Viena no Cēsu apkaimēm – Cīrulīši – aizvien bijusi tūristu iecienīta vieta atpūtai un veselības uzlabošanai. Sensenos laikos, kad Latvija bija «brīvo» republiku saimē, par Cīrulīšiem zināja gan Eiropas daļā – Igaunijā, Lietuvā un Maskavā, gan Tālajos Austrumos, kaut kur tur – Kamčatkā. Šī Cēsu apkaime tika dievināta ne tikai tāpēc, ka padomijā dzīvojošie te varēja ieelpot Baltijas gaisu, bet arī tāpēc, ka te varēja baudīt augstas klases medicīnas un kultūras pakalpojumus sanatorijā «Cīrulīši».
Reiz, pagājušā gadsimta 80. gados, noklausīta saruna vilcienā Rīga-Cēsis-Lugaži lika domāt, ka Cēsis atrodas kalnu apgabalā. Dīvaini, jo Cēsis nav nekādi Karpati. Jā, bet stāvie pakalni Gaujas krastos tomēr bija pieejami, lai nodarbotos ar kaut ko līdzīgu kalnu slēpošanai. Vecākā paaudze neļaus samelot - tieši Gaujas pakalnos Cēsu pusē Ingrīda Amantova un viņas kolēģe Vera Zozuļa pasaulei darīja zināmu, ka izaugušas par pasaules mēroga sportistēm, pateicoties Cēsu Cīrulīšos būvētajai kamaniņu trasei. Tolaik - pirmā trase visā varen plašajā Padomju Savienībā.
Tas bija iepriekšējā gadsimtā. Tagad - 21. gadsimtā - sanatoriju «Cīrulīši» iepriekšējā vietā Cēsīs nav vērts meklēt. Kopš Latvija atkal kļuva atkal par neatkarīgu valsti, cilvēkiem no Pēterburgas un Maskavas, bet vēl mazāk cilvēkiem no Urāliem bija niecīgas iespējas doties medicīnas un dabas tūrismā uz Latviju. Cēsu «Cīrulīši» viņiem vairs nebija pa kabatai. Vīza uz Latviju vien ko maksāja! Arī politiskie un ekonomiskie iemesli «daudzu tautību bērniem» liedza sasniegt medicīnas tūrismu Cēsīs. Un drīz vien arī renes sporta veidos augstas klases sportistus Latvija sāka uzņemt tikai Siguldas trasē.
Slavenā Cīrulīšu apkaime pāris gadu desmitos bija degradējusies tik tālu, ka pat cēsnieki izvairījās staigāt pa kādreizējām taciņām Gaujas krastos. Pakalni, kuros tīri labi varētu laisties ar slēpēm pa stāvām nogāzēm, nu bija krūmāju pārņemti. Cēsu puikas, izauguši par vīriem, nolēma, ka pievērsīsies citam sportam, un Cīrulīšos izveidoja āra kortus tenisa spēlei. Piemēram, Lībiešu ģimenes puikas trenējās tik sirsnīgi, ka prata izrauties ārpus Latvijas aploka. Viņi devās uz mačiem Rietumeiropā, ik pa laikam atvedot pa medaļai uz Cēsīm.
Taču bija puikas, kuriem ziemas sporta veidi vairāk bija pie sirds. Vieni no tiem - Žagaru puikas. Kā ziema, tā mamma saka: slēpes jūs gaida. Viens no puikām, Juris Žagars, jau vīra gados no Dienvideiropas kalniem atveda šurp kalnu slēpošanas trakumu un ar to saindēja ne tikai draugus un domubiedrus Cēsīs, bet arī rīdziniekus, sākot no biznesmeņiem, beidzot ar aktieriem un māksliniekiem. Tad sekoja slēpošanas skola. Audzēkņu tajā netrūka. Kalnu kompleksa «Žagarkalns» rosība ziemās un pēc pāris gadiem savienošanās vēl lielākā kompleksā ar līdzās esošiem komersantiem citās nogāzēs ir sen apspriests notikums.
Paradoksāli, ka Cēsu Cīrulīši aizvien ir pazīstami austrumu pusē no Latvijas. Sniegotās ziemās - noteikti. Tāpēc Cēsīs un to apkaimē tūrisma uzņēmēji iegādājušies ne tikai Igaunijas un Lietuvas karogus, bet arī Krievijas un Baltkrievijas, lai viesiem, kuri ieradīsies baudīt arī latviešu viesmīlību naktsmītnēs, ir prieks, ka latvieši gaidījuši ciemos.
Atkal ziema, un atkal Cīrulīšu apkaime līdz ar slēpošanas trašu atvēršanu nedēļas nogalēs ir slēpotāju apmeklēta. To varēja manīt, tiklīdz saltums līdzēja saražot papildu sniega daudzumu.
Ziema ir tikai viens no četriem gadalaikiem. Latvijā mēdz kāds no gadalaikiem pazust - nosalt, samirkt vai atstāt bez sniega. Tāpēc Cēsu novada dome jau gadiem kalusi plānus, kā radīt tūristiem labvēlīgus apstākļus Cīrulīšos, ja tie īsti neatbilst katram no četriem gadalaikiem mūsu platuma grādos.
Ideju ģenerators Pauls Irbins, ko Latvijā pazīst kā vīru, kurš cerēja doties ekskursijā - ekspedīcijā uz Marsu, pirms dažiem gadiem nāca ar ideju, ka Cēsīm jārada kosmosa centrs. Pauls, būdams arī humora pilns vīrs, ļāva šādai idejai iedzīvoties līdz ar paša eskalētu stāstu. Viņš pirmais no cēsniekiem un no latviešiem došoties kosmosā! To nu Latvijas masu mediji nepalaida garām - stabulēja, lai dzird, kāds traks vīrs. Gandrīz kā dullais Dauka. Tik daudzpusīgs un ideju bagāts Pauls patiešām ir. Cēsnieks ļāva vīriem ne tikai Cēsīs, Līgatnē un Piebalgā pie alus kausa pasmieties par trako latvieti. Viņš prata pārliecināt arī pašvaldību, ka Cēsīs jābūvē kosmosa izpētes centrs. Tāds, lai tēviem un dēliem, mammām un meitām, un Cēsīm kā tūrisma pilsētai liels prieks. Līdz ar šādu centru lielā, iespaidīgā namā ar 1000 apmeklētājiem dienā varētu pilnībā atjaunot pilnasinīgu dzīvīgumu Cīrulīšos un arī Cēsu slapjdraņkī. Vārdu sakot, tā būtu pilsēta pilsētā, kas darbojas visos gadalaikos un laikapstākļos.
Daudznozīmīgi tas skan. Reizēm katram cilvēkam galva piepildās tik pilna idejām, it kā tajā mājotu kosmoss. Nav svarīgi, vai tie esam mēs - latvieši, vai tie ir igauņi un lietuvieši. Visiem kosmoss var gadīties. Tāpēc šoziem Cīrulīšu apkaimē slienas vērienīgi iecerētā ēka. Tās pamatos jau iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm. Cēsu pašvaldība noskaņota tempus dzīt tā, lai pēc gada ēka ir zem jumta. Vēl tā piepildāma ar ierīcēm un zināšanu spēlēm, kā arī jaunumiem, kas atgādinātu par svarīgāko - katram ļauts gatavoties svarīgai ekspedīcijai. Kur gan citur, ja ne pētīt kosmosu...
Viena no iecerētajām būvēm Cīrulīšu pusē jau tapusi. Tas ir tornis dabas vērošanai ar jaudīgu aparatūru. Tas uzstādīts Žagarkalna galā. Pavasarī tas uzņems apmeklētājus, būšot pieejams visiem, bet galvenokārt klašu stundām dabā. Cēsnieki, torni aplūkojot, tagad spriež - iespējams, no šīs celtnes varēs redzēt ne tikai mežu galus kilometriem tālu. Iespējams, varēs aplūkot Cēsu augstākās smailes vecpilsētā.
Cēsu novada pašvaldība ieguvusi šādu skatu torni reizē ar vēl divām pašvaldībām - viena no tā ir idejas iniciatore Rūjiena, kura arī ieinteresēta jaunatnes piesaistīšanā dabaszinātņu apguvē. Trešā dabaszinību apguvei dabā paredzētā būve top ārpus Latvijas - Gdovas pilsētā Pleskavas apgabalā. Starptautiski veidotais projekts bērnu un pusaudžu aizraušanai ar dabaszinībām ir iecerēts kā trīs pilsētu kopīga programma. Trīs pilsētās klases pētīs pilsētai apkārt esošo dabu, mērīs un apkopos gaisa temperatūras, analizēs iegūtos datus. Par jauno zinātnieku un pētnieku rezultātiem pilsētu bērni paši paziņos pārējiem.
Cēsu pašvaldība ar objektu dabā aizrāvusies visvērienīgāk. Mērķis iesaistīties starptautiski finansētā un oriģinālā mācību klases izveidē ir īpašs ar to, ka ģimenes varēs izmantot zaļās klases, lai savā lokā runātu par dabu un dabaszinātnēm. Cīrulīšos jau uzceltais tornis pagaidām vēl tikai aplūkojams no visām pusēm. Tā saukto zaļo klasi - telpu topošo dabas pētnieku apspriedēm vispirms savā īpašumā apņēmusies izveidot slēpošanas bāze «Žagarkalns». Pirms nav uzcelts kosmosa izpētes centrs, kas būs netālu, līdz ar torņa atvēršanu pavasarī dabas klase būs «Žagarkalna» sabiedriskajā ēkā.
Kā būs, rādīs pavasaris. Aplūkojot jau tapušo torni, ne tikai skolēniem, bet arī pieaugušajiem - mammām un tētiem, vecākajiem brāļiem un māsām - patiks uz mirkli kļūt par dabas pētniekiem. Iespējams, Cēsu Cīrulīšos uzceltais visai iespaidīgais tornis jau pavasarī mudinās ģimenes doties ceļojumā dabā uz Cīrulīšiem pie Gaujas un apmeklēt dabas taku Rūjienā.
