«Mums šis gads paies manas 50 gadu jubilejas zīmē, lai gan to nosvinēju janvārī, un patiesībā jubilejas mums ir katru gadu,» saka populārās grupas «Apvedceļš» solists Jānis Krūmiņš, vēl piebilstot, ka grupai šovasar paredzēts ierakstīt un laist klajā jaunu albumu.
Taujāts par mīļāko fotogrāfiju, mūziķis stāsta, ka tāda tapusi pirms astoņpadsmit gadiem, 2004. gada vasarā, kaut kur Siguldas apkaimē. «Protams, vairs precīzi neatceros, kas tas bija par pasākumu un kam par godu; visticamāk, vienkārši «svinējām dzīvi»,» saka Jānis un piebilst, ka toreiz bija sapulcējušies ļoti cienījami mūziķi no kantri un šlāgermūzikas grupām «Apvedceļš», «Dakota», «Kaimiņi», «Flora» un «Novadnieki».
«Man šī bilde uzvēdī saldsērīgas atmiņas… Tas laiks bija fantastisks: latvieši vēl nebija izceļojuši no Latvijas tik lielā skaitā kā tagad; pasākumos un koncertos bija ļoti daudz cilvēku, mēs paši bijām jauni, bezbailīgi un bezcerīgi iemīlējušies dzīvē. Tā būtu tā atmiņu saldā puse.» Savukārt sērīgums Jānim piezogoties, jo «šo kolosālo cilvēku rindas top jo gadu, jo retākas. Nav vairs Māra Dronkas no grupas «Flora», nav Igora Noskova no «Dakotas», un nu - arī Edvīna Zariņa, kurš aizsaulē aizgāja pavisam nesen…» Taču Jānis Krūmiņš jeb Krūms, kā viņu mīļi dēvē kolēģi, stāstu grib beigt uz pozitīvas nots: «Bet pēc mums jau paliek mūsu bērni un mūsu dziesmas, tā ka mēs turpinām būt. Ne velti senajiem romiešiem bija teiciens «Vita brevis, ars longa» («Dzīve ir īsa, māksla - mūžīga» - latīņu val.).»
