Svētdienas, 29. maija, rīts atnesa sēru vēsti – mūžībā devusies izcilā aktrise un politiķe Ausma Kantāne (10.11.1941.–29.05.2022.). «Mūsu dzirkstošā, harismātiskā Ausma, liela aktrise un liela personība,» atvadu vārdos rakstīja Dailes teātris, piebilstot: «Ausmai Kantānei patika pavasaris, «ne puķīšu, ne putniņu, ne dullo mīlētāju dēļ», bet tāpēc, ka pavasaris nes vairāk gaismas.» «Savā profesijā esmu laimīgi saistīta ar gaismu. Ar skatuves gaismu, ar autora gaismu, ar aktiera un režisora gaismu un gaismu no zāles, kas nāk no skatītājiem – tā man palīdz pārdzīvot tumsas laiku,» sacījusi aktrise.
Ausma Kantāne teātrī ienāca tūlīt pēc Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes absolvēšanas 1963. gadā. Eduards Smiļģis vēl ir galvenais režisors un atzīst viņu par īstu Dailes teātra aktrisi. Tāda viņa bija visus gadus, kamēr bija teātrī un arī ārpus tā - ar enerģisku temperamentu, kas salīdzināts ar tādām dabas katastrofām - viesuļvētra, orkāns, cunami un vulkāna izvirdums. Ar gudrību un garīgu spēku, kas ļāvis gan izturēt, gan dzīvot ar prieku, kas tik lipīgi izskanēja viņas smieklos.
Pēteris Pētersons jaunajai aktrisei uzticēja Spīdolas lomu «Ugunī un naktī» (1965), bet Ibsena «Brandā» viņa spēlēja Agnesi, un, kā vēsta ieraksts Dailes teātra mājaslapā, tieši šī tiek uzskatīta par viņas slavenāko lomu. Sadarbībā ar Kārli Auškāpu tapa monoizrāde «Visi koki Dieva doti» (1994), aktrises veidota Vizmas Belševicas dzejas kompozīcija ar Raimonda Paula komponētu mūziku un Maestro uz Mazās zāles skatuves. Šī monoizrāde «Spēlmaņu naktī» tika atzīta par labāko latviešu literatūras iestudējumu 1994. gadā.
Pēc gandrīz 20 gadiem, kuros Ausma Kantāne savu enerģiju veltīja politikai un citām aktivitātēm, aktrise atgriezās Dailē pērn ar Vizmas Belševicas dzeju projektā «Dailes kanons», uz skatuves atkal satiekoties ar Raimondu Paulu, kā arī aktrisi Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu. Kā piebilst teātra pārstāvji, tā bija ļoti emocionāla atgriešanās tieši aktrises 80. jubilejas gadā.
2002. gadā Ausma Kantāne piedalījās partijas «Jaunais laiks» dibināšanā un tika ievēlēta 8. Saeimā. 2006. gadā viņu ievēlēja arī par 9. Saeimas deputāti. Kopš Ausmas Kantānes politiķes gadiem daudzi atminas nu jau par leģendu kļuvušo teicienu, kuru viņa veltīja savam toreizējam partijas biedram Valdim Dombrovskim brīdī, kad Saeima viņu ievēlēja par premjeru. Toreiz Ausma Kantāne glāstīja Valda vaigu, mierinot: «Lācīt, nebaidies!» Par šo laiku bijusī politiķe, tagad uzņēmēja Linda Mūrniece savulaik sociālajā tīklā «Facebook» rakstīja: «(..) Ausma nekad neko netēlo, kā šķistu aktrisei pieņemami. Viņa politikā bija patiesa un brīžam naiva, no sirds īsta un godīga, arī kad bija jākritizē. Ja Ausmai šodien piedāvātu iet politikā, viņa droši vien to nedarītu. Jo tā nav tā ideālā politika, kurai viņa tic…»
Daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, veltot atvadu vārdus mūžībā aizgājušajai aktrisei, piebilst, ka «tagad Ausma ir kopā ar savu Imantu» [Kantānes dzīvesbiedrs, dzejnieks Imants Ziedonis, mūžībā devās 2013. gada maijā]. Par šīm attiecībām aktrise 2020. gadā runāja arī forumā «Līdere» (viņas runas tēma bija «Sieviete - mūza»), par ko rakstīja »Vakara Ziņas«. «Aktrise stāstīja it kā jau zināmo, bet viņas emocijas, runājot par bērnu neesamību, aizkustināja. Ir 1965. gada rudens, un Palsmanes kultūras namā notiek sarīkojums. Ausmai 20 gadu, viņai jārunā Imanta Ziedoņa dzeja dzejnieka klātbūtnē. Viņai tas nepatīk, bet atteikties nevar. Pēc koncerta Imants pienāk klāt un saka - viņam paticis. Un jautā: uz kafejnīcu vai ar motociklu? «Nobraucām 47 gadus,» noteic aktrise par savu izvēli.»
Savā runā forumā Ausma Kantāne atzina, ka ātri vien sapratusi, ka «Imanta talants ir lielāks, daudzpusīgāks, varenāks, sabiedrībai vajadzīgāks». Nevar gan apgalvot, ka Ausma Kantāne-Ziedone, lai arī daļēji atteikusies no savas karjeras vīra interešu dēļ, būtu bijusi profesijā neveiksmīga. Viņas lomas kino un teātrī, politiskā darbība runā pašas par sevi. Tomēr aktrise piebildusi: «Altruistiskais egoisms - ja es būtu zinājusi, ka vispirms jādomā par sevi...» Viņa neuzskata, ka kalpojusi Ziedonim, drīzāk ‒ palīdzējusi, «un tāda palīdzēšana dod mieru». Aktrise gribējusi lielu ģimeni, diemžēl bērnībā pārslimotās tuberkulozes dēļ «dievs tā nebija vēlējis», caur asarām atzinās Ausma Kantāne-Ziedone. Un viņa kļūst dzejniekam gandrīz par māti. Rod piepildījumu tajā. «Bet tas diez vai ir labi, es tagad tā domāju. Taču mums piedzima 12 rakstu sējumi. Es nekad neesmu gribējusi būt mūza. Es gribēju būt māksliniece. Vai esmu bijusi mūza, to varētu atbildēt pats dzejnieks,» noteica aktrise.
Dzīvē viņi viens otram bija puķuzirnītis un mietiņš un mainījušies lomām, līdz puķuzirnītis uzkāpis debesīs. Imants par viņiem rakstījis: divi un abi.
»Vakara Ziņas« izsaka visdziļāko līdzjūtību aktrises draugiem, kolēģiem un tuviniekiem!
