VAKARA ZIŅAS. Leģendas - pateicoties viņām, pasaulē izskan arī Latvijas vārds

Daudzus no Latvijā dzimušajiem un pasaulē savu nospiedumu atstājušos mēs joprojām atceramies, par citiem esam piemirsuši, bet, pateicoties viņiem visiem, pasaulē izskan arī Latvijas vārds.

Anna Kopčovska (1870./1871.-1947.)

Pirmā sieviete, kura ar divriteni 15 mēnešos apceļoja pasauli. Vispirms ceļotāja, pēc tam žurnāliste. Starp citu, ne tikai dāma uz velosipēda, bet arī žurnāliste sieviete bija izaicinājums vīriešu pasaulei. Plašākai sabiedrībai Anna zināma kā Annija Londonderija, jo noslēdza līgumu ar minerālūdens ražotāju «Londonderry Lithia Spring Water Company», lai iegūtu naudu ceļojumam. Dzimusi 1870. vai 1871. gadā Rīgas ebreju ģimenē, ap 1875. gadu kopā ar vecākiem emigrēja uz ASV. 1888. gadā apprecējās ar Maksi Kopčovski, ģimenē piedzima trīs bērni.

Džeikobs Deiviss (1831.-1908.)

Jākobs Jufess dzimis Rīgā, bet uz ASV emigrēja 1854. gadā, kur nomainīja vārdu uz Džeikobs Deiviss. 1870. gadā kāda kliente viņam prasīja uzšūt izturīgas darba bikses viņas vīram, kurš strādāja mežā. Skolotais drēbnieks Jākobs jeb Džeikobs izgudroja veidu, kā padarīt izturīgākas džinsa bikses problemātiskajās vietās, proti, izmantoja vara kniedes. Šo ideju palīdzēja attīstīt un patentēt viņa partneris Līvajs Stross, kurš ieguva patenta tiesības, kaut bikšu dizaina izgudrotājs bija Deiviss. Sākotnēji ar kniedēm bija nostiprinātas visas bikšu vīles - arī bikšupriekšā un pie aizmugurējām kabatām. Ar laiku kniežu skaitu samazināja.

Edvards Liedskalniņš (1887.-1951.)

Cilvēks, kurš prata radīt noslēpumus. Gan savā dzīvē, gan kā Koraļļu pils tēlnieks amatieris. Viņš viens no 1920. līdz 1940. gadam slepeni cēla Koraļļu pili Floridā no milzu akmeņiem. Kā viņš tos pārvietoja? Tieši tas un vēl stāsts par nelaimīgu mīlestību Edvardu Liedskalniņu padarīja slavenu dzīves laikā un pēc nāves arī. Dzimis Stāmerienas pagastā zemnieku ģimenē, pabeidzis skolā četras klases, bet daudz lasījis. Pirms kāzām līgava viņu atstājusi, un Edvards emigrēja uz Ziemeļameriku. Koraļļu pili viņš veltījis dzimtenē palikušajai līgavai. Tagad Koraļļu pils ir tūrisma objekts un 1984. gadā tā iekļauta ASV Nacionālajā vēsturisko vietu reģistrā.

Valters Caps (1905.-2003.)

Rīgā dzimušais baltvācietis Valters Caps pagājušā gadsimta 30. gados izgudroja pasaulē pirmo miniatūro fotokameru «Minox», ko ražoja rūpnīcā VEF. To nodēvēja par ģēnija darbu, ko paveicis autododakts konstruktors. Fotokameru «Minox» dēvēja par spiegu fotoaparātu. Līdz 1943. gadam tika izgatavoti aptuveni 17 500 «Minox» fotoaparātu.

Aleksandrs Laime (1911.-1994.)

Latviešu dēkainis un ceļotājs Aleksandrs Laime ir pirmais cilvēks, kurš kājām sasniedza pasaulē augstāko - Anhela ūdenskritumu Venecuēlā. Ūdenskrituma pakājē viņš atklāja upi, kurai deva vārdu Gauja. Latviskos upju vārdus viņš devis vēl citām svešumā uzietām ūdenstilpēm. Kādreizējais Grīziņkalna puika uz Dienvidameriku devās meklēt zeltu un dimantus, bet palika tur pavisam. Viņš dzīvoja pašceltā būdā Orhideju salā Kanaimā, visu mūžu saglabāja Latvijas pilsonību. 1989. gadā viņu apmeklēja filmēšanas grupa no Latvijas Anša Epnera vadībā.

Marks Rotko (1903.-1970.)

Markus Rotkovičs piedzima Krievijas impērijā Dvinskā (Daugavpilī), ģimene emigrēja uz ASV, un tagad mēs Marku Rotko pazīstam kā amerikāņu gleznotāju, abstraktā ekspresionisma un krāsu lauku gleznotāju. Viņš iestājās pret mākslas komercializāciju, bet ar laiku pats kļuva par ļoti dārgu mākslinieku. Depresija, konfikts pašam ar saviem uzskatiem, šķiršanās - un 1970. gadā viņš izdarīja pašnāvību. 2019. gada 16. maijā Ņujorkā, izsoļu namā «Sotheby's» par 50 miljoniem ASV dolāru (48 miljoni eiro) tika pārdots 1960. gada Marka Rotko darbs «Bez nosaukuma». Tas nebūt nav dārgākais Rotko darbs, kas nonācis mākslas mīļotāju vai kolekcionētāju galerijās.

Anna Irbe (1890.-1973.)

Pirmā latviešu sieviete luterāņu misionāre, kura lielāko daļu sava mūža dzīvoja un kalpoja misijā Indijā. Viņas darbības laikā tika dibināts ciems Karunagarapuri (Visžēlīgā Dieva ciems) jeb Latvijas misija Indijā. Dzimusi Dzērbenē luterāņu mācītāja Kārļa Irbes un viņa sievas Lūcijas ģimenē. 1912. gadā Anna beidza Žēlsirdīgo māsu skolu Ženēvā. 1924. gadā Vecajā Sv. Ģertrūdes banzīcā bīskaps Kārlis Irbe savu meitu Annu iesvētīja par misionāri, un ar sava tēva palīdzību viņa ieguva luteriskās baznīcas atbalstu darbam misijā Indijā. Tur Anna Irbe dzīvoja būdiņā kā pārējie ļaudis, jo noraidīja ideju par balto cilvēku pārākumu, staigāja kailām kājām, dienas laikā neko neēda, pati darīja nepieciešamos darbus. Viņa arī cītīgi vāca ziedojumus Latvijā un Karunagarapuri uzcēla atraitņu namu, bērnu atradeņu māju, skolu un aptieku. Anna Irbe bija ļoti iecienīta sludinātāja, cienījams cilvēks. Iemācījās tamilu valodu un vairākas cits svešvalodas. Anna Irbe ļoti aktīvi vēstīja par savu kalpošanu, rakstot vēstules uz Latviju, un tās publicēja preses izdevumos.

Gunārs Birkerts (1925.-2017.)

Slvens latvietis, slavens arhitekts. Otrā pasaules kara laikā izceļojis uz Vāciju, pēc tam uz ASV. 1955. gadā saņēmis pirmo godalgu starptautiskā mēbeļu dizaina konkursā Itālijas pilsētā Kantu. 1959. gadā ticis ievēlēts par arhitektūras profesoru Mičiganas Universitātē un šajā darbā pavadījis 30 gadus. Latvijā viņa uzvārds visbiežāk nosaukts saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku jeb Gaismas pili un Okupācijas muzeja piebūvi, ko Birkerts projektējis. Viņa projektēto ēku klāstā pamatā ir kultūras un izglītības būves - 19 bibliotēkas, skolas un universitātes, muzeji, baznīcas un sporta būves.

Marija Leiko (1887.-1938.)

Pasaulslavena kinoaktrise, Austrijas un Vācijas teātru

skatuvju karaliene, kuradzimusi Latvijā. Sākotnēji darbojusies progresīvajā Apollo teātrī pie Grīziņkalna, Rīgā, vēlāk strādājusi pie ievērojamiem vācu ekspresionisma teātra režisoriem Maksa Reinharta un Ervina Piskatora. Nodibinoties Latvijas Republikai, paralēli darbam Vācijā regulāri viesojusies Latvijā kā viesmāksliniece. PSRS totalitārisma un genocīda upuris. Nošauta. Oficiālā informācija vēsta, ka Leiko nošauta Butovas poligonā, neoficiālā - ka cietuma kamerā pakārusies zīda zeķē.

***

Saturiski daudzveidīgs brīvdienu žurnāls "Vakara Ziņas" ar oriģinālrakstiem ‒ smeldzīgiem un patiesiem dzīvesstāstiem, reportāžām un intervijām. Abonēt ir izdevīgāk!