Valērija Toma-Soročina ir vācu špica Simbas saimniece, kurai būtiski, lai darbavieta būtu draudzīga dzīvniekiem. Strādājot pārdošanas un iepirkumu sfērā, viņa ir pārliecināta, ka suņi maina darba atmosfēru, jo visi uzreiz kļūst smaidīgāki, kad ierauga Simbu. Valērija ir sapratusi, ka patiesība vien ir, kad saka: kāds suns, tāds saimnieks!
«Esmu no cilvēkiem, kuriem jau kopš bērnības patīk suņi un pret tiem ir bijusi liela mīlestība. Taču, kad dzīvoju kopā ar vecākiem, nevarējām atļauties suni, jo brālim ir alerģija pret visiem dzīvniekiem. Tieši tāpēc es zināju - kad pārvākšos dzīvot atsevišķi, man būs suns. Tomēr bieži vien nenotiek tā, kā mēdzam iedomāties. Lai audzinātu suni, atbildība ir īstais vārds. Iepriekšējā darbavietā es strādāju ilgas stundas, kas nozīmēja, ka ar tik saspringtu grafiku man nebūs iespēja veltīt laiku suņa audzināšanai.
Toties kovids man palīdzēja īstenot sapni par suni, un viss izdevās vēl labāk, nekā iedomājos. Ticu, ka zvaigznes nostājās manā pusē. Pirmajā kovida vilnī diemžēl vīrs palika bez darba, bet es sapratu, ka ir īstais laiks sunim. Protams, es jau iepriekš nemitīgi meklēju īsto, melno, mazo špicu puiku. 2020. gada 22. martā piedzima kucēni pazīstamas suņu frizieres sunītei. Skatoties uz video stāstiem feisbukā, es redzēju, kā kucēni auga. Maijā izlēmu viņai uzrakstīt, vai ir vēl pieejami. Atbilde uzreiz sekoja - brauc ciemos! Tajā pašā vakarā es jau biju Salaspilī.
Simba pats atnāca man klēpī un aizmiga. Man bija iespēja izvēlēties tikai no diviem špiciem, bet mana sirds jau bija atdota viņam. Videozvanā vīram parādīju kucēnu. Jau pēc trim dienām mēs braucām viņam pakaļ, lai vestu uz mājām. Simbam nebija pat trīs mēneši.»
«Pēc dokumentiem viņš ir mazais vācu špics, bet pēc izmēriem - īsts pomerāņu špics. Vārda izvēle bija ļoti viegla. Man ļoti patīk filma «The Lion King» («Karalis Lauva»), un filmā ir epizode, kad visiem dzīvniekiem parāda tikko piedzimušo Simbu. Šis moments aizkustināja, tāpēc nosaucu viņu par Simbu. Martā būs jau trīs gadi, un interesanti, ka arī man un vīram dzimšanas diena ir martā. Tā nu mums visiem marts ir svētku mēnesis.
Pēc rakstura Simba ir vismīlošākais suns, kādu pazīstu. Viņam ir svarīgi just mani blakus, viņš uztraucas, kad mana, ka ir slikts noskaņojums. Ir arī gudrs - viņš zina visas neparastākās komandas. Protams, vismīļākā treniņu daļa ir gardumu saņemšana. Viņam ļoti patīk spēlēties, un ir izteikti vērsts uz uzmanību. Arī viltīgs viņš ir - kad vēlas spēlēties, tad var ilgi skatīties acīs bez apstājas, kamēr es paņemšu rokās bumbiņu.
Simba ir arī ļoti ērts suns. Kāpēc ērts? Viņam ļoti patīk jaunas vietas, patīk ceļot. Iespēju robežās ņemam viņu līdzi, pat uz Igaunijas spa centru, radinieku kāzām vai iepērkoties tirdzniecības centrā.»
«Simba man ir iemācījis disciplīnu. Es nevaru brīvdienās gulēt ilgi, jo ir jāiet pastaigāties pat tad, kad ārā ir aukstāks. Man gan ir ļoti paveicies, jo Simba ceļas līdz ar manu modinātāju. No pašas pirmās dienas, kad Simba ienāca manā un vīra dzīvē, man nav slikta noskaņojuma. Es tikai paskatos uz viņu un jau smaidu. Viņš ir kļuvis par pilnvērtīgu ģimenes locekli. Tajā brīdī tev mainās viss. Tu domā, vai viņš paēda, vai jūtas labi. Uztraucies par katru sīkumu. Tāpēc, ka viņš ir tik maziņš pēc izmēra, bet ļoti aktīvs, es uztraucos par katru lēcienu uz dīvāna un no tā. Arī atpūšoties pie draugiem, nemitīgi jāuzpasē laiks, kad ir jādodas mājās. Mans miegs ir kļuvis nemierīgāks, jo Simba guļ kopā ar mums. Simba ir mana galaktika. Es pat nezinu, kā var izskaidrot, cik ļoti es viņu mīlu. Viņš iemācīja man saprast, kas ir atbildība, jo tu esi viņam viss. Bez tevis viņš nevar paēst, padzerties svaigu ūdeni un pastaigāties. Tu un tavs dzīvnieks esi viens vesels. Un es piekrītu, kad saka, ka dzīvnieks ir labākais draugs. Tā tiešām ir.»
«Špicus ļoti viegli apmācīt, tāpēc nepieciešams saprast, ka no pirmās dienas ir jābūt pret viņiem stingriem. Suņiem ļoti patīk parādīt savu skaļo balsi. Tāpat viņi uzskata, ka ir ļoti lieli suņi, tāpēc ir svarīgi iemācīt, kā vajag uzvesties uz ielas un sabiedrībā. Pēc pieredzes es iesaku jau no pirmās nedēļas ierobežot nekontrolētu riešanu un slavēt par klusumu.
Špiciem ir ļoti skaists kažoks, bet tad, ja pareizi kopts. Mēs suni vedam pie profesionāla friziera reizi mēnesī.
Esmu bieži dzirdējusi, ka cilvēki ļoti vēlas suni, bet viņi baidās, ka suns sabojās mēbeles. Varu dot padomu. Nopērciet suņu manēžu! Piemēram, kad vajadzēs, lai viņš paliek viens mājās, tad viņš šo manēžu uzskatīs par savu māju un nevarēs neko sabojāt vai pat traumēt sevi. Mēs izmantojām manēžu, līdz suns sasniedza gada vecumu. Simba ļoti viegli pierada pie tās un jau zināja, ka tur vajag mierīgi gulēt un pagaidīt. Tagad mums nav problēmu pat tad, kad viņš paliek viens arī svešā mājā.»