Publicistes un dzejnieces Kristīnes Ilziņas mājās mitinās trīs mīluļi – meksikāņu pliksuns Uksa, «neredzamā» kaķene Elīza Dūlitla un absolūtā zvaigzne Snorlaks. Kristīnes kaķene Snorlaks ir nākusi no Maskavas priekšpilsētas Rīgā un ir šai vietai atbilstoši spilgta un spēcīga personība.
«Snorlaka vārds neapzīmē dzimumu. Vismaz šajā gadījumā noteikti ne, jo Snorlaks ir kaķene. Snorlakam ir vismaz 15 gadu, viņa pie mums nokļuva jau pieaugusi. Viņas etniskā dzimtene ir meklējama Ķengaraga promenādē, kur viņa dzīvoja kādā ģimenē ar bērniem un nezināmā vecumā tika izmesta uz ielas. Iespējams, tāpēc, ka bija stāvoklī, un viņai piedzima un izauga divi kaķīši. Bet Snorlaks ir ļoti sabiedriska. Viņa pat tādā situācijā bija piedabūjusi Ķengaraga ļaudis, lai regulāri tiktu barota un viņas bērniem tiktu meklētas mājas. Pēc tam viņa nokļuva programmā «Noķer, sterilizē, atlaid».
Aktīvistes ielika sludinājumu, ka meklē labus saimniekus brūnam kaķītim. Manai mammai visu mūžu bijuši siāmieši, kas, manuprāt, ir brūni kaķīši. Tādēļ tika izlemts paņemt brūnīti, par prieku mammai un par piemiņu mūžībā aizgājušajam Siāmas kaķim. Kad atbraucu, brūna kaķīša vietā sēdēja strīpains, zaļganpelēks radījums ar kailu vēderu un šuvi, jo bija tikko sterilizēts. Pilnīgi neizskatījās pēc sapņu kaķa, bet, ja jau bijām atbraukuši, tad vedām viņu mājās.
Snorlaks sākumā bija nobijusies un dzīvojās tikai pa augstākajām mēbelēm. Pēc tam viņa saprata, ka suņi šajā mājā nav tik vareni kā kaķi un neviens viņu ēst negrasās. Snorlaks nokāpa lejā un, lai viss būtu skaidrs, suņus iekaustīja, kaut arī neviens viņai neuzbruka.
Reiz bija atnākuši «Latvenergo» pārstāvji, trīs vīrieši, kuri mainīja veco skaitītāju pret jaunāku. Viņi vienkārši runāja skaļās balsīs, līdz pēkšņi parādījās Snorlaks. Viņa piepūtās, cik vien var, saboza visu kažoku. Tādā izskatā kaķene gāja pie vīriešiem, jo es mājās biju viena un kādam taču bija mani jāaizstāv! Viss beidzās bez asinsizliešanas. Kungi pagaidīja ārpusē, kamēr nomierināju kaķi.
Vēl viņa ir brīnišķīga zirnekļu ēdāja, jo man nepatīk zirnekļi. Ja ieeju vannasistabā un iespiedzos, tad Snorlaks atnāk, ierauga spiegšanas vaininieku un lietišķi apēd.
Pēc trim mēnešiem bērni izdomāja, ka viņas otrais vārds varētu būt Bumbieris, ko drīkstam izrunāt tikai tad, kad viņa nedzird. Snorlakam nepatīk, kad kāds norāda, ka viņa ir Bumbieris.»
Kristīne stāsta, ka mājas mīlulim, kurš nosaukts pokemona Snorlaka vārdā, tiešām ir kāda kopīga īpašība ar animēto tēlu. Snorlaks ir pokemons, kurš uzsēžas ienaidniekam virsū un aizmieg. Arī kaķene, kad viņai apnicis spēlēties, uzguļas mantai nevis tikai ar ķepiņu, bet ar visu ķermeni it kā perējot.
Snorlaks ir visēdāja, bet nav iecienījusi kaķu našķus, kādi mūsdienās nopērkami visplašākajā sortimentā. Snorlakam ir interese par krējumu uz naža gala, mazu kumosiņu zivs vai svaigas gaļas, kas domāta cilvēkiem. Katrā ēdienreizē Snorlaks pienāk un pārbauda, ko bauda mājinieki. Salāti vai avokado gan nav viņas iecienītākā maltīte.
Kristīne stāsta - ja ģimene kļūtu par vegāniem, Snorlaks diez vai to piedotu. Kolorītā kaķenīte ir veikla medniece. Bijušas pāris reizes, kad Rīgas dzīvoklī ieklīdušas peles, un tad Snorlaks bijis ļoti laimīgs kaķis. Savukārt ziemas sezonā Snorlaks nodarbojas ar putnu vērošanu. Tad saimnieki uzliek putnu barotavu, bet nevienam putnam nekas ļauns netiek nodarīts. Toties kaķītim tā ir iespēja uzzināt, kādi putni ir dabā, un klabināt zobus.
«Mēs tos saucam par pielūgsmes objektiem, kad viņa ar ķepu patausta spoguli, loga stiklu, reizēm skapja durvis. Snorlakam ir viena šausmīga vājība, par kuru nav sajūsmā mūsmājas remontmeistars. Lai gan viņai ir savs bluķītis un speciāli nagu asināmie, koridora tapetēm viņa nespēj paiet garām. Tapetes diemžēl nākas atjaunot, un kaķis ir remonta iniciētājs.
Snorlaks saplosīja viesistabas dīvānu. Tika pieņemts lēmums, ka jāiegādājas jauns. Pavadījām diezgan ilgu laiku, lai atrastu ideālo dīvānu, kas būtu skaists, ērts un visādi citādi noderīgs. Un, iespējams, mūžīgs. Dīvāns tika nolikts pareizajā vietā, tika apspriesta stratēģija, kā tikt galā ar kaķi. Kamēr mēs par to runājām, pirmajās piecpadsmit minūtēs Snorlaks piegāja pie dīvāna un vienu tā stūri padarīja par nagu asināmo, izraujot diegus. Tāds, lūk, skumjš stāsts. Pēc tam Snorlaks nepievērsās dīvānam.»
Vēl Snorlaks pieprasa dalīties ar ēdienu, kad viņa pienākusi to apostīt. Ja to neļauj, tad kaķe izlaiž nagus. Snorlakam ir arī labās īpašības. Ja ciemos ierodas mazi bērni, viņa vienmēr vēlas draudzēties, pat tad, ja bērns neizturas ar pienācīgu pietāti pret kaķi, Snorlaks saprot, ka mazākajiem nedrīkst uzbrukt. Bērniem viņa ļauj pavilkt aiz astes, iebāzt pirkstus mutē vai ausī. Savukārt, ja kāds pieaugušais izturas neadekvāti, tad kaķe mierīgi var ievilkt ar nagu.
Kristīne atceras: «Bija gadījums, kad mūsu radinieks stāstīja - tikai gribējis paraustīt aiz austiņām kā pierasts bērnībā, bet Snorlaks apsēdās kā japāņu laimes kaķis ar paceltu labo kājiņu un izlaida nadziņus. Skaidri darīja zināmu, ka radinieks ir pāraudzis to vecumu, kad šādas lietas var darīt nesodīts.»
Snorlaka vājība ir puķu podi, smilgas un puķes, kurām ir garas lapas. Viņai patīk kviešu dīgsti, kas diedzēti tikai bioloģiskās saimniecībās. Un arī zivi vai gaļu viņa ēdīs vien pirmajā dienā pēc iegādes.
Ja mājās ierodas fotogrāfs vai sveši cilvēki, tad Snorlaks ir pirmā, kas viņus sagaida, kamēr otrs kaķis Elīza Dūlitla ir... nozudusi. Kristīne smej - visi zina par Snorlaku, bet nenojauš, ka mājās mitinās divi kaķi. Snorlaka ēnā dzīvo 14 gadu vecā Elīza Dūlitla, kura ir lielāka augumā, toties klusāka. Elīza neko neplēš, negrauž un ir ļoti mierīgs kaķis, kam nepatīk fotografēties. Jā, Snorlaks labprāt pozē, bet Elīza slēpjas.
«Viņas brālis vai māsa diemžēl gāja bojā uz ceļa braucamās daļas. Elīza sēdēja un brēca tik šaušalīgā balsī, ka mēs viņu sadzirdējām blakus mājā. Kāpēc viņa ir Elīza Dūlitla? Par godu mūziklam «Mana skaistā lēdija». Tajā angļu literatūras profesors mēģina puķu pārdevēju izaudzināt par sabiedrības dāmu. Mūsu Elīza Dūlitla nezināja, kas ir kaķu kastīte. Snorlaks viņai mācīja visas kaķu gudrības. Tagad viņa ir lielāka par Snorlaku, bet respektē šo kaķeni. Snorlaks, no vienas puses, ir bandīts, no otras puses, iemāca lietu kārtību. Elīza darīja visu, kas ienāca prātā. Pēc otrās reizes, kad Snorlaks piefiksēja, ka kaķis atļaujas nelietot kastīti, ko cilvēki ir iekārtojuši un tātad nāksies ar to samierināties, viņa atstiepa Elīzu uz kastīti. Sēdēja blakus ar sejas izteiksmi - TO dara šeit. Elīza it kā iebilda, bet Snorlaks nepiekāpās - sēdēsi šeit, kamēr TO izdarīsi. Un viņa tiešām darīja. Mums nebija jāmāca Elīzai pareizās manieres,» smejas Kristīne.
«Savs dzīvnieks ir ļoti jāsajūt. Visu laiku jāskatās, kāda ir viņa pašsajūta. Protams, nevajag baidīties turēt divus vai vairāk dzīvnieku. Un jāpadomā, kā mēs paši justos, ja būtu vienīgie savas sugas pārstāvji kaut kur citur.
Mājdzīvnieku pulciņā pastāv hierarhija. Abas kaķenes mēdz šķībi paskatīties viena uz otru, tomēr guļ kopā, mazgā viena otru vai mūs. Ja kāds uzskata, ka kaķis pieķeras vietai, nevis cilvēkam, tad varu teikt, ka abi kaķi ir pieķērušies man. Viņas kopā ar mani ir pārcēlušās vairākas reizes. Kaķenes pārvācas kopā, apgūst jauno teritoriju un iejūtas tajā. Snorlaks, piemēram, necieš kaķu būri. Vienīgā reize, kad viņa tajā atradās, bija tad, kad tika sterilizēta. Tās viņai ir sliktas atmiņas. Snorlaks vienkārši sagrauž to būri. Bet ar viņu var sarunāt. Kad saku, ka tagad pārcelsimies un ir jāiet uz mašīnu, tad vienkārši paņemu viņu rokās. Jā, viņai nepatīk ne iela, ne mašīnas, nekas. Bet viņa pārcieš braucienu, ļaujas un piedalās visā. Tieši tāpat varam sarunāt, ka nogriezīsim dažus nagus. Visus reizē nekad nevaram.
Ja mēs vairāk ieklausītos savos mājdzīvniekos, nevis kaķi izmestu pagalmā ar tekstu, ka viņam šeit patīk, tad varbūt Snorlakam nevajadzētu meklēt citas mājas. Lai gan man nav nekādu iebildumu, ka viņa ir ar mums.»