VAKARA ZIŅAS. Kafejnīcas "Arhitekts" apakštasīte

Šis šķīvītis nāk no Rīgas Porcelāna rūpnīcas servīzes «Ārija», logo autors varētu būt kafejnīcas interjera autors Ojārs Dombrovskis. © MĀRTIŅŠ EGLĪTIS

«Tu pat iedomāties nevari, ko tik cilvēki kolekcionē,» pirms daudziem gadiem sacīja kāds antikvariāta īpašnieks. Protams, sen vairs neatceros viņa pieminētos gadījumus, bet to gan, ka kārtīgi izsmējāmies. Nebiju domājis, ka kolekcionēšanas «nieze» var piemesties vienkārši tāpat, kādā, teiksim, skaistā un saulainā pavasara dienā, jo pēkšņi ieraugi KAUT KO TĀDU, ko uz līdzenas vietas VAJAG! Vajag, un viss! Tas nekas, ka pirms piecām minūtēm vēl biji laimīgs un BRĪVS cilvēks un par konkrētā priekšmeta eksistenci pat nenojauti.

Pēc tam iekārotajai un nopirktajai lietai seko nākamā, jo izrādās, ka ir turpinājums - sērija, komplekts, krāsa, cita apdruka vai, piemēram, uzraksti vai logo… Apmēram tā tas sākas. Tā sākās arī šī trauku kolekcija, par kuru stāstīsim turpinājumos.

Kas ir vērtība

Pirmais priekšmets bija slavenā Saulkrastu restorāna «Vārava» pusdienu servīzes šķīvis ar bāli zaļu un piemirstu logo, bet par to citreiz. Ātri vien nāca apjausma, ka šie trauki ir ne tikai mūsu jaunības vai vienkārši vēstures liecības, bet arī tas, ka atliek tikai nedaudz painteresēties, un tie sāks stāstīt stāstus. Stāstus no vēstures un, ja paveiksies, tad arī senvēstures. Aizvēsture lai paliek arheologiem - mums pietiks ar pāris paaudžu piedzīvoto.

Otra šo trauku vērtība slēpjas faktā, ka tādus vairs neizgatavo, tāpat kā zuduši ir seno restorānu un kafejnīcu interjeri, kādus mūsdienās arī vairs arhitektiem neviens nepasūta.

«Ārija» un «Arhitekts»

Kafejnīca «Arhitekts» atradās Vecrīgā, Amatu ielā 4, tā tika atklāta 1986. gadā vienlaikus ar kafejnīcu «Palete» Gleznotāju ielā, bet pastāvēja līdz 1990. gadu sākumam vai vidum. Protams, tai bija speciāli gatavots projekts, interjers (arhitekts Ojārs Dombrovskis) un, kā jau nojaušam, arī trauki. Traukus ar vajadzīgo apdruku parasti pasūtīja Rīgas Porcelāna rūpnīcā, kur nereti uz jau gatavām servīzēm uzspieda vajadzīgo logo. Šis šķīvītis nāk no RPF servīzes «Ārija», formas autors Levons Agadžanjans, logo autors varētu būt jau minētais interjera autors Ojārs Dombrovskis.

Kurš atceras interjeru?

«Smagnēja un noslēpumaina ir kafejnīca «Arhitekts». No velvētās caurbrauktuves blakus Filharmonijas priekšlaukumam tajā ved nelielas ar metālu apkaltas durvis, virs tām karājas lieli, viens pret otru spoguļattēlā kā šifrs novietoti burti «a». Šī noskaņa pieaug, kad dodamies lejup pa tumšajām kāpnēm. Kafejnīcas zāle izvietojas zemu - pagraba līmenī. Salīdzinot ar pagaišo vestibilu, kuram sienas vienos spoguļos, kompaktā taisnstūra zāle liekas krēslaina. Pa tās perimetru no masīviem, ar sarkanu ādu apvilktiem iebūvētajiem sēdekļiem veidojas mājīgas nišas. Sienas apvieno neuzkrītoša dekoratīva josla ar zīdspiedes tehnikā darinātiem Vecrīgas gravīru un arhitektūras pieminekļu fotoattēliem (mākslinieks Atis Ieviņš, metālkalumi Juris Gagainis). Gaisma nāk no spraugas griestos un bufetes komplekta blakus ieejai,» - tā par kafejnīcu «Arhitekts» atklāšanas gadā rakstījis arhitekts un Rīgas pētnieks Andrejs Holcmanis.

No lustēm līdz nāvēm

Kafejnīcas «Arhitekts» nams ir celts 1903. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Tas bija projektēts kā kantoru, dzīvokļu un veikalu nams un ieturēts gotiskās formās. Ir ziņas, ka pagrabtelpās arī 30. gados atradies restorāns, taisnības labad jāpiebilst, ka Lielās ģildes nama pagrabā brīvvalsts laikā atradās visi iecienīts restorāns «Klosterpagrabs», bet ielas pretējā pusē - Mazās ģildes restorāns «Jāņa pagrabs».

Tomēr Latvijas okupācija atnes šausminošus notikumus arī mūsu aprakstītā Amatu ielas nama pagrabos, tur 1944. gada 13. oktobrī ievācās sarkanās armijas pretizlūkošanas pārvalde SMERŠ, turpmākajos gados represējot simtiem nevainīgu cilvēku. Padomju okupācijas gados klīda runas, ka tie, kuri tajā ienāk, atpakaļ vairs neatgriežas.

PSRS Valsts aizsardzības komiteja sarkanās armijas pretizlūkošanas pārvaldi SMERŠ izveidoja 1943. gada aprīlī. No pirmā acu uzmetiena dīvainā abreviatūra ir saīsinājums no krievu valodas vārdiem «Smertj špionam» (krievu val. - nāvi spiegiem). SMERŠ bija jānodarbojas ar cīņu pret spiegošanu, diversijām, ārzemju izlūkdienestiem un pretpadomju elementiem Sarkanās armijas un Jūras kara flotes daļās un iestādēs, kā arī «jānovērš Dzimtenes nodevība un kaitniecība frontē». Līdz ar otrreizējo okupāciju 1944.-1945. gadā Latvijā ieradās ar plašām pilnvarām apveltītas SMERŠ apakšvienības, kas darbojās paralēli Latvijas PSR drošības iestādēm. Kopumā 1944.-1946. gadā SMERŠ politiskajās represijās cieta simtiem nevainīgu cilvēku. 1946. gada maijā pretizlūkošanas institūcijas reorganizēja, SMERŠ struktūras padomju karaspēkā nododot PSRS Valsts drošības ministrijas pārziņā.

Diezgan skaidri ir zināms, ka SMERŠ cietuma pagrabi aizsniedzās arī līdz blakus mājas pagrabiem, kur 90. gados darbojās slavenais naktsklubs «Slepenais eksperiments», bet tas jau ir cits stāsts.

Kas tur būs?

Nu jau aptuveni 30 gadus Amatu ielas 4 pagrabs ir nepieejams, un kādreizējā «Arhitekta» durvis ir slēgtas. Zināms vien tas, ka 2021. gada 1. jūlijā SIA «Rīgas nami» ir izsludinājusi iepirkumu konkursu ēkas pagraba pārseguma nesošo konstrukciju pastiprināšanai un pagrabstāva telpu atjaunošanai.

***

Abonē "Vakara Ziņas" šeit.

Vakara Ziņas

Ieraugot šādu nosaukumu, ir tikai divas versijas – Mendeļejeva tabulā ir ierakstīts jauns ķīmiskais elements vai radusies grupa, kas spēlē metālmūziku. Kurš ir pareizais variants? Otrais. “Murgu purvs” ir otrais šīs apvienības EP jeb minialbums, kas seko 2021. gada aprīlī izdotajam debijas darbam “Purva metāls”.

Svarīgākais