VAKARA ZIŅAS. Juris Hiršs zem Lāča tupeles
Latvijas Nacionālā teātra aktierim Jurim Hiršam darba netrūkst – nesen viņš nospēlēja galveno lomu lugas «Perfektā teikuma nāve» jauniestudējumā, ir sarakstījis libretu komponista Platona Buravicka jaunajai operetei «Trīs zvaigznes. Zigfrīds Meierovics» un strādā pie nākamā libreta, savukārt viņa kundze Laura strādā Latvijas TV par režisori. Taču abiem jāparūpējas arī par savu plašo saimniecību un kuplo mīluļu pulku, kā saka pats Juris, «mūsu mājā dzīvo trīs suņi, trīs kaķi un trīs cilvēki. Ir arī kādas piecdesmit vistas un bariņš trušu…»
Liktenīgais koncerts Cesvainē
Pirms pāris mēnešiem Hiršu ģimenes suņu saimi papildināja jaunpienācējs Lācis - liels, skaists, balts suns. «Mums jau bija divi suņi - Argo un vilcene Krēta, kuri abi ir krietnos gados, tāpēc sākām domāt, ka gribam jaunu sunīti - kamēr vecie suņi vēl ir dzīvi, lai viņi apmācītu jauno, palīdzētu apgūt teritoriju.» Juris un Laura sākuši meklēt suni, turklāt bija divi priekšnoteikumi: «Gribējām lielu suni, turklāt principa pēc ņemam tikai krancīšus, jo viņi ir izturīgāki, nav izlutināti un tik daudz neslimo kā šķirnes suņi. Sākām meklēt, taču nekur nevarējām atrast - bija tikai tādi mazi un pusmazi…»
Kad Jurim bijis koncerts Cesvainē, viņš skatītājiem pastāstījis, ka meklē suni, un kāda kundze pēc koncerta apsolījusi pie paziņām painteresēties par kucēniem. «Pēc laiciņa sazinājāmies un uzzinājām, ka vienai smukai, baltai kucītei būšot kucēni. Kad kucēni piedzima, braucām viņus skatīties un izvēlēties, turklāt sanāca tā, ka sunīti mums nācās ņemt jau pēc mēneša, nevis diviem, jo mamma atteicās viņu barot.» Tā nu suņuks likts groziņā un vests uz jaunajām mājām Vecumniekos.
Bezbailīgais polārlācis ar raupjo balsi
«Ar steigu bija jādomā, kā suņuku izbarosim, jo viņš vēl bija dikti mazs. Meklējot informāciju, uzzinājām, ka arī suņu zīdaiņiem ir sava barība. Tā nu mēs to pirkām un veselu mēnesi Lāci barojām kā mazu bērniņu, tāpēc patiesībā viņš ir mūsu izauklēts,» par Lāci saka Juris un spriež, ka viņu jaunais mīlulis acīmredzami sākot vairāk līdzināties savam tēvam, kas, iespējams, varētu būt bijis retrīvers. Turklāt, tā kā starp nadziņiem viņam ir peldplēvīte, Juris prāto, ka suns būs arī liels peldētājs.
Juris un Laura stāsta, ka viņu jaunais mīlulis esot ļoti delverīgs un viņam ļoti patīkot visu ko grauzt. «Par tiem zaudējumiem, kas jau radušies, es paklusēšu, un sagrauzto lietu, protams, ir žēl: dažs labs apavs ir gājis bojā, arī daža laba cita lieta… Tagad esam pārkārtojuši visu dzīvi: ģitāra ir nolikta drošā vietā, un arī apavi pēc dažiem gadījumiem vairs nestāv uz grīdas, bet ir salikti uz trepju pakāpieniem, jo pagaidām Lācis pa trepēm nekāpj,» aktieris smejas un piebilst - kad suns sāks kāpt pa trepēm, būšot jādomā citas versijas, kur glabāt apavus. «Starp citu, Lācis ir ļoti drosmīgs, un nav bijis gadījuma, kad viņš atkāptos; ja Lācim kaut ko neļauj un stumj prom, viņš sāk rūkt. Četros mēnešos viņam balss ir raupjāka par Argo balsi; viņš rej un mācās sargāt māju. Tā ka tas augšanas process ir ļoti skaists un jauks!»
Suņa dēļ agrāk pārceļas uz jauno māju
Ar tādu pašu mīlestību Juris stāsta arī par abiem pārējiem suņiem - rudo Argo, kurš esot ļoti gudrs un inteliģents dzīvnieks, un vilceni Krētu. «Tieši viņas dēļ uz savām jaunuzceltajām Vecumnieku mājām dzīvot pārcēlāmies dažus gadus agrāk. Neatceros, kurš gads tas bija, bet viņa pie mums pieklīda vasaras beigās. Sapratām, ka vest Krētu, kurai tobrīd bija astoņi mēneši, uz pilsētas dzīvokli ir, tā teikt, galīgi garām, tāpēc izlēmām, ka padzīvosim laukos, lai gan ūdens ievilkts mājās nebija, tualete atradās ārā… Tā nodzīvojām pirmo ziemu un sapratām, ka tas ir iespējams.»
Kad Krēta pie Jura un Lauras bija nodzīvojusi apmēram gadu, viņi Vecumniekos izlasīja sludinājumu, ka ir pieejami kucēni. «Kucēnu tēvs bija ridžbeks, kurš «salaidis pa kreisi» ar nepareizo šķirni - šķiet, kaukāzieti vai vilceni, taču mazie sunīši bija smuki. Kad aizbraucām apskatīt kucēnus, viens izskatījās tik noskumis, ka nevarēju viņu nepaņemt. Sunīti simboliski nopirkām par vienu latu, un tā nu tikām pie Argo.» To stāstot, Juris atminas reiz lasīto, ka sunim vajag biedru, lai nebūtu garlaicīgi: «Mēs to ņēmām nopietni, un vietas arī mums netrūkst, tāpēc otrs suns neradīja nekādas problēmas.»
Noteicējs ir jaunulis
Noteicējs suņu trio gan esot jaunpienācējs Lācis, jo «viņam ir ļoti spēcīgs raksturs. Argo ļauj, lai mazulis viņam burtiski kāpj virsū. Krēta, kas ir ļoti neatkarīgs suns, sākumā uz mazo rūca, taču Lācis bija gudrāks - viņš Krētu pamazām iekaroja ar spēlēšanos un mīlīgu apiešanos. Tā ka viņš dominē, un man jau liekas, ka mēs, pārējā ģimene, esam zem Lāča tupeles… Viņam ir baltas skropstiņas un acis kā cilvēkam, un, kad viņš paskatās no apakšas uz augšu - esmu gatavs viņam atdot visu, ko viņš prasīs. Piemēram, medījuma desu, kas ir visai ekskluzīva lieta, jo parasto, veikalā pirkto, neviens no mūsu suņiem neēd…» Citādi suņi tiekot baroti ar parasto sauso barību, turklāt viņiem itin bieži tiek arī gaļas gabaliņi no medījuma un citas labas lietas.
Kaķu trio
«Kādreiz mums bija ļoti jauka kaķenīte Beta, kura ķēra peles, bet, kad pienāca viņas laiks, viņa aizgāja mežā… Kaķi tā dara,» Juris rezumē un stāsta - tā kā mājā vajadzējis kaķi, viņi ar Lauru devušies uz Jelgavas dzīvnieku patversmi, kur paņēmuši mazu kaķenīti, kuru mamma bija atteikusies barot. «Tā mūsu ģimenē ienāca Eira, kuru arī sākumā barojām kā zīdainīti. Viņa bija sīka un ļoti ziņkārīga, bet tagad gan Eira iemācījusies pastāvēt par sevi un sadot pa muti visiem, kas traucē, reizēm arī Lācim.» Kad Eirai piedzimuši divi kaķēni, Jurim necēlās roka kaut ko sliktu viņiem darīt, un tā nu Hiršu mājā tagad ir trīs kaķi.
Ar suņiem kaķi sadzīvojot ļoti draudzīgi, turklāt Brigis (viens no Eiras dēliem), kurš traumas dēļ bijis spiests ilgu laiku dzīvot istabā, visvairāk esot sadraudzējies tieši ar Lāci. «Vai nu zirgs, vai kāds meža zvērs viņam bija satraumējis krūtis un priekšējo ķepu, kas bija burtiski sašķaidīta driskās. Operācija un ārstēšana izmaksāja vairāk nekā tūkstoš eiro, kaķim ķepiņā tika ielikts dzelzs stienītis, taču tagad atkal viss ir kārtībā!»
***