa ēdamkarotei jālieto vakaros. Arī apiņu uzlējums ar degvīnu ir vērtīgs - nomierina, palīdz pret bezmiegu un lieti der nervu sistēmas sakārtošanai.

Pelašķi ir rūgti, bet ļoti labi der saaukstēšanās gadījumos un no tiem var darināt arī uzlējumus. Pelašķu uzlējums der atklepošanai.

Pirts priekiem

«Savāktajām madarām un āboliņam var pievienot medu, lai viss no vakara līdz rītam iesūcas. Kad ejat pirtī, jau gatavs skrubis visam ķermenim, arī sejai un matiem. Var paņemt dažādas tējas, piemēram, piparmētru, melisu, aveņu ziedus - tos saberž, pievieno jūras sāli, piepilina ananasa vai lavandas ēterisko eļļu - gatavs lielisks skrubis pirtij.

Ielieciet bērza slotiņu muciņā ar ūdeni, pievienojiet parastās nātres - būs lielisks līdzeklis matu skalošanai. Man patīk, ja ceriņus ieliek pirtsslotiņā, pievieno aveni un ozolzarus. Ozols ir īpaši spēcīgs, pirts smaržo, un vari šajā burvīgajā aromātā atslēgties no problēmām un ne par ko nedomāt. Katram cilvēkam jāatrod augi, kuros var atrast savu būtību un mierinājumu,» uzsver augu pazinēja.

Pirts baudītājiem viņa iesaka liepziedus papildināt ar medu. Šāda sejas maska lieliski atvēsina. Ja tikai ar medu vien ieziež ķermeni un pareizi sviedrējas pirtiņā, tad āda kļūst mīksta, bet ķermenis medu uzņem tik, cik tam nepieciešams. Pirtī ejot, no avenēm, salvijas, lavandas var uzpīt deķīšus. Tos noliek uz lāvas, bet, kad «padupsenis» ir izmantots, to izžāvē un var gabaliņu nogriezt, pamērcēt ūdenī un šādā šķidrumā palutināt kājas. «Sievietēm patīk bišu maize. To ieber mazā trauciņā, pievieno medu, priežu pumpurus, lai ievelkas. Kad ej pirtiņā, ar šo masu iezied kājas. Tas ir dabīgs produkts - nebūs ne plankumu, ne alerģijas. Var izmantot kadiķi un kadiķogas. Tās saspiež, samaļ vai sablendē, pievieno bišu maizi vai medu. Tā ir sagatave ziemai. Var ziest uz ķermeņa un sejas.»

Palīdzam matiem

«Matu skalošanai iesaku nātres un bērzu lapas. Tās sakapā, pārlej ar ūdeni, pāri liek dvieli, lai ievelkas. Pēc tam šķidrumu izkāš un ar to skalo matus. Mitrus matus aptin ar dvieli un patur. Cik laba sajūta! Mēģiniet visu iemasēt galvas ādā! Savukārt, ja paliek pāri rupjā maize, tai pievieno lauku vistu olu dzeltenumu, uztaisa no šiem komponentiem putriņu un to viegli iemasē galvas ādā, atstājot uz divām stundām. Palīdz, ja izkrīt mati. Redzēsiet, cik būs lieliska sajūta, mati atveseļosies, tie arī tiks pabaroti,» uzsver dunalcniece.

Tautas zintis pret sāpēm

Kā var izmantot dadža lapas? Ja ceļgali sāp, tad no rīta uzliek lapu uz ceļgala un pietin. Ja dadža lapa nākamajā rītā čaukst, tas nozīmē, ka izvilkts viss sliktums. Var kāposta lapu saklapēt ar āmurīti un uzlikt uz sāpoša ceļgala - efekts būs tāds pats.

Ārstniecisks augs ir alveja. Tās zarus sagriež un samaļ, pievieno medu un tad ziež uz vietām, kuras negrib dzīt un kur izveidojušās čūlas. Pēdu labsajūtai Zigrīda vasarā iesaka savu recepti: alveju samaļ vai ļoti sīki sagriež un ar radušos putriņu ieziež kāju pēdas. «Vai arī sagriež alveju, pievieno medu un noliek, lai pastāv, paretam samaisa - šī masa potītēm noņem tūkumu,» turpina Zigrīda, iesakot, ka kājas var izmērcēt ūdenī, kuram pievienota vārāmā sāls, un pēc tam sasmērēt ar alvejas putriņu. Pēc šīs procedūras kājās uzvelk zeķes uz visu nakti. Cilvēkiem, kuriem organismā ir vitamīnu trūkums, plaisā papēži - tad palīgos nāk alveja. Bet, kad esi pārguris, kājas tonizē pārmaiņus ar aukstu un siltu ūdeni un kājas paturi sālsūdenī.