Šogad septembra sākumā ļoti neparastus brīžus piedzīvoja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Ventspils daļas darbinieki. VUGD Ventspils daļas vada komandieris Edijs Laterers kopā ar puišiem divās mašīnās izbrauca uz izsaukumu Vārvē, kur dega zaru kaudze. Apdzēšot uguni, viens no glābējiem saklausīja tādu kā klusu ņaudēšanu. Uzreiz bija skaidrs, ka turpat tuvumā ir mazs kaķēns. Vajadzēja tikai saprast – kur tieši un kā dzīvnieciņš tur nokļuvis.
Šogad septembra sākumā ļoti neparastus brīžus piedzīvoja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Ventspils daļas darbinieki. VUGD Ventspils daļas vada komandieris Edijs Laterers kopā ar puišiem divās mašīnās izbrauca uz izsaukumu Vārvē, kur dega zaru kaudze. Apdzēšot uguni, viens no glābējiem saklausīja tādu kā klusu ņaudēšanu. Uzreiz bija skaidrs, ka turpat tuvumā ir mazs kaķēns. Vajadzēja tikai saprast - kur tieši un kā dzīvnieciņš tur nokļuvis.
Mēģinot saprast, kur paslēpies pats ņaudētājs, glābēji ar instrumentu palīdzību pacēluši nost zarus un zem celma atraduši arī dzīvnieciņu. «Kaķēns bija pavisam maziņš, aptuveni mēnesi vecs, turklāt cauri slapjš. Uzreiz mēģinājām viņu sildīt, ietinot segā. Sākumā, apmēram stundu, uz vietas mēģinājām meklēt kaķēna saimnieku,» stāsta Edijs Laterers. «Šajā izsaukumā piedalījās arī meitene no policijas, viņa bija ar mieru kļūt par mazuļa jauno saimnieci.» Skaidrs bija viens - tas, ka mazulim ugunī un ūdenī izdevies izdzīvot, ir brīnums!
Glābēji visu laiku sazinājušies savā «Whatsapp» grupā, kur ticis nolemts mazo veiksminieku paturēt pašiem, jo VUGD Ventspils daļā jau iepriekš ir mājojis kaķis, taču tas diemžēl devies uz labākiem medību laukiem. Jautāts, ko darītu, ja kaķēna vietā būtu, piemēram, kucēns, vai arī tad paturētu, Edijs purina galvu: «Droši vien nē. Kucēns prasa daudz vairāk laika un uzmanības. Taču jāatzīst, ka mums ir bijis gadījums, kad pie darbavietas durvīm tika izmests pavisam jauns kucēns. Mājas tam deva mūsu pašu darbinieki.» Nākamajā dienā kaķēns tika atrādīts veterinārārstam, kurš konstatējis, ka dzīvnieciņš ir ne vairāk kā mēnesi vecs un pilnīgi vesels, ja neskaita to, ka pāris vietās apdegusi spalva. Protams, sekoja dažādi minējumi, kā tas nokļuvis degošā zaru kaudzē. Viena no glābēju versijām ir, ka mazulis piedzimis klaiņojošai kaķenei. «Pieļaujam iespēju, ka mamma pārējos mazuļus paguva nogādāt drošībā, izņemot šo, tāpēc tas arī tur palika,» stāsta Edijs.
Mazais peļu junkuriņš sākumā nav pratis pats ēst, tāpēc pirmajās dienās pēc atrašanas glābēji to reizi divās stundās barojuši ar šādam nolūkam paredzētu pudelīti. «Mazulim devām speciālu, kaķēniem paredzētu maisījumu. Tā pagāja aptuveni nedēļa, līdz mūsu rūpju bērns sāka ēst pats no savas bļodiņas.» Darbinieki, nākot uz dežūru, ļoti apzinīgi ņēmuši līdzi kaķu barību, lai būtu ar ko jauno «kolēģi» pabarot. Dažiem darbiniekiem pašiem mājās ir kaķi, taču citi uz darbu devušies caur veikalu, kur pirkuši barību speciāli šim kaķēnam. Tagad kaķēns ir krietni pieņēmies svarā un sapratis, ka cilvēks nav potenciāls ļaunums, bet gan draugs. Protams, dzīvnieciņam par visu un visiem ir dzīva interese, kas arī tiek apmierināta.
Edijs piebilst, ka VUGD Ventspils daļai šī ne tuvu nav pirmā reize, kad jāglābj dzīvnieki. Parasti gan izsaukumā tiek pateikts, kāda palīdzība nepieciešama, kas jāglābj. «Esam glābuši, sākot ar čūskām un beidzot ar govīm un briežiem. Bija gadījums, kad no akas vajadzēja izcelt briežu govi, kura tur bija iekritusi. Citā reizē glābām govi, kas bija iesprūdusi pamestas mājas pagalmā,» uzskaita Edijs, piebilstot: «Nereti jāglābj stirnas, kas, nonākušas mazdārziņu teritorijā, sapinas tīklos, ko mazdārziņu īpašnieki izmanto nožogojumam.»
Sapratuši, ka peļu junkurs paliks pašu darbavietā, glābēji sākuši domāt tam visatbilstošāko vārdiņu. Lai būtu interesantāk, ventspilnieki feisbukā ievietoja ziņu, lai cilvēki iesaka kaķēnam piemērotāko vārdu. «Cilvēki azartiski iesaistījās. Variantu, ko mums piedāvāja, patiešām bija daudz. No tiem vispopulārākie bija Fēnikss un Oglīte, arī Laimīgais. Domājām, kā tad mēs ikdienā kaķēnu pasauksim, ja viņa vārds būs Fēnikss? Saīsinājumu šim vārdam īsti nav. Tāpat arī Oglītei nav. Tad nu palikām pie Laimīgā, precīzāk, pie šī vārda angļu versijas - Lakijs.» Tas patiesi ir laimīgs kaķis, kuram dzīve sākusies, neticamā veidā izdzīvojot gan ugunī, gan ūdenī un nokļūstot glābēju rokās.
****
Saturiski daudzveidīgs brīvdienu žurnāls "Vakara Ziņas" ar oriģinālrakstiem ‒ smeldzīgiem un patiesiem dzīvesstāstiem, reportāžām un intervijām. Abonēt ir izdevīgāk!
