Teātra un kino aktieris, režisors Mārtiņš Vilsons lielai daļai skatītāju pat pēc daudziem gadiem palicis atmiņā kā spēcīgais bokseris Els Kitsons no trīssēriju detektīvfilmas «Mirāža» vai kā tālbraucējs šoferis Viktors no divsēriju grāvēja «Intermeitene». Lai paliek atmiņas; ne mazāk nopietni mākslinieks strādā joprojām, piedaloties seriāla «Nemīlētie» filmēšanā. Viņa laiks smalki saplānots, taču atliek mazs brītiņš arī sarunai par lietām, kas aktiera dzīvē ir svarīgas šodien. Uzreiz vienojamies, ka ģimene un bērni pieminēti netiks, jo tie nekvalificējas kategorijā «lietas», taču katram normālam cilvēkam tās dzīvē ir pašas svarīgākās.
Kamera
Kino aktiera ikdiena paiet, strādājot kameras priekšā - tas ir pašsaprotami. Mārtiņa Vilsona kontā ir daudz gan Latvijā, gan Krievijā uzņemtu spēlfilmu, kurās viņš filmējies galvenajā vai vienā no svarīgākajām lomām. «Man mājās arī ir kamera. Tas ir darbarīks, kas atstāj vēsturisku liecību. Tajā skaitā par mani.»
Darbs
«Nekā cita, izņemot darbu, man nav,» pie sevis nosmej Mārtiņš Vilsons. «Muļķības darīt neatliek laika; tās visas sastrādātas jaunībā. Tagad man dienaskārtībā ir viena doma, proti, izdarīt to, to un vēl to. Kad strādāju, par naudu nedomāju. Samaksājiet man par darbu tā, lai varu dzīvot, un miers!» Tagad aktieris filmējas seriālā «Nemīlētie», kur viņš atveido mafijas bosu.
Grāmatas
«Šobrīd man dienaskārtībā ir dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka lirikas krājums, jo plānojam dzejas uzvedumu saistībā ar viņa 130. dzimšanas dienu. Īpatna personība. Ziemeļnieks, kā var nojaust, galvenokārt dzīvojis savā sapņu pasaulē,» stāsta Mārtiņš Vilsons. Pērn, dzejnieka Aleksandra Čaka 120. jubilejas gadā, skatītāji varēja baudīt dzejas izrādi «Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi», kas iemantoja lielu atzinību.
Ģitāra
«Ģitāras man ir vairākas. Neesmu ģitārists, bet labprāt dziedu. Man ir savs piegājiens - sekojot tam, kā es emocionāli uztveru lietas,» atklāj mākslinieks. «Savulaik esmu mācījies Rīgas 3. mūzikas skolā, tas gan ilga vien piecus gadus, taču pēc tam dziedāšanu turpināju apgūt pašmācības ceļā.»
Jūra
Kad Mārtiņš Vilsons atrodas savā lauku īpašumā Upesgrīvā, kur viņš ar ģimeni dzīvo jau apmēram 10 gadus, ikdiena nav iedomājama bez «špagošanas» gar jūru. «Man patīk plašums un spēks. Tāds spēks, kas robežojas ar stihiju. Šad tad eju skatīties vētras.»
Pildspalva
Tā gan neesot viena noteikta pildspalva, taču aktieris atzīst, ka viņam ļoti patīk rakstīt. «Galvenokārt rakstu ar datoru - tā man sanāk ātrāk nekā ar pildspalvu. Jau kādus gadus piecus rakstu stāstus,» atklāj Mārtiņš Vilsons. «Gan jau kādreiz varēsiet lasīt! Tagad par izdošanu nedomāju; nav spēka - ir citas prioritātes, jāuztur ģimene. Ļoti priecājos par savu brāli [Ēriku Vilsonu], par viņa panākumiem literatūrā.»
Mežs
«Mans plāns ir iestādīt mežu, taču patlaban savā lauku īpašumā eju ar motorzāģi un tīru, ja vietām koki saauguši par biezu. Lai to darītu, jābūt loģiskam prātam, kurš koks ar kuru der kopā, kurš neder; kur saaudzis par biezu un vajag paretināt.» Māksliniekam pieder divus hektārus liels mežs, kas prasa ne mazums rūpju. «Pēc rakstura esmu pedantisks cilvēks, vēlos saviem bērniem iestādīt priežu mežu. Galu galā - kāpēc neizdarīt, ja var izdarīt?»
Motorzāģis
Mārtiņš Vilsons smejas, ka zāģis, tāpat kā ģitāra, ir viņa darba instruments, taču atšķiras tā uzdevums - tīrīt mežu. «Spēlējot ģitāru, var mainīt melodijas, bet motorzāģim dziesma ir viena!»
Skatuve
Izdzirdot šo vārdu, cilvēki, kuri profesionāli ar aktiermākslu nav saistīti, vispirms iztēlojas lielo teātru skatuves. «Patiesībā skatuve ir jebkura telpa, tajā skaitā arī manas lauku mājas veranda, kur darbojos kā aktieris! Man skatuve ir ļoti svarīga, tai nav obligāti jābūt lielai - eksistē arī mazas skatuves.»
Ceļš
«Savulaik, braucot no Liepājas uz Rīgu, zināju katru bedri. Tagad, braucot uz Upesgrīvu, ceļu uztveru kā iespēju atpūsties. Tas man ir atpūtas ceļš, jo ļoti relaksē ainava, kas baudāma, skatoties pa mašīnas logu,» stāsta Mārtiņš Vilsons, kurš ir profesionāls šoferis. «Tālākais ceļš, braucot ar mašīnu, man bijis uz Maskavu vai arī Austriju.»
