Nemanāmi pienākusi komponista Raimonda Tigula 50. dzimšanas diena. «Nezinu, vai šo ciparu var saukt par apaļu, bet nu tāds tas būs. Turklāt dzimšanas dienas nekad neesmu svinējis, taču šoreiz man bija sajūta, ka es tomēr gribētu sarīkot dažus koncertus kopā ar saviem draugiem un domubiedriem,» lakoniski saka Raimonds. Un labākā dāvana viņam būs klausītāji, kas nāks uz koncertiem: «Tiešām priecāšos par iespēju satikt savus draugus un atbalstītājus! Tas man sagādās vislielāko prieku.» Vēl šajā laikā komponists gana daudz palīdzējis Ukrainai, un vēl viņš apsver iespēju iestāties Zemessardzē.
Abiem vērienīgajiem jubilejas koncertiem, kas notiks decembra sākumā, komponists sarūpējis īpašu programmu un uzaicinājis tos māksliniekus, ar kuriem šajos gados viņam izveidojusies laba sadarbība. «Man ir liels prieks, ka abos koncertos piedalīsies izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, kurai esmu sakomponējis jaunu skaņdarbu. Protams, būs arī Valsts akadēmiskais koris «Latvija» un diriģents Māris Sirmais, ar kuru esmu sadarbojies vairāk nekā desmit gadus; arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Mārtiņa Klišāna vadītais Rīgas Doma zēnu koris, ar kuru kopā man arī pirms dažiem gadiem tapa skaista koncertprogramma. Protams, koncertos skanēs mana komponētā mūzika - gan kora dziesmas, gan oratorija «Jūras grāmata», kuru Rīgas klausītāji nav dzirdējuši, gan gaidāmi daži pirmatskaņojumi.» Taujāts, vai koncertu programmā iekļautas viņa komponētās un koristu iemīļotās dziesmas «Lec, saulīte!» un «Dod, dieviņi», komponists smaidot saka: «Iespējams! Jo laikam jau tās ir dziesmas, kuras klausītāji un dziedātāji manā daiļradē ir ievērojuši visvairāk. Tās tomēr ir dziesmu svētku repertuārā un ir stiprās dziesmas.»
Raimonds sarunā apstiprina pirms dažām nedēļām Kuldīgas mācītāja un zemessarga Mārtiņa Burkes-Burkevica stāstīto, ka šogad notikušajā tradicionālajā Tiguļkalna koncertā klausītājiem bija iespēja palīdzēt Ukrainai, ziedojot naudu. «Tiguļkalna koncertos biļetes nav jāpērk, taču šoreiz skatītājiem bija iespēja ziedot. Saziedotā nauda pēc koncerta tika nodota Mārtiņam, un viņš šoreiz to izmantoja, lai iegādātos nepieciešamās lietas Ukrainas armijai. Tā bija reāla un jūtama palīdzība!» Komponists šai vajadzībai esot ziedojis arī savus līdzekļus, tāpat piedalījies vairākos Ukrainas atbalsta koncertos. «Esmu domājis arī par to, ka varētu piedalīties kādā konvoja braucienā uz Ukrainu, lai nogādātu uz turieni cilvēkiem un armijai nepieciešamās lietas. Man vairāki radinieki jau piedalās šādos braucienos, tā ka tas ir labs pamudinājums iesaistīties. Bet to noteikti galvenokārt darīšu, lai palīdzētu ukraiņiem, jo, manuprāt, visa enerģija pašreiz jāvelta tam, lai atbalstītu Ukrainas iedzīvotājus un armiju situācijā, kāda pašreiz tur ir. Braukt vienkārši skatīties, kas tur notiek, nepavisam nav lietderīgi - tas nav ne teātris, ne šovs, bet karš! Ja brauc, tad ar noteiktu mērķi! Un uzskatu, kas tas ir nepieņemami, kā darījuši daži mūsu politiķi, kuri braukuši uz Ukrainu un pozējuši fotogrāfijām karadarbības zonā.»
Izrādās, ka Raimonds apdomājis arī iespēju stāties Zemessardzē: «Gadi man ļauj to darīt! Turklāt ar iemaņām, kas nepieciešamas dienestam, man viss ir vislabākajā kārtībā: esmu audzis laukos, kur lauku darbos esmu guvis fizisko rūdījumu. Atceros, ka skolas laikā militārajā mācībā mums bija gan šaušanas treniņi, gan pirmās palīdzības kursi, tā ka, ja būs tāda nepieciešamība, visticamāk, lēmums [par Zemessardzi] būs pozitīvs, turklāt man apkārt daudzi draugi un paziņas jau to ir izdarījuši.»
«Šis laiks patiesībā ir bijis gana radošs: jau stāstīju, ka tapis jauns skaņdarbs Ivetai Apkalnai, tāpat esmu pabeidzis darbu un kopā ar kamerorķestri «Sinfonietta Rīga» Latvijas Radio studijā ierakstījis mūziku spēlfilmai «Mātes piens». Darbs šajā projektā vēl gan nav beidzies, viss ir procesā, un tagad jāgaida filmas pirmizrāde, kura, cik man zināms, plānota nākamā gada februārī.»
Taujāts par citiem šā rudens darbiem un to, vai izdevies atpūsties un varbūt arī pasēņot Talsu puses mežos, komponists teic, ka nesen abi kopā ar dzīvesbiedri Kitiju nedaudz apceļojuši Francijas dienvidus, atzīstot - tas bijis ļoti skaists brauciens. «Vēl nedēļas nogalēs izstaigāju savu mežu, bet tā tiešām bija vairāk kā pastaiga, jo skatījos, kas jāsakopj, un sapratu, ka darba būs pietiekami - gan jāpatīra, gan jāīsteno citas manas idejas. Plānu ir daudz! Taču, tā kā neesmu izteikts sēņotājs, sēnēm tiešām uzmanību nepievērsu.»
****
Saturiski daudzveidīgs brīvdienu žurnāls "Vakara Ziņas" ar oriģinālrakstiem ‒ smeldzīgiem un patiesiem dzīvesstāstiem, reportāžām un intervijām. Abonēt ir izdevīgāk!
