VAKARA ZIŅAS. Karikatūrists Civinskis baidījās no Ulmaņa, nošāva Staļins
15. maijā aprit kārtējā gadskārta, kopš 1934. gadā toreizējais Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis īstenoja valsts apvērsumu un kļuva par autoritāru valsts vadītāju. Atskatoties uz to dienu notikumiem, »Vakara Ziņas« piedāvā ielūkoties viņu kariķējošajās bildēs un to autora – viena no redzamākajiem starpkaru Latvijas karikatūristiem – Sergeja Civinska (1895–1941) liktenī.
Līdz liktenīgajam 15. maijam Sergejs Civinskis (pseidonīmi - Aviators, Zero, Civis) Ulmaņpapa karikatūras un šaržus uz nebēdu zīmēja un publicēja gan lielajos dienas laikrakstos (piemēram, «Pēdējā Brīdī» un «Latvijas Kareivī») un populārajos žurnālos (piemēram, «Atpūtā»), gan satīras izdevumos un dzeltenajā presē. Protams, Kārlis Ulmanis nebija centrālais viņa zīmējumu personāžs, jo Civis bez izņēmuma kariķēja visus 100 Saeimas deputātus, iesmēja par politiskajiem procesiem Latvijā un sevišķi nikns bija uz Padomju Savienību, visai sliktos rakursos attēlodams gan Ļeņinu, gan Staļinu, gan citus padomijas vadoņus, kā arī nacistiskās Vācijas lielos un mazos fīrerus.
Latvijas kultūras mantojums
Pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu pirmajā pusē iznāca arī viņa karikatūru albumi, kuri spilgtiem burtiem ierakstīti Latvijas karikatūras vēsturē: 1929. gadā dienas gaismu ieraudzīja «Augstais simts», kurā bija uzzīmēti visi simt Saeimas deputāti, bet 1931. un 1934. gadā no drukas izgāja izdevumi, kuros izsmieta gan PSRS, gan Vācijas politika.
Tieši pirms 100 gadiem atklāja viņa pirmo personālizstādi «Dancing Palace» ēkā (tagadējās viesnīcas «Latvija» vietā). Tai sekoja vēl vairākas viņa personālizstādes ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, piemēram, Tallinā. Pēckara laikā viņa smējēja garu ik pa laikam atcerējās trimdas sabiedrība brīvajā pasaulē, bet jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņa talants atkal tiek pieminēts Latvijā. Piemēram, 2007. gada aprīlī latviešu satīras un humora žurnāls «Dadzis» Sergeja Civinska devumu vērtē kā Latvijas kultūras mantojumu.
Dusmoties un nozūmēt 1895. gadā Daugavpilī dzimušo poļu izcelsmes Latvijas karikatūristu savulaik bija iemesls ne tikai latviešu politiķiem, bet arī tā laika lielvaru vadoņiem. Bet šoreiz 15. maija sakarā - tieši par Sergeja Civinska un latvju tautas «vadoņa un virsaiša» Kārļa Ulmaņa attiecībām.
No smējēja par sporta komentētāju
Pēc autoritāro varu loģikas, pēc 1934. gada 15. maija Ulmaņa režīmam karikatūristu vajadzēja ja ne nošaut, tad ieslodzīt koncentrācijas nometnē vai vismaz nelaist tuvumā preses izdevumiem. Bet tā nenotika. Tiesa gan, viņš no politiķu karikatūru zīmēšanas pēc 15. maija tika «atstādināts» un kļuva par respektablā Rīgā iznākošā krievu nedēļas žurnāla ilustratoru, kā arī pievērsās jaunai žurnālistikas formai - kļuva par sporta komentētāju (jāteic, ka pats arī bija sportisks - nodarbojās ar cīņas mākslu un motosportu). Sergejs Civinskis uz tik labvēlīgu iznākumu Ulmaņa režīma apstākļos, pēc visa spriežot, necerēja. Drīz vien pēc 15. maija apvērsuma viņš, iespējams, baidīdamies no represijām un palikdams bez darba (gandrīz visus satīras izdevumus slēdza), pameta Latviju un aizlaidās uz Ameriku, kur darbojās reklāmas jomā un apguva multiplikācijas mākslu (tiešu liecību, kāpēc viņš no Latvijas aizdevās uz ASV, gan nav). Viņam Amerikā bija spožas karjeras izaugsmes iespējas un izdevīgi pasūtījumi. Viņš tur varēja dzīvot, cepuri kuldams.
Tomēr nē - neraugoties uz iespējamajiem riskiem, sirdsbalss viņu sauca atpakaļ uz Latviju. Kā par brīnumu viņam te nevajadzēja kārt zobus vadzī, viņam atļāva (tā to droši vien var pieļaut; tieši - atļāva, jo autoritārā režīmā strādāt presē varēja tikai režīmam nekaitīgi elementi) strādāt. 1935. gada augustā viņš uzreiz atrada darbu Rīgā iznākošajā krievu nedēļas žurnālā «Для Вас» («Jums») par ilustratoru (zīmēja karikatūras, bet, protams, ne vairs Ulmani) un rakstīja sporta reportāžas.
Ulmanis pasaudzēja, Staļins - nošāva
Šā karikatūrista liktenis liecina par to, ka Ulmaņa režīms nebija tik atriebīgs un asinskārs, kā viens otrs apgalvo. Savukārt 1940. gadā ienākušie okupanti gan bija asinskāri. 1940. gada 17. oktobrī Sergeju Civinski arestēja, viņu apsūdzot spiegošanā un kontrrevolucionārā darbībā, aizveda uz Maskavas Lubjankas cietumu, kur viņu 1941. gada 30. jūlijā nošāva (apglabāts Komunarkas masu kapos). Okupācijas vara viņam, pēc visa spriežot, pierakstīja visus iespējamos grēkus. Piemēram, nedēļu pirms viņa aresta «Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājā» parādījās arī Valsts ienākumu un nodokļu pārvaldes nodokļu parādnieku saraksts (pārņemts no okupētās Latvijas Republikas), kurš pēc būtības paredzēja visas mākslinieka mantas konfiskāciju: «Pamatojoties uz finansu tautas komisāra 127. pavēli, Valsts ienākumu un nodokļu pārvalde izsludina nodokļu parādnieku sarakstu ar uzaicinājumu pilsoņiem uzrādīt še izsludināto parādnieku mantu un ienākumus: (..) 61. Sergejs Civinskis, dzim. 1895. gadā, dzīvo Rīgā, Zaļā ielā 3, 12. dz.»
Te gan jāteic, ka jau starpkaru Latvijā Sergejam Civinskim neveicās ar biznesu: bankrotēja viņa gaismas reklāmas birojs, bet 1937. gadā Rīgas apgabaltiesa viņu pasludināja par maksātnespējīgu parādnieku. Šīs likstas nemazināja viņa zīmētāja talantu.
1937. gada 15. decembrī «Valdības Vēstnesis» pasludina, ka Sergejam Civinskim sākušies grūti laiki: «Tiesa atzinusi Sergeju Civinski par maksātnespējīgu parādnieku un tādēļ uzaicina visus Sergeja Civinska kreditorus pieteikt tiesai savas prasības divu mēnešu laikā.»
Tautas vadonim patika
Par Kārļa Ulmaņa attieksmi pret Sergeja Civinska daiļradi liecina trimdas rakstnieka Oļģerta Liepiņa (1906-1983) publikācija Amerikā iznākošajā latviešu žurnālā «Treji Vārti» 1979. gadā (nr. 69), kurā viņš raksta: «Latvijas demokrātijas laikā politiskā karikatūra attīstījās strauji. Poļu tautības daugavpilietis Civis (Civinskis) specializējās uz parlamentāriskām karikatūrām un šaržiem, izdodams krājumu «Augstais simts» (tik daudz bija Saeimas deputātu). Karikatūras par sevi ar smaidu vēroja ministru prezidenti Skujenieks, Bļodnieks, Celmiņš, arī Ulmanis, pareizi nojauzdami, ka viņu noģīmji, kaut arī kādreiz parādīti groteskā, vairo popularitāti. No avīžniekiem - māksliniekiem Kārlis Ulmanis cienīja Civi (..)
1927. gada «Pēdējā Brīdī» ir karikatūra, kurā Ulmanis redzams uzlaikojot fašistu vadoņa Musolīni melno kreklu. «Septiņi gadi vēlāk uzvalks, mazliet pāršūts, tomēr derēja,» tagad raksta Bruno Kalniņš (viens no vadošajiem Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas darbiniekiem; 1899, Tukums - 1990, Stokholma) savā «Brīvībā».»
No pilota par zīmētāju
Līdz boļševiku izpildītajam nāvessodam Sergeja Civinska (pseidonīms Civis atvasināts no viņa uzvārda, bet Aviators - no iegūtās profesijas) liktenis bijis dēkains. Viņš dzimis Krievijas impērijas armijas virsnieka ģimenē. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma iestājās Pleskavas kadetu korpusā un Aleksandra karaskolā (1914), Gatčinas lidotāju skolā (1916) un Odesas augstākās pilotāžas skolā (1917). Pirmā pasaules kara laikā veicis neskaitāmus lidojumus. Krievijas pilsoņu kara laikā viņš atgriezās dzimtenē un apmetās Rīgā. Tiek apgalvots, ka viņš uz Latviju atbēdzis ar padomju Krievijai nozagtu aeroplānu. Pēc atgriešanās dzimtenē Sergejs Civinskis publicējis vairāk nekā 7500 karikatūru Latvijas krievu avīzē «Сегодня» («Šodien»), kā arī «Latvijas Sargā», «Pēdējā Brīdī» un humoristiskajos izdevumos «Rūgtās Drapes», «Pūcesspieģelis», «Sikspārnis», «Svari» un citos.
Māksliniecisku izglītību viņš nav ieguvis - zīmēšanu apguvis pašmācības ceļā un pirmās karikatūras publicējis Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Maskavas preses izdevumos. Savu aviācijas oficiera godu viņš aizstāvējis arī starpkaru Latvijā, kad gan nevis laidies debesīs, bet zīmējis plakātus ikgadējiem Aviācijas svētkiem, kas notika Spilves pļavās.
Viņš ari ražīgi strādājis reklāmas jomā, piemēram, reklamēdams gan vīriešu pletkreklus, gan arī Fjodora Šaļapina koncertus Rīgā, gan jaunākās filmas galvaspilsētas kinoteātros. Viņš ne tikai izsmēja politiķus, bet arī zīmēja aģitplakātus Saeimas vēlēšanām.
Sergeja Civinska daiļrade novērtēta joprojām. Par to var pārliecināties, ielūkojoties Latvijas mākslinieku darbu izsoļu cenu listēs - atsevišķu Sergeja Civinska orģināldarbu cena pārsniedz 1500 eiro robežu, bet viņa zīmēto plakātu tipogrāfiskos pirmskara izdevumus var nopirkt pat tad, ja jums kabatā ir simt eiro. Piemēram, šobrīd Sergeja Civinska brīnišķīgās karikatūras var iegādāties Parīzes mākslas galerijā «Thibault Hölscher» (pavisam netālu no Parīzes Dievmātes katedrāles un Luvras). Parīzes mākslas galerija savā mājaslapā raksta: «Sergejs Civinskis-Civis ir brīnišķīgs zīmētājs, kura eksistence ir gan krāšņa, gan traģiska. (..) Principiāli moderns, Civinskis-Civis bez samākslotības tuvojas indivīdam.»