VAKARA ZIŅAS. Jāņa Jēgermaņa dzīves jēga – 10. ķirurģiskā nodaļa

Latvijas medicīnas vēstures grāmatu lappusēs daudz lasāms par tādiem izciliem ķirurgiem kā profesors Pauls Stradiņš un profesors Pāvils Mucenieks. Savukārt retāk tiek pieminēts viņu laikabiedrs un kolēģis – ķirurgs Jānis Jēgermanis (15.03.1895.–14.06.1968.), kurš, lai arī nevarēja lepoties ar sasniegumiem zinātnē – nekļuva ne par medicīnas zinātņu doktoru, ne profesoru, ne docentu, savu mūžu veltījis vienīgi pacientiem un Rīgas 1. pilsētas slimnīcas 10. ķirurģiskās nodaļas vadīšanai.

Četrdesmit gadu Jēgermaņa ceļš diendienā jau no agra rīta veda uz slimnīcu. Kluss, nesabiedrisks, taču allaž izpalīdzīgs, vienmēr nomodā par saviem pacientiem un nodevies tiešajiem darba pienākumiem - tā ārstu raksturojuši viņa laikabiedri.

Piedzimst kā Blese

Jānis Jēgermanis bija valodnieka profesora Ernesta Bleses brālis, taču, mainot uzvārdu, kļuvis par Jēgermani. To zinājis ļoti ierobežots cilvēku loks, jo ārsts par savu īsto uzvārdu nevienam nestāstīja. Iespējams, uzvārda maiņas iemesls bija Jēgermaņa vecāku nevēlēšanās, lai dēls tiktu iesaukts cara armijā, tāpēc viņu adoptējusi tēva māsa, kam viņš it kā skaitījās vienīgais dēls. Realitātē gan Jānis Jēgermanis dzīvojis kopā ar īstajiem vecākiem Lielezeres muižā, kas atrodas Lietuvas robežas tuvumā un kur viņa tēvs strādājis par dārznieku. Pamatizglītību nākamais ārsts guvis mājās, taču vidējo - Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, ko pabeidzis kopā ar Paulu Stradiņu. Tālāk abu klasesbiedru ceļš vedis uz Pēterpils Kara akadēmiju, kur Jēgermanis un Stradiņš sāka studēt medicīnu.

1919. gadā Stradiņš studijas beidza, taču Jēgermanis saslima ar tīfu, tāpēc nepiedalījās noslēguma eksāmenos. Grūti spriest, kā bijis patiesībā, jo, pēc citos avotos atrodamajām ziņām, Jēgermanis 1919. gadā savu ārsta diplomu tomēr ieguva, taču, atgriežoties Rīgā, tas neesot ticis atzīts, tāpēc vajadzējis iestāties Latvijas Universitātē un absolvēt arī to. Lai kā bijis, 1922. gadā nākamais ķirurgs iestājies universitātes Medicīnas fakultātes pēdējā kursā, ko gadu vēlāk arī godam pabeidzis, iegūstot ārsta grādu. Piecus gadus pēc studiju beigšanas viņš strādājis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē par asistentu. Kad Latvijas Universitātes klīnikas tika pārceltas uz Rīgas 2. pilsētas slimnīcu, jaunais ķirurgs Jēgermanis 1928. gadā kļuva par Rīgas 1. pilsētas slimnīcas ķirurģiskās nodaļas vadītāju, 1936. gadā viņš pat vadījis visas šīs slimnīcas ķirurģiskās nodaļas, savukārt 1938. gadā dakteris sāka vadīt savu - 10. ķirurģisko nodaļu.

Izcili skolotāji

Jēgermanis skolojās pie izcilā profesora Jāņa Janovska, kurš kopš 1922. gada vadīja Latvijas Universitātes Hospitālās ķirurģijas klīniku. Otrs nozīmīgākais Jēgermaņa skolotājs ķirurģijas disciplīnā bija docents Jēkabs Alksnis. Savukārt no 1944. līdz 1946. gadam Jēgermanis bijis Latvijas Valsts Universitātes Hospitālās ķirurģijas katedras vadītāja pienākumu izpildītājs. Viņš profesijā ievadījis daudzus jaunos ārstus, kādu laiku bijis pasniedzējs Rīgas 1. medicīnas skolā. Nevar gluži apgalvot, ka zinātnei Jānis Jēgermanis nebūtu atstājis pavisam neko. Jēkaba Alkšņa dēls Arveds Alksnis raksta: «Liekas, ka viņa lielākais darbs ir 47 iegurņa kaulu lūzuma analīze, ko viņš sniedza II Latvijas Ārstu kongresā 1927. gadā un kas vēlāk tika iespiesta «Latvijas Ārstu Žurnālā». Brīvās Latvijas laikā Dr. Jēgermanis izrādīja mazu zinātnisku interesi un ļāva saviem laikabiedriem, vēlākiem profesoriem Paulam Stradiņam un Pāvilam Muceniekam aizsteigties viņam tālu priekšā.» (Avots: Alksnis A. Latvijas chirurgi.// Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienība. Apkārtraksts Nr. 112; 01.04.1977.)

Dzīves jēga - 10. ķirurģiskā nodaļa

Ārsta Jēgermaņa «rūpju bērns» vairāku desmitu gadu garumā bija Rīgas 1. pilsētas slimnīcas 10. ķirurģiskā nodaļa, kuras vadītājs viņš bija. Ārsts jau pirms pulksten astoņiem no rīta atradās darbavietā. Atvaļinājums? Vadītājam jābūt savā nodaļā un punkts. Kolēģi pat pasmaidījuši - diez pa kuru laiku norit Jēgermaņa ģimenes dzīve? Vērts piebilst, ka ķirurga sievai Annai Ūdrei bija tieši tāds pats dzīves stils.

Padomju funkcionāriem Jāņa Jēgermaņa darbība patika. Ne velti viņš bija viens no pirmajiem Latvijas mediķiem, kurš ieguva Nopelniem bagātā ārsta titulu, kā arī pagājušā gadsimta 50. gados tika apbalvots ar vairākiem ordeņiem. Savukārt 1954. un 1958. gadā Jāni Jēgermani ievēlēja par LPSR Augstākās padomes deputātu.

Par mūžīgo pārpūli un gadiem, kas pavadīti tikpat kā bez atelpas brīžiem, ķirurgam diemžēl bija dārgi jāmaksā ar savu veselību. Vairākkārt piedzīvojis sirds infarktus, turklāt, būdams vien nedaudz vairāk nekā 50 gadus vecs, cietis no glaukomas. Jēgermanis palēnām zaudējis redzi, līdz pēdējos dzīves gados bijis gandrīz akls. 1968. gada 14. jūnijā, atgriezies mājās no savas nodaļas, Jēgermanis saļima - nāves cēlonis bija trieka.