Skaista āriene var būt gan dāvana, gan nolādējums. Vienai no pirmajām modelēm PSRS, kuras vārds plaši izskanēja Rietumeiropā, Regīnai Zbarskai (27.09.1935.–15.11.1987.) viņas skaistums dāvāja galvu reibinošus panākumus, kas dzīves otrajā pusē pārvērtās baisā traģēdijā. Sabiedrības interese par tumšmataino skaistuli ar dienvidnieciskajiem vaibstiem saglabājusies vēl joprojām. Viens no iemesliem varētu būt Aļonas Semjonovas režisētā, popularitāti ieguvusī Krievijas un Ukrainas kopražojuma mākslas filma 12 sērijās «Sarkanā karaliene» (2015), kā arī neilgi pēc filmas pirmizrādes dokumentālā filma. Abu centrā ir Regīna – sieviete, kuras dzīve un arī nāve ir noslēpumu pilna.
Noslēpumiem apvīta ir pat Regīnas dzimšanas vieta, kuru noskaidrot vienkārši nav iespējams. Zināms vien pirmslaulības uzvārds - Koļesņikova. Pēc vienas no versijām nākamā modele dzimusi Ļeņingradā, viņas vecāki bijuši cirka mākslinieki, kuri kāda numura laikā traģiski gājuši bojā. Otra versija - Regīna Koļesņikova dzimusi Vologdā, un viņas tēvs bijis pensionēts oficieris Nikolajs Koļesņikovs. Trešā versija - meitene ir dzimusi Maskavā, taču kara laikā kopā ar vecmāmiņu galvaspilsētu pameta, jo abi viņas vecāki bijuši frontē. Vienīgais, kas patlaban zināms diezgan droši - nākamā modes karaliene 1953. gadā Vologdā absolvēja vidusskolu un pārcēlās uz Maskavu. Kaut arī viņas mērķis bija kļūt par aktrisi, Regīna sāka studēt Viskrievijas Sergeja Gerasimova vārdā nosauktās Kinematogrāfijas universitātes (VGIK) Ekonomikas fakultātē.
Vairāk par mācībām jauno dāmu interesēja galvaspilsētas sabiedriskā dzīve un uzdzīve. Tas deva iespēju iepazīties ar māksliniekiem, režisoriem, literātiem, diplomātiem un citiem noderīgiem ļaudīm. Regīna nekļūdījās - viņu ievēroja Vinnicā dzimusī gleznotāja un modes māksliniece Vera Aralova (16.05.1911.-26.08.2001.). Noslēpumainā tumšmate saņēma darba piedāvājumu Vissavienības Modes namā, kas atradās uz Kuzņeckas tilta. Pagājušā gadsimta 50. gadu beigās tas bija pretpols dzīvei, kādu vadīja absolūti lielākā daļa padomju pilsoņu. Ne tikai lieliski pašūti, eleganti tērpi, bet arī iespēja nokļūt ārpus dzelzs priekškara. Ne tuvu visām modelēm tas bija lemts, taču Regīnai laimējās - viņas vārds nokļuva to laimīgo sarakstā, kurām 1961. gada vasarā Padomju Savienība bija jāpārstāv modes galvaspilsētā Parīzē.
Modes skate ar padomju modeļu piedalīšanos Francijas galvaspilsētā radīja sensāciju. Galveno uzmanību izpelnījās tikai viena - Regīna, kura turklāt brīvi varēja sarunāties gan franču, gan angļu valodā. Kur viņa šīs valodas apguvusi, ir viens no daudziem modes karalienes noslēpumiem. Drīz vien Regīnas attēls nokļuva uz franču žurnāla «Paris Match» vāka, savukārt Rietumu žurnālisti viņu nodēvēja par pašu skaistāko Kremļa ieroci. Šim braucienam sekoja nākamie, kuru laikā daiļava, neviena nepieskatīta, savā nodabā varēja pastaigāties pa Rietumeiropas galvaspilsētu ielām. Kāda bija šīs tolaik ekskluzīvās iespējas cena, varam tikai nojaust.
Tas bija arī laiks, kad Regīna satika savas dzīves galveno vīrieti - grafiķi, ilustratoru Feliksu Ļevu Zbarski, slavenā bioķīmiķa Borisa Zbarska dēlu. Zbarski vecāko interesanti pieminēt ir kaut vai tāpēc, ka 1924. gadā viņš bija viens no zinātniekiem, kuri iebalzamēja proletariāta vadoņa Ļeņina ķermeni. Pastāv aizdomas, ka Regīna un Ļevs pat oficiāli neapprecējās, jo nevienā no Maskavas dzimtsarakstu nodaļu arhīviem nav atrodami dokumenti, kas to apliecinātu. Lai kā arī būtu, no 60. gadu sākuma modes karalienes vārds bija Regīna Zbarska.
Feliksa Ļeva ienākšana Regīnas dzīvē bija sākums traģēdijai. Viņu attiecības ilga aptuveni septiņus gadus, kuru laikā slavenākais Maskavas pleibojs savu dzīvesbiedri ne tikai krāpa ar citām sievietēm, bet arī, kad modele palika stāvoklī, viņai pieprasīja atbrīvoties no bērna. Varbūt galvenais šī lēmuma iemesls tomēr bija plānotais brauciens uz Monreālu, kur Regīnai jāpiedalās izstādē «Expo 1967»? Zbarskim brieda citi plāni: pie pirmās izdevības pamest Padomju Savienību uz visiem laikiem.
Izspēlējies ar modes karalieni, viņš aizgāja pie citas. Vispirms sagājās ar aktrisi Mariannu Vertinsku, pēc tam apprecējās ar aktrisi Ludmilu Maksakovu, kura 1970. gadā viņam dzemdēja dēlu. Nākamais trieciens sekoja 1972. gadā. Tā bija ziņa par Feliksa Ļeva Zbarska aizbēgšanu no Padomju Savienības. Vispirms viņš nokļuva Izraēlā, pēc tam savā sapņu zemē ASV. Kad Regīna saprata, ka savu mūža mīlestību nekad vairs neredzēs, viņa izvēlējās nāvi. Pirmoreiz. Tai sekoja vēl divi mēģinājumi. Taču iecerētās nāves vietā modele attapās psihiatriskās slimnīcas palātā.
Kaut arī modes demonstrētājas darbam viņa vairs nederēja, pēc iznākšanas no slimnīcas Regīnu pieņēma darbā Vissavienības Modes nama mākslinieks Vjačeslavs Zaicevs. Viņš pat bija ar mieru veidot speciālu apģērbu kolekciju, lai tikai prīma varētu turpināt darbu. 1973. gadā Regīnai šķita, ka pazaudētā laime viņu ir atcerējusies. Šoreiz tai bija dienvidslāvu žurnālista seja, taču arī šis vīrietis izturējās ļaunprātīgi. Tam sekoja otrais pašnāvības mēģinājums un atkal palāta psihiatriskajā slimnīcā. Atgriešanās profesijā vairs nebija iespējama, tāpēc Zaicevs savu bijušo modeli noformēja darbā kā apkopēju.
Trešais mēģinājums noslēgt rēķinus ar dzīvi notika 1987. gada rudenī. Šoreiz iecerētais izdevās. Pēdējais Regīnas Zbarskas noslēpums ir viņas kapa atrašanās vieta, kuru neviens nezina.