VAKARA ZIŅAS. Ilga Gedrovica: sliekas uz šķīvja
«Ieraugot spārniņus un radziņus, daļa cilvēku joprojām ir šausmās – tas ir psiholoģiskais bloks, kas nepieļauj kukaiņu iekļaušanu pārtikā. Bet – tā ir mūsu nākotne, tā būs mūsu ikdiena pēc pārdesmit gadiem, iespējams, pat agrāk,» uzskata pārtikas produktu pētniece, iedvesmotāja un sabiedrības izglītotāja par ēdamajiem kukaiņiem Dr.sc.ing. Ilga Gedrovica. Iznākusi no pārtikas pētniecības laboratorijas, viņa »Vakara Ziņas« ielaiž savā virtuvē un dalās ar savām iecienītajām receptēm.
Siltas atmiņas un bērnības garša
«Dzīve ir skaists ceļojums, un ēdiens - viena no baudām, kas mūs pavada visas dzīves garumā, nodrošinot ne vien eksistenci, bet arī mentālo un fizisko labsajūtu. Mana mīlestība uz ēdiena baudīšanu sākās jau bērnībā - cik sevi atceros, man vienmēr bija interesanti redzēt, kā, savienojot dažādus produktus, iespējams pagatavot garšīgu ēdienu,» saka Ilga Gedrovica.
Viņa ir padomju laika bērns, un bērnība viņai saistās ar kallas ziediem līdzīgiem cepumiņiem jeb «cūkaustiņām», ar ko viņa tagad dažkārt palutina arī savus bērnus. «Bērnībā vienīgie našķi bija medus, ievārījums un augļi no dārza sezonas laikā, bet mums, bērniem, gribējās vēl ko citu. Tad pirmoreiz sāku pētīt pavārgrāmatas un sapratu, ka, cītīgi sekojot receptēm, var pagatavot visu ko. Daudz saimniekojām pa virtuvi un gatavojām našķus no mājās vienmēr pieejamiem produktiem - cepām biezpiena plācenīšus, vārījām eļļā biezpiena bumbiņas, cepām «kallas» cepumiņus, kas visiem ļoti garšoja. Protams, nekā veselīga šajos cepumos nav, bet tāpēc jau tas ir našķis. Tās ir siltas atmiņas, tā ir bērnības garša, par ko saviem vienaudžiem gribu atgādināt,» piedāvājot šo recepti »Vakara Ziņu« lasītājiem, smaidot nosaka Ilga Gedrovica.
Viegli, ātri un veselīgi
«Protams, gadiem ejot, esmu mainījusi savu skatījumu uz to, ko ēdam un ko mums vajadzētu ēst,» saka Ilga Gedrovica, uzsverot, ka šodien viņai galvenais, lai ēdiens ir viegls, salīdzinoši ātri pagatavojams un veselīgs. «Viena lieta ir laboratorija un pētījumi - tas ir ļoti rūpīgs darbs, lai rezultāts būtu ticams, bet, ja atgriežos savā virtuvē, man ir svarīgi, kas ir tās pamata lietas, ko ieliekam sevī, jo ilgtermiņā tas ietekmē gan ārējo izskatu, gan fizisko veselību, un tas ir ļoti nozīmīgi,» uzsver pārtikas produktu pētniece. Un viņai tā ir atgriešanās pie saknēm - pie sen zināmām, gadsimtiem pārbaudītām vērtībām, īstām un vienkāršām lietām.
«Daudzi nezina, kā gatavot šīs vienkāršās lietas, bet es to praktizēju un man tas ir pašsaprotami. Gan maizīti mājās izcepu, gan pati jogurtu pagatavoju, manā virtuvē dzīvo arī «kombuča», kura dod enerģiju, un es pati audzēju mikrozaļumus, ar kuriem papildinu ēdienkarti un no kuriem gatavoju arī veselīgos smūtijus. Arī augu piena pagatavošana mājas apstākļos nemaz nav sarežģīta, turklāt ļauj ietaupīt naudu. Veikalu dzīve ir padarījusi cilvēkus aklus, pārtikas produktu mārketings notrulina, bet ir vērts atgriezties pie saknēm - pie tām lietām, ko mūsu sentēvi uzskatīja par pašsaprotamām. Tā es to redzu, un, tā dzīvojot, man ir ļoti pozitīva pieredze. Daudz strādāju arī ar cilvēkiem, kuriem dažādu lekciju, semināru un meistarklašu laikā stāstu, rādu un mācu uzmanības vērtas lieta saistībā ar ikdienas pārtikas lietošanu un jaunākajām tendencēm pārtikas jomā, savā ziņā to uzskatu par misiju, cilvēkus izglītot par «īstām lietām», nākotnes pārtiku un atsaukties uz cilvēku aicinājumiem dalīties savās zināšanās un prasmēs,» apgalvo inženierzinātņu doktore pārtikas zinībās.
Fermentēti dārzeņi kontrolē apetīti
«Mēs visi zinām, ka ir svarīgi dzert ūdeni, bet, lai tas nebūtu garlaicīgi, es tam piegriežu gurķīti vai citrona šķēlīti, un uzreiz ir garša, bet kaloriju nav! Līdzīgi ar dārzeņiem - kurš tad nezina, ka dārzeņi ir veselīga uztura stūrakmens, ka, lai iegūtu iespējami plašāku klāstu ar tajos esošajām vērtīgajām vielām - vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām, antioksidantiem un dažādām bioloģiski aktīvām vielām -, ēdienkartē tos vajadzētu iekļaut iespējami vairāk un daudzveidīgākus,» saka Ilga Gedrovica. Skaidrs, ka daudziem bērniem svaigi dārzeņi nav mīļākais produkts, tāpēc viņas variants, kā tos savējiem «dabūt iekšā», ir fermentēšana.
«Starp citu, dažādu dārzeņu fermentēšana šobrīd ir diezgan populāra, piemēram, pasaulē plaši pazīstami ir kimči (korejiešu virtuves ēdiens, ar dažādām asām piedevām skābēti dārzeņi), bet nevajadzētu aizmirst, ka latvieši kāpostus fermentējuši jau kopš seniem laikiem!» uzsver trīs bērnu - Tīnas Annijas (15), Elīzas Annas (11) un Gustava Toma (6) - mamma. Viņa skaidro: fermentēšana jeb skābēšana, kas latviešiem esot labāk saprotams termins, ir bioķīmisks process, kura gaitā mikroorganismi sašķeļ ogļhidrātus līdz vienkāršākiem savienojumiem, radot pienskābi.
«Fermentācijas procesā mainās produkta īpašības - tam rodas jauna garša, aromāts, uzturvērtības kvalitāte, paaugstinās vitamīnu saturs, tie ir vieglāk sagremojami. Fermentēti produkti organismā vairo labās baktērijas, palīdz kontrolēt apetīti, mazina tieksmi uz našķošanos, stabilizē kuņģa darbību, kā arī uzlabo ādas stāvokli un pozitīvi ietekmē noskaņojumu,» stāsta Ilga Gedrovica. Dārzeņu fermentēšana ir vienkāršs veids, kā dažādot savu ēdienkarti, vienlaikus domājot par savu veselību.
Zirņi, cūku pupas un sliekas
Pārtikas pētnieces Ilgas Gedrovicas vārds plašākai sabiedrībai pazīstams ar viņas pētījumiem par… slieku (!) izmantošanu pārtikā. «Esot dziļi iekšā pārtikas produktu pētniecībā, redzu, ka šajā industrijā galvenais akcents likts uz to, lai vairāk saražotu un notirgotu, īpaši nedomājot par ilgtspēju, resursu saudzēšanu un to racionālu izmantošanu. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc pirms pieciem gadiem uzsāku projektu, domājot tieši par alternatīviem un netradicionāliem risinājumiem. Liekot akcentu uz olbaltumvielām, kas ir cilvēka organismam ļoti būtiska uzturviela, kuru ne ar ko citu nevar aizvietot, es pētu kukaiņu izcelsmes olbaltumvielas. Ēdamie kukaiņi un kāpuri tagad pasaulē ir viena no galvenajām tēmām, jo gaļas ražošana rada lielu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Protams, es apzinos, ka vairumam mūsu sabiedrības ideja par kukaiņu ēšanu liek raukt degunu. Tie ir psiholoģiskie bloki un tradīcijas, kas to nepieļauj, tomēr ir cilvēki, kuri labprāt pagaršo un saka, ka patiesībā ir garšīgi. Arī mana ģimene ir pirmie vērtētāji,» saka pārtikas produktu pētniece, piebilstot, ka kukaiņi uz mūsu šķīvjiem varētu nonākt daudz agrāk nekā domājam. Pasaulē kukaiņu un kāpuru ēšanas pieredze ir jau gadsimtiem ilga, bet Eiropā tas ir jaunums - šogad apstiprinātas jau divas kukaiņu šķirnes, ko iespējams integrēt ikdienas pārtikas produktos.
Atgriezusies atpakaļ savā virtuvē, viņa saka: nevajag domāt, ka nākotnē būs jāpārtiek no kukaiņiem. «Patiesībā augu izcelsmes olbaltumvielas latvietim jau sen ir zināmas. Tie ir pelēkie zirņi, cūku pupas, ko gan, manuprāt, ēdam diezgan reti, vajadzētu biežāk,» viņa uzskata un izstāsta, kā pati savā ēdienkartē integrē pelēkos zirņus - novāra, blenderī sasmalcina, pievieno apceptu sīpolu, garšvielas un cep kā plācenīšus. «Lieliska alternatīva ierastajai gaļiņai. Ne katru dienu, bet - dažādojot ēdienkarti un vienlaikus domājot par resursiem un ilgtspēju. Katram jāsāk ar sevi, jo katrs solis virza uz samilzušo problēmu risinājumu.»
Fermentēti dārzeņi
NEPIECIEŠAMS
dažādi dārzeņi (piemēram, gurķi, paprika, baltais redīss jeb daikons, burkāni, ziedkāposti u.c.)
garšvielas (sāls, melnie pipari, smaržīgie pipari, lauru lapas, dilles - svaigas, saldētas vai kaltētas)
trauks fermentēšanai (piemēram, 2 l burka)
ūdens
GATAVOŠANA
- Pagatavo dārzeņiem pārlejamo šķidrumu: uzvāra ūdeni (~2 l), pievieno sāli (2 ēd. k.), melnos piparus (~ 4-5 gab.), smaržīgos piparus (~ 4-5 gab.), lauru lapas (1-2 gab.), dilles (svaigas vai sasaldētas, vai kaltētas - pēc izvēles, ~2 ēd. k.) un samaisa; šo šķidrumu atstāj atdzesēties līdz istabas temperatūrai.
- Sagatavo dārzeņus fermentēšanai: nomazgā un sagriež nelielos gabalos, pilda skābēšanas traukā; pildīšanu veic gandrīz līdz augšai, tomēr paredzot, lai visi dārzeņi tiktu pēc tam pārklāti ar pārlejamo šķidrumu.
- Sagatavoto pārlejamo šķidrumu apmaisa un lej traukā, kas piepildīts ar dārzeņiem - lej, līdz visi dārzeņi ir pilnībā pārklāti. Tas ir svarīgi, lai dārzeņu fermentēšana varētu notikt anaerobā jeb skābekļa vidē!
- Traukam uzliek vāku un novieto to ieskābt istabas temperatūrā. Svarīgi - izvairīties no trauka atstāšanas tiešos saules staros!
- Pēc ~ 1-2 diennaktīm (tas būs atkarīgs no tā, cik silta ir telpa, kurā noris fermentēšana - siltākā telpā visi procesi norit ātrāk) burkas augšpusē parādīsies putiņas, kas liecinās, ka fermentēšanas process ir sācies un var jau sākt degustāciju, ar kuras palīdzību noteikt, kurā brīdī dārzeņi vislabāk garšo.
- Kopumā pēc ~ 3 diennaktīm fermentētie dārzeņi ir gatavi! Šo gatavības brīdi izvēlas individuāli - kam patīk maigāka garša, dārzeņus ēd agrāk, bet, kam patīk izteiksmīgāks skābumiņš, fermentēšanu veic mazliet ilgāk.
- Kad ir atrasta patīkamākā fermentēto dārzeņu garša, fermentēšanu var palēnināt, ievietojot trauku ar fermentētajiem dārzeņiem ledusskapī, un tad ilgāku laiku būs pieejami dārzeņi jūsu iecienītajā garšā.
Lai garšīga dzīvošana!
Pētersīļu smūtijs
(tikai ~55 kcal uz norādīto daudzumu)
SASTĀVDAĻAS
pušķītis pētersīļu (daudzumu ņem pēc patikšanas)
1/2 vai 1/3 no citrona (atkarībā no citrona lieluma un paša vēlmes pēc spirgtumiņa), kuram nogriež plāno dzelteno miziņu (jo dzeltenā miziņa dod rūgtumu, bet var arī atstāt, ja patīk) un iztīra sēklas (tās ir izteikti rūgtas)
1-2 tēj. k. medus (to katrs pats regulē, cik saldu grib, tāpēc medu var likt vairāk vai mazāk)
~300 ml ūdens
PAGATAVOŠANA
Blendera krūzē liek pētersīļus un smalkāk sagrieztu citronu, pielej nedaudz ūdens un to visu sablendē. Kad izveidojusies vienmērīga masa, pieliek klāt medu un atkal sablendē. Kā noslēdzošo pielej ūdeni - tik daudz, cik biezu/šķidru vēlas dzērienu, un tad visu vēlreiz sablendē, lej smukā glāzē un bauda.
Lai prieks un veselība!
Kallas ziediņi
SASTĀVDAĻAS
3 olas
1 glāze cukura
1 glāze kviešu miltu
marmelāde - pildījumam (ja vēlas)
PAGATAVOŠANA
Olas ar cukuru sakuļ un iesijā miltus, tad atkal visu sakuļ (ļoti ātri un ērti to visu var sakult ar mikseri). Cepamplāti izklāj ar cepamo papīru, uz kura ar tējkaroti liek sagatavoto masu, un liek cepties uzkarsētā krāsnī (180° C), līdz ap cepumu izveidojas gaiši brūna maliņa. Izceptos cepumus ņem no plāts ar lāpstiņu, kamēr cepums ir karsts, un tam vienu stūrīti saspiež kopā, pa vidu liekot strēmelīti ar marmelādi - lai rezultātā izskatās kā kallas ziediņš (šo darbību veic ļoti ātri, jo atdzisis cepums plaisā un vairs nelīp kopā maliņas).
Ieteikums - uz plāts nelikt ļoti daudz cepumiņu, jo citādi tos nespēs ātri noņemt un izveidot «kallas».
Lai baudītprieks!
***