VAKARA ZIŅAS. Jānis Kupcis. Zinātnieka vārds mūsdienās nepelnīti aizmirsts

Viens no latviešu farmaceitu vecākās paaudzes pārstāvjiem ir Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Farmācijas nodaļas profesors, farmācijas goda doktors Jānis Kupcis (01.03.1871.–29.04.1936.).

Mūsdienās zinātnieka vārds nepelnīti aizmirsts, kaut gan viņa pētījumos gūtās atziņas vēl aizvien ir aktuālas. Tieši viņš savulaik izpētījis gandrīz visus Latvijas minerālavotus, to ūdens ķīmisko sastāvu. Atsevišķu ievērību pelna profesora pētījumi tautas medicīnā, kam saistība ar ārstniecības augiem. Savas zinātniskās atziņas viņš dažkārt radoši papildinājis pat ar latvju dainās atrodamo informāciju. Zinātniskie secinājumi un tautas folklorā rodamās atziņas nenonāca pretrunā, gluži pretēji - tās Kupča ieskatā saskanējušas.

Pēta naftas produktus un to īpašības

Jānis Kupcis tāpat kā viņa laikabiedri farmaceiti izglītību ieguva Tērbatas universitātē. Medicīnas vēsturnieks Arnis Vīksna pat saskaitījis, ka laika posmā līdz Latvijas valsts proklamēšanai minētā augstskola sagatavojusi 225 latviešu farmaceitus un 12 farmācijas maģistrus. Uz izvēlēto profesiju Jāņa Kupča ceļš bija apzināts un mērķtiecīgs. 1888. gadā viņš kļuva par mācekli Limbažu aptiekā un pēc trim gadiem nokārtoja aptiekāra palīga eksāmenu Tērbatā. Nākamos trīs gadus strādājis Šteinera aptiekā Rīgā, līdz 1894. gadā tika uzņemts Tērbatas universitātes studējošo pulkā, kur pēc divu gadu mācībām ieguva provizora diplomu. Jaunais speciālists izlēma, ka ar atgriešanos Latvijā nesteigsies, jo liktenis viņam piespēlēja iespēju strādāt ievērojamā zinātnieka Grigorija Hlopina vadībā, kurš tolaik pētīja naftas atradnes Groznijā, precīzāk - toksiskos produktus, kas atrodami naftā. Iespējams, šī pētniecības joma noteica arī Jāņa Kupča tālāko profesionālo darbību. Viņš izstrādāja un 1901. gadā aizstāvēja farmācijas maģistra disertāciju, kuras temats - «Naftas produktu toksisko īpašību pētījumi». Jaunā zinātnieka uzmanības centrā nonāca naftas produktu kaitīgā ietekme uz zivīm, citiem ūdens dzīvniekiem un putniem. Darbs pašam tā autoram šķita tik aizraujošs, ka viņš padziļināti pievērsās toksīnu ķīmiskajai struktūrai. To arī ļāva Kupča labā akadēmiskā izglītība bakteroloģijā.

Talantīgs zinātnieks un iejūtīgs pedagogs

Pēc disertācijas aizstāvēšanas Jānis Kupcis 19 gadu darbojās kā zinātnieks Krimā un Kaukāzā. «Raugoties no šodienas zinātnes šaurās specializācijas viedokļa, pārsteidz J. Kupča plašais un daudzpusīgais pētījumu loks - Krimas ārstniecības augi, lopu pretmēra seruma īpašības, Kaukāza (tajā skaitā slaveno Boržomu) minerālūdeņi, nosakot arī to radioaktivitāti. Šis uzskaitījums vien jau liecina par J. Kupča enciklopēdiskajām zināšanām gan medicīnā, farmācijā, gan kurortoloģijā un higiēnā.» (Avots: Baumanis V. Jānis Kupcis.// Veselība, Nr. 8., 01.08.1971.) Dažas no pētniecības jomām mūsdienās varētu šķist eksotiskas, piemēram, 1916. gadā Kupcis piedalījies ārstniecības augu pētīšanā Melnās jūras piekrastē.

Līdztekus zinātniskajai darbībai pētnieks darbojās arī pedagoģijas jomā. No 1918. līdz 1921. gadam Jānis Kupcis bija Gruzijas universitātes Sanitārā institūta Higiēnas katedras ķīmijas laboratorijas vadītājs. Kad tika atklāta augstskola arī nesen proklamētajā Latvijas valstī, zinātnieks atgriezās dzimtenē, sāka strādāt universitātes Ķīmijas fakultātē. «Sākumā [Kupcis] bija Uztura un baudvielu ķīmijas katedras vecākais asistents, no 1922. gada - vecākais docents tiesu ķīmijā. 1927. gadā viņu ievēlēja par praktiskās farmācijas profesoru, bet 1934. gadā - par farmācijas goda doktoru,» zinātnieka karjeras attīstību iezīmējis Arnis Vīksna rakstā «Izcilu mediķu piemiņas vietas Latvijā. Jānis Kupcis», kas publicēts žurnāla «Veselība» 1986. gada jūlija numurā (Nr. 7). Pret saviem studentiem Jānis Kupcis izturējās ar lielu iecietību; viņš bijis sirsnīgs, atsaucīgs un uzmanīgs. Šo īpašību dēļ profesors studentu vidū tika ļoti cienīts. Un kā nu ne - bijuši gadījumi, kad vienam otram trūcīgam studentam Kupcis palīdzējis segt mācību maksu.

Pēdējā gaitā

Zinātnieka un mācībspēka dzīve aprāvās negaidīti, viņa 65. dzīves gadā. Vēl savas nāves dienas rītā Kupcis bijis absolūti vesels un mundrā solī devies uz darbu universitātē, taču jau ap pusdienas laiku, pārnākot mājās, juties ļoti slikti. Nekavējoties tika aicināti divi ārsti, taču viņi vairs nevarēja palīdzēt. Profesors aizgājis pēkšņi. Par nāves cēloni tika noteikta sirds mazspēja, kaut gan Kupča piederīgie apgalvoja, ka viņam nekad mūžā nav bijis problēmu ar sirdi.

Jāņa Kupča izvadīšanas dienā 1936. gada 2. maijā Dzirnavu un Valdemāra iela virzienā uz Meža kapiem bija ļaužu pilna. Cilvēku, kuri Jāni Kupci bija iepazinuši un iecienījuši gan viņa intelekta, gan cilvēcisko īpašību dēļ, patiesi bija daudz. Viņiem šī sirsnīgā, vienkāršā un tajā pašā laikā ļoti erudītā zinātnieka nāve šķita kā personīgs zaudējums.

****

Saturiski daudzveidīgs brīvdienu žurnāls "Vakara Ziņas" ar oriģinālrakstiem ‒ smeldzīgiem un patiesiem dzīvesstāstiem, reportāžām un intervijām. Abonēt ir izdevīgāk!