Ebreju izcelsmes angļu dziedātāja Eimija Džeida Vainhausa pasaules slavu ieguva, pateicoties spēcīgajai balsij, ko pēc labpatikas variēja dažādos muzikālos žanros. Viņa ir viena no 21. gadsimta pirmās desmitgades spilgtākajām māksliniecēm, kurai izdevies iekarot neskaitāmas mūzikas virsotnes. Viena no tām ir otrais albums «Back To Black», kuru izdeva 2006. gadā un kurš vēl tagad ir vērā ņemams sasniegums un guvis apbrīnojamus panākumus. Šis ieraksts tika nominēts sešām «Grammy» balvām, no kurām piecās kategorijās plūca uzvaras laurus. Vainhausa kļuva par pirmo britu dziedātāju, kas tolaik ieguva tik augstu novērtējumu mūzikas industrijā. Turklāt pēc šīs veiksmes viņa uzreiz nonāca pasaules zvaigžņu alejā.
Jau 15 gadu vecumā Eimija sāka sacerēt dziesmas - gan tekstu, gan melodiju. Drīz pēc tam viņa kļuva par Nacionālā jaunatnes džeza orķestra dziedātāju. Eimija augusi muzikālā Londonas ebreju ģimenē. Pusaudzes gados viņa mācījās Silvijas Jangas teātra skolā. Attīstīja sevi tādos mūzikas žanros kā soulmūzika, neosouls, džezs un popmūzika. Turklāt iecienītāko žanru mūziķe tā arī neatrada un eksperimentēja uz skatuves pēc sirds patikas. To pamanīja arī viņas talanta cienītāji.
Viņas tembrs bija unikāls. Dziedātājas panākumu pamatā bija izjusti emocionāls dziedājums, patiesi dziesmu teksti, lirika un, protams, oriģināla mūzika, kas apvienoja dažādus skanējumus, stilistiku un laikmetus, kas šīs melodijas padarīja vēl īpašākas. Jāpiemin arī zvaigznes spēcīgā personība, kas var patikt vai nepatikt - vienaldzīgo nav. Turklāt viņas dumpinieciskums, atraktīvie skatuves tēli un ģērbšanās maniere Eimiju fanu un preses acīs padarīja ne tikai par mūzikas karalieni, bet arī par modes un stila ikonu. Viņas personība uz skatuves bija piemērs citiem mūzikas ceļa gājējiem. Pēc gadiem tādas mākslinieces kā Adele, Lēdija Gāga, Lana del Reja, Ellija Goldinga un citas talantīgas mūziķes atzina, ka tieši Eimija Vainhausa pavēra ceļu atšķirīgai pieejai uz skatuves, aizmirstot par stereotipiem, kādai jābūt popmūzikas dīvai.
Mākslinieces debijas albums «Frank» 2003. gadā Lielbritānijā guva plašus panākumus. Turklāt mūziķu aprindās mēļoja, ka māksliniece sevi ir pieteikusi kā nākamo džeza dīvu, kaut gan pati to neapzinājās. Viņai paredzēja spožu nākotni - viņa ieskandināšot mūzikas pasauli ne tikai nedzirdētās melodijās, bet arī jaunās skatuves tradīcijās. Plašāku atzinību Vainhausai atnesa viņas otrais albums «Back To Black», kas drosmīgi demonstrēja aizraušanos ar ritmblūzu, kā arī 20. gadsimta 60. gadu meiteņu popgrupu stila iezīmēm. Šis albums kļuva par komerciāli veiksmīgāko, kāds tajā desmitgadē bija izdots. Taču panākumi un slava nesa arī smagu nastu. Ātri iegūtās publikas atzinības, kritikas, preses pārmērīgās uzbāzības un intensīvās koncertēšanas izraisītās pārslodzes dēļ Eimija vairākas reizes izdega un «pazaudējās». Lai tiktu galā ar slavas radītajām sekām, viņa izvēlējās aizmirsties gan narkotikās, gan arī alkoholā. Diemžēl mūziķes atkarības ietekmēja profesionālo darbību un, protams, veselību. Vainhausas nāves iemesls bija saindēšanās ar alkoholu pašā karjeras zenītā - vien 27 gadu vecumā.
Lai arī mākslinieces karjera bija salīdzinoši īsa un viņa atstāja vien divus studijas albumus, pēc viņas nāves klajā laida skaņuplates ar koncertiem un citiem demo ierakstiem, paužot cieņu zvaigznei, kas mūžībā devusies patiesi pāragri. Šajā vasarā aprit 11 gadi, kopš leģendārās britu dziedātājas nav starp mums, taču viņa un viņas radītās dziesmas aizvien tiek godinātas. Viņas paveiktais ir ievērojams! Piemēram, pankgrupa no Amerikas «Green Day» māksliniecei 2012. gadā veltīja dziesmu «Amy». Pankroka soliste Patija Smita sacerēja dziesmu «This Is The Girl» par Eimiju Vainhausu, bet angļu grupa «Madness» 2016. gadā uzrakstīja viņas piemiņai dziesmu «Blackbird». Arī mākslinieces bijušais sadarbības partneris, mūziķis un producents Marks Ronsons veltīja Eimijai albumu «Uptown Special», kas 2015. gadā guva lielu atzinību klausītāju vidū. Par Vainhausas karjeras virsotnēm un dzīvi ir uzņemta dokumentālā filma «Amy». Tās režisors ir Asifs Kapadia, kurš 2015. gadā par šo aizkustinošo stāstu saņēma daudzas kino un mūzikas industrijas dziesmas. Iespaidīgākās no tām ir Eiropas filmu balva «European Film Award», kā arī labākā Eiropas dokumentālā filma un citas atzinības. Par spilgto mākslinieci sarakstītas arī vairākas grāmatas, arī Eimijas tēta Miča Vainhausa un mammas Dženisas Vainhausas atmiņu stāsti, kuri bijuši īpaši privāti.
Viņas dzimtajā pusē ielu mākslinieks ar segvārdu «JXC Designs» vairāku mēnešu garumā veidoja iespaidīgu sienas gleznojumu, atainojot mākslinieci. Šī glezna ir tapusi aiz dziedātājas reiz iecienītā kroga «The Hawley Arms», kas atrodas Kemdenā Londonā. Brīnišķīga, «nepieradināta» vieta visiem, kuri jūtas citādi nekā vairums.
