Ekonomiste, augstskolas pasniedzēja, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidente, 9. Saeimas deputāte, bijusī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža ir spēcīga un vieda personība. Viņas plašās zināšanas aptver ļoti daudzas un dažādas jomas, viņas vārdos ir vērts ieklausīties.
«Šajā laikā mana ikdiena ir spraiga, jo esmu Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore. Dienas ir ļoti piesātinātas. Ir dažādi pasākumi, semināri un konferences, kurām jāgatavojas. Esmu priecīga, ka ar 15. novembri mūsu universitātē tika pasludināts «zaļais koridors» un strādājam atkal auditorijā. Man patīk strādāt ar studentiem, tad dod jaunu enerģiju. Vēl man ir pāris sabiedriskie pienākumi, kurus arī cenšos pildīt - esmu Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente.
Tuvojoties gada izskaņai un gatavojoties nākamajam gadam, jautājumu ir daudz, piemēram, saistībā ar augstākās izglītības koncepciju. Tikko analizējām, kāds ir budžets nākamajā gadā izglītībā un zinātnē, devām savu atzinumu. Dienas ir piepildītas, par to ļoti priecājos.»
«Man noskaņojums ir cerīgs. Es pēc dabas laikam esmu optimiste. Vakcinēto īpatsvars aug, cilvēki saprot, cik tas ir nozīmīgi. Kad lokdauns ir atcelts, mums ir iespēja atkal tikties ar kolēģiem augstskolā. Tas ir izcili! Ir jāapzinās, ka tikai visi kopā varam panākt uzvaru pār pandēmiju. Joprojām ir svarīga atbildība - vai velc masku, vai uzmanies arī no citiem vīrusiem. Rudens parasti ir saistīts ar iesnām, klepu un vēl citām nebūšanām; tam visam mums jābūt gataviem. Viena lieta ir atcelt lokdaunu, bet tas fons tik un tā saglabājas. Tāpēc mums ir jābūt uzmanīgiem, atbildīgiem. Tas ir vienu otru reizi arī saviem studentiem jāatgādina un jāpalīdz kolēģim, ja ir kādas problēmas. Tāpēc katram no mums atbildība joprojām ir ļoti, ļoti nozīmīga. Nevar būt tā, ka tagad visi ceļi vaļā.
Uz mums kā mācībspēkiem lūkojas studenti - kāda ir mūsu nostāja un attieksme. Protams, mēs katrs esam speciālisti savās jomās, bet šis laiks prasa vēl vairāk - vairāk nekā līdz šim šis laiks prasa arī pilsonisko atbildību, mentora un audzinātāja nostāju. Tāda cilvēka, kurš var palīdzēt, atbalstīt, ietekmēt izpratni, nostāju. Tas varbūt prasa arī lielāku iejūtību pret studentu vajadzībām un problēmām, lielāku iejūtību ikdienas dzīvē,» atzīst Baiba Rivža.
Interesanti ir tas, ka Baiba Rivža pārzina numeroloģiju. Cik bieži sanāk pievērsties šai nodarbei?
«Neilgi pirms Vecgada vakara mēdzu sagatavot vēstījumus, kādas varētu būt izmaiņas nākamajā gadā. Kā tas sākās? Viena no mūsu kolēģēm bija uzaicinājusi lektorus, kas strādā ne tikai ar numeroloģiju, bet arī astroloģijas pamatiem. Es uz visām lekcijām netiku, bet numeroloģija mani ļoti ieinteresēja, jo visam pamatā ir skaitļi, ar tiem varam daudz ko skaidrot.
Numeroloģija ir papildu zināšanas, ko var ņemt vai neņemt vērā. Tās parasti ir pozitīvas prognozes, ar akcentiem uz lietām, kurām vajadzētu vairāk pievērst uzmanību. Piemēram, kādas ir iespējas attiecīgajā gadā. Mani ģimenes locekļi to vairāk uzskata par pozitīvu dopingu un informāciju Vecgada vakaram. Viņi to neabsolutizē. Tas ir vienkārši jauks mirklis, kad esmu padomājusi par līdzcilvēkiem un veltījusi katram personisku informāciju.»
«Katram skaitlim ir savs skaidrojums, nav ne labu, ne sliktu skaitļu. Piemēram, cilvēkam dzimšanas datumā ir vairāki vieninieki. Vieninieks ir līderis, cilvēks, kas uzņemas atbildību. Ja, piemēram, ir seši vieninieki, tad cilvēkam ir jāapzinās, ka viņam ir izteiktas līdera dotības, taču viņš nevar prasīt, lai visi pārējie arī būtu tikpat spēcīgi. Ir tomēr jābūt tolerantam. Jānovērtē, ka katrs cilvēks ir citāds. Ir jāieklausās otrā. Ieklausies un novērtē! Esi tolerants pret līdzcilvēku! Tas, ka tev ir ļoti daudz dots, nenozīmē, ka tā ir arī citiem.
Es neuztveru numeroloģiju kā zinātni. Man tas ir vienkārši vaļasprieks un papildu informācija par sev tuviem cilvēkiem.»
«Es vienmēr cenšos novērtēt to, kas man ir. Mums ir dots ļoti daudz. Ja mēs esam veseli, ja mūsu ģimenes locekļi ir veseli, ja mums ir darbs, kas patīk un sniedz gandarījumu, tad varam pārvarēt visas pārējās grūtības. Dzīvē katram ir dažādi periodi. Šis ir pārbaudes periods, kas jāiztur. Mums ir jāpierāda, ka esam stipri, ka izturēsim. Tas prasa, protams, spēku koncentrēšanu. Bet tas nekādā gadījumā nevar būt kaut kas nepārvarams. Dzīve ritēs uz priekšu. Maksimāli jācenšas saglabāt veselību, tuvos cilvēkus un viņu veselību. Vajag priecāties par to, kas tev ir dots. Situācija pamazām uzlabosies. Jābūt pārliecinātam, ka tas tā būs, tad arī piepildīsies. Tam ir jāpiepildās! Citādi nevar būt! Novēlu saprast, novērtēt, atbalstīt citam citu un palīdzēt.»
***
