VAKARA ZIŅAS. Piecus gadus par mājām sauc Atēnas
Ar Atēnās dzīvojošo latviešu meiteni Alisi Vītolu sapazinos gluži nejauši – sociālajā tīklā «Facebook» meklējot kontaktus Grieķijas galvaspilsētā. Izrādījās, ka Alise ir ne tikai grupas «Latviešu draugu kopa Atēnās» vadītāja un kontaktpersona, bet arī Atēnās dzīvo jau piecus gadus. Veselu mēnesi Alise e-pasta sarakstē ne tikai sūtīja vērtīgas un praktiskas ziņas par sabiedrisko transportu, apskates objektiem, pusdienu iespējām, kas noderēja ceļojuma plānošanā, bet arī laipni piekrita sarunai, lai pastāstītu, kā klājas tiem latviešiem, kuri par savu dzīvesvietu izvēlējušies šo dienvidniecisko un skaisto zemi.
Pašreiz lielu daļu Alises laika aizņem meitiņas Fivi audzināšana un attālinātais darbs Latvijas uzņēmumā «Creative Ideas / Radošās Idejas», taču viņa rod laiku arī Atēnu latviešu biedrības aktivitātēm.
Liktenīgais projekts
Alise Atēnās nonākusi nejauši, un sākumā, kad viņa iesaistījusies draudzenes rīkotajās aktivitātēs, neesot pat bijusi doma, ka varētu pārcelties dzīvot uz Grieķiju. «Pirms tam Latvijā strādāju valsts pārvaldē, taču man patīk apceļot pasauli, iepazīt jaunas valstis un piedalīties projektos, kas saistīti ar kultūras tēmu. Tā nu viena projekta ietvaros aizbraucu uz Grieķiju un šajā reizē arī iepazinos ar savu nākamo vīru Jorgosu. Pamazām sākām sarakstīties, šad un tad satikties. Pēc tam gadu pavadīju Berlīnē, jo biju atradusi pētniecības studijām piešķirtu stipendiju un man gribējās vēl kādu laiku pabaudīt akadēmisko vidi, mācoties «Freie Universität Berlin». Tā nu nācās laiku dalīt starp Berlīni un Grieķiju. Kad Berlīnes projekts beidzās, pārcēlos uz dzīvi Atēnās, un tagad jau, kā teicu, piecus gadus esmu šeit. Tiesa gan, laiks ir pagājis ļoti ātri. Kopš pirms divarpus gadiem piedzima meitiņa Fivi, laiks paiet vēl ātrāk.»
Bučiņas sarunas beigās un runātīgie grieķi
Kā latvietim iedzīvoties Grieķijā, un cik šīs tautas mentalitāte ir tuva (vai tāla) latviešiem? «Tā kā tolaik vēl pa pusei dzīvoju Vācijā, man šķita, ka vāciešu mentalitāte un atturīgums attiecībās ir daudz tuvāks latviešiem. Savukārt grieķu attieksme bija pavisam citāda - viņi satiekoties apskaujas un sabučojas, man sākumā bija ļoti grūti pie tā pierast. Vīrs vēl tagad smejas, ka es sākumā burtiski esot sastingusi, ja mani kāds satiekoties mēģināja apskaut, bet nu jau pamazām pie šīm jūtu izpausmēm esmu pieradusi un tas vairs neliekas nekas atšķirīgs vai neparasts, bet tāda vienkārša ikdienas komunikācija.»
Vēl Alisei esot bijis grūti pierast, ka viņas vīrs, zvanot kolēģiem, sarunas beigās saka «Skūpstu, skūpstu!», taču nu jau arī pati, komunicējot ar draugiem Latvijā vai ģimeni, sarunas beigās sūtot bučiņas. «Taču man ļoti patīk grieķu atvērtība un tas, ka viņi labprāt satiekoties aprunājas un apjautājas, kā klājas man un meitiņai, ko viņa dara. Reizēm man tāds «small talk» vēl nepadodas, taču kaimiņi, satiekoties pagalmā, mierīgi var pusstundu apspriest visas aktualitātes.»
Populārākais vārds Grieķijā
Ģimenē Alise un viņas vīrs Jorgoss, kurš jau desmit gadus strādā pamatskolas skolotāju arodbiedrībā, sarunājas angliski. «Divus gadus mācījos grieķu valodu, turklāt pirmo gadu to darīju ļoti intensīvi - gandrīz katru dienu. Pēc tam gadu studēju moderno grieķu valodu «National and Kapodistrian University of Athens». Tagad sarunvalodu esmu apguvusi tādā līmenī, lai ikdienā sazinātos ar apkārtējiem: varu iepirkties, runāt ar ārstiem. Lai tekoši runātu par jebkuru tēmu, man gan vēl jāpamācās.» Ar meitiņu Fivi, kura apmeklē grieķu bērnudārzu, Alise sarunājas latviski, tāpēc, kā mamma ar smaidu saka, «šobrīd meita sarunājas grieķiski ar latviešu vārdiem. Bet domāju, ka viņa runās arī latviski». Alises vīrs Jorgoss itin labi saprot latviski, jo «no tām reizēm, kad esam bijuši Latvijā, viņš kaut ko ir iemācījies - piemēram, «vienu alu», «maizīte» utt. Domāju, ka viņš latviešu valodu iemācīsies no meitas, jo to vienkārši nāksies darīt».
Starp citu, izrādās, ka Alises vīra vārds (grieķiski to raksta «Yiorgos», latviskā versija - Juris) Grieķijā pašreiz ir ļoti populārs. «Piemēram, ja uz ielas es sauktu viņa vārdu, tad atsauktos ļoti daudzi vīrieši. Tas saistīts ar tradīciju, ka bērniem tiek doti vecvecāku vārdi. Jauna mode ir bērniem dot sengrieķu vārdus. Piemēram, mūsu meitiņai Fivi vārdu izvēlējāmies tieši šādi.»
Kā Alise stāsta, populārāko grieķu vīriešu vārdu topa piecnieks ir šāds: 1. Yiorgos (Jorgoss - latv. Juris), 2. Yiannis (Jannis - latv. Jānis), 3. Constantine; 4. Dimitris, 5. Nicholas, savukārt dāmu vārdu tops ir šāds: 1. Maria, 2. Eleni, 3. Katerina, 4. Vasiliki. 5. Sophia.
Zupa ar olu un citronu un citrons pie kartupeļiem
Tā kā ceļojot Alise jau bija pāris reižu viesojusies šajā valstī, viņa bija pazīstama ar grieķu virtuvi: «Man tiešām šie ēdieni garšo, turklāt tie ir ļoti veselīgi; tiesa - vienīgā problēmas ir lielās porcijas.» Taču Alise smej, ka šo problēmu varot atrisināt pavisam vienkārši - dodoties vakariņās kopā ar draugiem, lielās porcijas var sadalīt «uz galviņām», lai neriskētu ar pārēšanos. «Man patīk, ka grieķiem ir ļoti laba veģetārā virtuve. Tiesa, ja mūsdienās iet ciemos pie grieķiem, galdā tiek celts ļoti daudz gaļas ēdienu, taču tas skaitās svētku mielasts, bet ikdienā arī grieķi ēdienu gatavošanā ļoti daudz izmanto dārzeņus, zirņus, pupiņas. Tāpat pildīto papriku var gatavot gan ar gaļu, gan veģetāro pildījumu. Starp citu, Grieķijā trešdienās un piektdienās bērnudārzos un skolās tiek piedāvāti tikai veģetārie ēdieni.» Alise skaidro, ka šī tradīcija ir balstīta reliģiskos apsvērumos (grieķi lielākoties ir pareizticīgie).
Vai Alise ģimenes ēdienkartē ir mēģinājusi ieviest latviešu ēdienus? «Ja sautējums tiek uzskatīts par latviešu ēdienu, tad jā. Man patīk gatavot veģetāros sautējumus, pievienojot tiem garšvielas - piemēram, kariju. Dažreiz vāru zupas, lai gan grieķu uzskats par zupām mazliet atšķiras. Piemēram, viņu ēdienkartē ir citrona un olu zupa - manuprāt, ļoti savdabīgs ēdiens, kas beigās pēc konsistences atgādina ķīseli. Turklāt grieķiem ļoti patīk daudziem ēdieniem pievienot citronu, savukārt man ir grūti pierast, ka citronu sula tiek pārslacīta pat ceptiem kartupeļiem. Tāpēc mums mājās joprojām ir diskusijas, cik daudz citrons jāizmanto, cepot kartupeļus.» Alise smej, ka viņas vīrs gan kartupeļus bez citrona nemaz neēdot, jo, viņaprāt, citādi šis ēdiens ne pēc kā negaršojot.
Dārgā elektrība un telefonsarunas
Lielas problēmas Alises ģimenei sagādājot komunālo rēķinu nomaksa: «Te ir ļoti dārga elektrība - mēnesī tie var būt no 70 līdz 100 eiro ar visiem taupības pasākumiem; arī par telefonu un internetu maksājam visai šokējošas summas. Ja Latvijā par telefonu mēnesī maksāju, šķiet, 15 eiro, šeit telefona rēķins var būt arī 100 eiro. Lētākais variants, ja maz runā, ir 30 eiro mēnesī.»
Vēl sākumā Alisi pārsteidzis fakts, ka grieķu mājās reti ir pieejama centralizētā karstā ūdens padeve, jo «visiem šeit ir boileri, kas darbojas ar saules baterijām. Mums nav arī centrālās apkures, kas nozīmē to, ka jāmeklē dažādi risinājumi, jo lielākajai daļai māju ir autonomā apkure. Ir jāvienojas ar kaimiņiem, cik tiek iepirkta degviela vai gāze, taču zinu, ka centrā ļoti daudzās mājās cilvēki tā arī nevienojas, jo negribot dārgi maksāt, tāpēc katrs sildās kā māk. Piemēram, ar gaisa kondicionieriem, taču - kad tu to ieslēdz, ir silts; tiklīdz izslēdz, atkal ir auksti… Vasarā diemžēl bez šīs ierīces iztikt nevar. Tāpēc mēs katru gadu pērkam degvielu un kondicionieri ieslēdzam tikai uz stundu vai divām. Savukārt, lai noīrētu apmēram 700 kvadrātmetru lielu dzīvokli, mēnesī par to nāksies maksāt 500 eiro.»
Taujāta par grieķu algām, Alise stāsta, ka kafejnīcās strādājošie pelna apmēram 500-600 eiro mēnesī, savukārt skolotāja alga par pilnu slodzi ir, sākot no 850 eiro. Labi apmaksāts darbs esot IT nozarē, kur var nopelnīt 2000-3000 eiro mēnesī. «Vidējā alga šeit ir apmēram 1000-1200 eiro.»
Galvenais - visam atrast laiku
Protams, ja jau «Facebook» Atēnu latviešu kopienai ir sava lapa, tad likumsakarīgs šķiet jautājums, cik latviešu dzīvo Grieķijas galvaspilsētā. «Pēc oficiālās statistikas datiem, Grieķijā dzīvo ap 400 latviešiem. Atēnās esam kādi divdesmit vai trīsdesmit, bet ne jau visi nāk uz kopienas pasākumiem. Protams, biedrībā ir atsevišķas grupiņas - piemēram, mammas ar maziem bērniem, kurā es arī tagad esmu iesaistījusies. Mēs organizējam dažādas aktivitātes, šad un tad mums notiek nodarbības. Otrā grupiņā apvienojušās meitenes, kuras uz Atēnām brauc strādāt no Latvijas - šeit ir zvanu centri, kuros cilvēkus apkalpo arī latviski; taču ir nepieciešamas labas angļu valodas zināšanas. Te ir darba iespējas, var padzīvot siltā valstī pie jūras, un daudzi to izmanto. Nu un, protams, meitenes, kuras apprecējušās ar grieķiem un pārcēlušās dzīvot uz šejieni.»
Kopiena ik pa laikam mēdz rīkot kopīgus pasākumus (arī sadarbojoties ar Latvijas vēstniecību), turklāt, kā saka Alise, nesen tikusi nodibināta oficiāla biedrība, lai varētu sadarboties ar Ārlietu ministriju un iesaistīties tās rīkotajos projektos: «Pateicoties šai iespējai, esam uz Atēnām atveduši mūziķus, folkloristus un sarīkojuši pasākumus. Mums ir ļoti laba sadarbība ar latviešu apvienību Itālijā, tā ka cenšamies sadarboties, lai būtu interesanti un varētu izmantot dažādas iespējas. Protams, cik nu mums katram ir laika. Tas ir arī mans galvenais uzdevums - audzināt Fivi un atrast laiku pasākumiem; reizi pa reizei kaut kur aizbraukt ceļojumā. Vai arī satikties ar kolēģiem klātienē, kas tiešām ir kā svētki,» atzīst Alise Vītola.