Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Vakara Ziņas

VAKARA ZIŅAS. Laipni lūgti izgāztuvē. Krievzemes Čitā joprojām viduslaiki

© Ekrānšāviņš

Kaut arī viduslaikos tika atklāts daudz lietu, bez kurām mūsdienās dzīve šķistu neiedomājama, šos gadsimtus uzskata par tumšiem laikiem. Pamatojums ir tāds, ka tolaik ļaudis neievēroja higiēnas normas, neaizrāvās ar tīrību. Turklāt tas attiecas ne tikai uz pašiem cilvēkiem, bet arī uz viņu apkārtni. Šodien grūti būtu iedomāties, ka kāds no rīta varētu savas naktsvāzes saturu izliet pa logu uz ielas. Agrākos laikos – pašsaprotama lieta.

Sabiedriskais darbinieks, žurnālists un videoblogeris Iļja Varlamovs no Maskavas regulāri dodas braucienos uz pašiem tālākajiem Krievijas Federācijas punktiem, lai intervētu vietējos cilvēkus, filmētu apkārtni un pēc tam to ievietotu kanālā «Youtube». Kāds ir uzņēmīgā vīrieša mērķis? Pievērst plašākas sabiedrības uzmanību, nodot informāciju, lai kaut kā risinātu situācijas, kas lielai sabiedrības daļai šķiet prātam neaptveramas. Un viņam tas izdodas. Dažkārt.

Gruži zem māju logiem

Braucienu uz bijušo Tālo Austrumu Republikas galvaspilsētu Čitu blogeris Varlamovs salīdzina ar nokļūšanu viduslaikos, labākajā gadījumā - 19. gadsimtā. Viņa stāstītais un video ir tik spilgti, ka ar to, kā 21. gadsimta otrajā desmitgadē ļaudis dzīvo Aizbaikāla novada administratīvajā centrā, varētu interesēt daudzus. Īpaši laikā, kad Krievijas Federācija par galveno mērķi formulējusi kārtības ieviešanu kaimiņvalstī.

Dodoties uz pilsētu ar savdabīgo nosaukumu, kas cēlies no hidronīma - ūdenstilpes nosaukuma, neaizmirstiet paņemt līdzi gāzmasku! Kāpēc? Čita pamatoti tiek dēvēta par Krievijas atkritumu galvaspilsētu. Tā ir īsta ekoloģiskā katastrofa, kuru pilsētas vadība izliekas neredzam, savukārt vietējie iedzīvotāji pie visa ir pieraduši. Bet vai tiešām? Vai iespējams pierast pie dzīves izgāztuvē, kur itin visu - ēku pagalmus, māju stūrus, ielas - klāj sadzīves atkritumu kalni? Nereti tie izgāzti turpat, zem dzīvojamo ēku logiem. Turklāt šāda situācija pilsētā ir jau gadiem. Neviens nesteidzas organizēt atkritumu izvešanu uz tiem paredzētu vietu - pilsētas izgāztuvi. Vai varbūt Čitā tādas nemaz nav?

Lai traktorists izrok bedri

Taču ir vēl viena nelaime. Atkritumu kalnus iecienījušas žurkas, tajos vairojas arī citi kaitēkļi. Savukārt gada siltajā laikā atkritumi dalīšanās procesā izplata briesmīgu smirdoņu, tāpēc atvērt māju logus, lai izvēdinātu telpas, nav iespējams. Jāpiebilst, ka Aizbaikāla novadā valda kontinentālais klimats, kas nozīmē, ka vasarā gaisa temperatūra var sasniegt pat 40 grādu. Lai problēmu vismaz kaut kā risinātu, Čitas iedzīvotāji atklāj, ka mēģina sarunāt traktoristus, lai viņi ēku pagalmos izraktu bedri, kurā tiek samesti sadzīves atkritumi. Kad bedre aizpildīta, pa virsu uzber smiltis. Vismaz tad tik ļoti nesmirdot.

Pilsētā netrūkstot arī māju, kas nav aprīkotas ar kanalizāciju. Varam tikai minēt, ko šādā gadījumā ļaudis dara ar naktsvāzes saturu… Varbūt tik slikti nemaz nav, jo ir ēkas, turklāt pašā pilsētas centrā, kuru pagalmos atrodas tā saucamās sausās tualetes - stipri sašķiebušās koka būdiņas, kuras pie stiprāka vēja varētu sagāzties. Taču tas daudz nepalīdz, jo mēslu čupu, kā arī izmestu prezervatīvu Čitā netrūkst.

Sienas, suņi, ietves

Lai priekšstats izveidotos pilnīgāks, piebilstams, ka Čitā neizved ne tikai sadzīves atkritumus, bet arī nenovāc graustus, tajā skaitā krāsmatas pēc ugunsgrēka, kuru tur ir pat pārāk daudz. Netrūkst arī avārijas ēku, kur cilvēki dzīvo neiedomājami sliktos, pat bīstamos apstākļos. Piemēram, ēkā, kurai nodedzis jumts, vēl aizvien turpina dzīvot ļaudis. Ko viņiem darīt, ja netiek ierādīta cita dzīvojamā platība?

Namu sienas apķēpātas ar krāsu, precīzāk sakot, aprakstītas rupjībām. Ķēpājumi ir gandrīz uz katras otrās mājas sienas un katra žoga. Nav vajadzīgi sociālie tīkli, lai uzzinātu, kurš ar ko Čitā nodarbojas… It bieži bez uzrakstiem pie žogiem pamanāmas sludinājumu lapiņas, kurās norādīts, ka iepērk šādu vai tādu tehniku, turklāt dokumenti, kas apliecina oficiālu to iegādi un/vai instruē par lietošanu, neesot nepieciešami. Tā, lūk!

Māju pagalmos pāri atkritumu kaudzēm klaiņo suņi - to Čitā nudien netrūkst. Cilvēka labākie draugi izskatās kā mierīgi, laiski lāči, kurus nekas, izņemot atkritumus, īpaši neinteresē. Ko lai piebilst - Latvijas pilsētu ielās klaiņojoši suņi ir sena pagātne, kas, cerams, nekad vairs neatkārtosies. Arī tāds cilvēces sasniegums kā asfaltētas ielas un trotuāri Čitā nav pašsaprotama lieta. Pārsvarā ietvju nav vispār, to vietā zemes ceļi, kuru malās drazas, drazas, drazas. Toties ir japāņu barakas, tās savulaik cēluši šīs tautas pārstāvji.

Ekrānšāviņš

Elektrības nav, poliklīnika nestrādās

Ja vietējiem iedzīvotājiem pavaicās, kāpēc Čitā tik daudz atkritumu, vairāki no viņiem pārjautās, kurā tieši vietā. Ļoti bieži cilvēki šeit runā, izmantojot visrupjākos vārdus - šķiet, lamuvārdu viņu leksikā ir visvairāk. Un tas nekas, ka blakus stāv bērni, kuri šīs lamas dzird un droši vien arī atkārto. Diemžēl jāatzīst - kāda vide, tādi ļaudis.

Sērfojot mājaslapās, kas saistītas ar Aizbaikāla novada centru, viegli var atrast informāciju par Čitas Valsts medicīnas akadēmiju. Tās sastāvā Babuškina ielā atrodas arī poliklīnika. Taču ko tas dod, ja, atverot medicīnas iestādes mājaslapu, pirmais, kas parādās, ir uzraksts: «Cienījamie pacienti! Saistībā ar elektroenerģijas atslēgšanu 25.07.2022. diagnostiskā poliklīnika būs slēgta.»