VAKARA ZIŅAS. Bū un Basters - slavenākie kaķi Latvijā

 
Bū un Basters, dalot vienu maltīti ©PERSONĪGAIS ARHĪVS

Pirms diviem gadiem Santa Lasmane, blogere un platformas «Instagram» eksperte, izveidoja saviem kaķiem profilu šajā aplikācijā. Šodien abiem mīluļiem seko līdzi vairāk nekā 13 tūkstoši. Kaķu profilā Santa dalās ar fotogrāfijām, video un faktiem par tiem. Turklāt, kā pati Santa uzsver, viņa ir izteikts kaķu cilvēks, un ne bez iemesla.

Visu mūžu tikai kaķi

«Es vienmēr esmu mīlējusi kaķus, un tie visos laikos ir bijuši man blakus. Jau agrā bērnībā pie vecmammas man bija bezšķirnes runči jeb Latvijas strīpainie, kurus visus kā vienu sauca par Muriem. Kad pabeidzu vidusskolu, tad pati nopirku kaķēnu, bet neilgi pēc tam pie mums mājās pieklīda vēl viens tāds pats ruds runcītis. Tā sākās mana dubultkaķu ēra. Manus pirmos kaķus sauca Lapsa un Gugū - neierasti, taču tieši tā arī viņi izskatījās. Viens no runčiem pēc laika aizklīda savās darīšanās un nekad vairs neatgriezās, bet otrs vetārsta paviršības dēļ nomira man uz rokām. Tolaik es nodomāju, ka man nekad vairs nebūs kaķu, jo tas bija pārāk liels pārdzīvojums. Taču, kad pabeidzu augstskolu, atgriezos pie domas, ka mājas ir tukšas, ja tajās nav kaķa. Jau pavisam drīz es iemīlējos zilganā persiešu kaķenītē Šeilā. Un vēl pēc pusgada viņai pievienojās persiešu puisītis Guči. Šai šķirnei viss ir forši - mīļi, pūkaini, klusi, tikai viens mīnuss - mani ciemiņi vienmēr devās mājās ar vēl vienu apģērba kārtu, jo kaķu spalvas bija pa visu māju, lai cik es to tīrītu. Persiešu pāris ar mani nodzīvoja 15 gadu, kas ir ļoti ilgs mūžs šķirnes kaķiem.»

Burmas kaķis un bengālis

Pēc tam Santai kādu laiku nebija kaķu, bet tad viņa iegādājās Basteru, kuram šogad būs jau 11 gadu. «Basters man ir Burmas šķirnes kaķis, skaistā kafijas krāsā. Man patīk viņa plikumiņi starp acīm un ausīm, kas raksturīgi šai šķirnei. Burmas kaķis ir, manuprāt, vismīlīgākā šķirne, jo vienmēr nāks pie cilvēka un ļaus, lai bužina, viņš glaudīsies, vēlēsies sēdēt klēpī. Tieši šo šķirni es iesaku cilvēkiem, kuri meklē mīļu dzīvnieku. Protams, arī burmām ir savi mīnusi. Basters ir skaļš kaķis. Atminos, kad viņu nopirku, tad nākamajā dienā aizskrēju pie vetārsta un teicu, ka kaut kas ar manu kaķi nav labi, jo viņš nemitīgi raud. Vetārste, kurai pašai bija šīs šķirnes kaķenes, nomierināja - viņš tikai runājas, tā ir šķirnes īpatnība. Tāpēc, ja esi klusumu mīlošs, šī šķirne nav tev. Burmai ir nepieciešams cilvēks; ja reti esi mājās, kaķis jutīsies vientuļš, ļoti bēdāsies un pat var saslimt ar depresiju.

Pilnīgi pretēja rakstura iezīmes piemīt bengāļu kaķiem. Bū ienāca ģimenē pirms diviem gadiem, kad man radās doma, ka vēlos veidot «Instagram» saturu un blogu tieši par kaķiem. Tā šo divu gadu laikā Latvijas slavenākajiem kaķiem «Boo and Baster» seko jau 13 tūkstoši sekotāju. Jāatzīst, ka tomēr ar šo šķirni mazliet kļūdījos, jo kaķos man patīk tas, ka tie komunicē, ļauj ņemt sevi rokās, glaudīt un bužināt. Bengālim cilvēku vajag tikai tik, lai to pabaro, iztīra kasti un liek svētu mieru. Viņš pēc rakstura tomēr ir meža dzīvnieks. Bū ir ļoti patstāvīgs, daudz dara blēņas un protestē, kad cenšos viņu paņemt rokās. Dienu viņš pavada, lecot uz un no visaugstākajām dzīvokļa vietām, metot zemē visu, kas, viņaprāt, stāv tur, kur tam nav jābūt, modinot mani pašā rīta agrumā, neatlaidīgi pieprasot padzerties no tekoša krāna, naktīs slēdzot iekšā «iRobot» un nolaižot podā ūdeni. Neļauj man garlaikoties!»

Atšķirīgie temperamenti

«Basteram vārds jau bija dokumentos, un pie tā arī paliku, tulkojumā tas nozīmē mednieks, bet Bū man šķita kā Bū (no angļu valodas boo - izrādīt nicināšanu) - šo vārdu izvēlējās meita Emīlija. Interesanti, ka abas ar meitu esam sadalījušas - mans kaķis ir Basters, bet meitas - Bū. Ar Emīliju viņam ir labākas attiecības, mani nervi to netur. Meita arī Bū bieži aizstāv, kad es baros par kārtējām blēņām, bet Basters ir pilnīgi manējais kaķis. Interesanti arī, ka man kaķi dzīvē vienmēr atnāk pa pāriem.

Ir teiciens, ka kaķi sevi uzskata par dieviem, bet saimniekus par kalpiem. Par bengāli to noteikti var teikt, bet burma gan, manuprāt, mani uzskata par savu mammu. Ikreiz, kad pie manis atnāk ciemiņi, viņi pievērš uzmanību bengālim Bū, cik viņš ir krāšņs kaķis, nepamanot Basteru. Bengāļi patiesi ir skaisti kaķi - pleķīši un strīpiņas kā maziem tīģerīšiem, taču tad, kad izvēlamies dzīvnieku, mums vairāk par kaķa izskatu ir jāvadās pēc sava dzīvesveida. Ja vēlamies mīluli, tad es ieteiktu burmu. Ja vajadzīgs prieks un galvassāpes vienlaicīgi, tāds, pateicoties kuram esam gatavi daudz ziedot no savām ērtībām, tad vislabākais risinājums būs bengālis.

Kad Bū ieradās mājās, viņam bija divi mēneši, un viņš uzreiz kļuva par alfu. Jau tad viņš parādīja, ka būs bara vadonis, būs pats galvenais, un miera mika burma to arī atļāva darīt. Viņš ir vēl jaunulis, tāpēc dara arī pāri, spēlējoties ar brāli. Savukārt, kad viņi kopā guļ, kā iņ un jan saritinājušies kopā, viens pie otra piespiedušies, liekas, ka nav lielākas mīlestības uz zemes.»

Kaķiem ir savas auklītes

«Esmu kāra uz ceļošanu, un tad, kad dodos ārpus Latvijas kopā ar meitu, kaķiem ir jāatrod auklīte. Dodoties prom uz īsāku vai ilgāku laiku, Rīgā ir iespēja savus mīluļus uzticēt speciālām kaķu auklēm, kas nāk un dzīvojas ar kaķiem, pabaro, izved pastaigā. Man līdz šim ir paveicies, jo šis pakalpojums nav bijis jāizmanto, man ir labas un uzticamas draudzenes, kurām arī pašām ir mājdzīvnieki. Es jokojot lielos, ka maniem kaķiem ir viselitārākā aukle, jo mana draudzene, kura mēdz pieskatīt puišus, ir «Chanel» pārstāve Baltijas valstīs.

Ir jāapzinās, ka tad, kad ģimenē ienāk kaķis, tas ir gandrīz tāpat kā ar bērnu - tev ir ģimenes loceklis uz daudziem gadiem. Kaķi prasa uzmanību gan ikdienišķās pamatvajadzībās, gan komunikācijā un būšanā kopā. Es vispār nevaru iedomāties dzīvi bez kaķiem. Tie man ir bijuši kopš bērnības. Ir cilvēki, kuri savu dzīvi nevar iedomāties, ja mājās nav, piemēram, televizora, bet man tas nav būtiski. Es nevaru bez kaķiem un ikreiz, kad esmu ārzemēs, skumstu pēc saviem puišiem. Turklāt man kaķi sniedz ļoti lielu mieru un prieku. Ir arī zinātnisks fakts, ka kaķi nomierina satrauktu prātu, palīdz tikt galā ar vieglas formas depresijām un trauksmēm. Arī vientulībā kaķis palīdz, jo tev ir otrs, ar ko komunicēt, bet kurš nerunā pretī. Ir teiciens, ka suns mums māca, kā ir, kad tevi mīl, bet kaķi māca, kā ir, kad tu mīli.»