Bokseris Kristaps Zutis Latvijas mediju vidē ir iemantojis sliktā puiša slavu, kuram pēc vārda azotē nav jāmeklē. Sarunā ar »Vakara Ziņām« viņš atzīst, ka nevēlas izlikties labāks. Tomēr nevar nepieminēt sportista atklātību, mērķtiecību, drosmi, mīlestību pret dzīvniekiem, vēlmi darīt labu un palīdzēšanu citiem. Un uzzināsim arī to, kādu solījumu Kristaps Zutis ir devis savam vectēvam.
SABILE
Uz sportista rokas ir tetovējums ar Sabiles zīmējumu. «Mana mīļākā pilsēta ir Sabile. Visskaistākā, foršākā vieta manā sirdī. No turienes nāk spēcīgi cilvēki. Es ļoti lepojos ar Sabiles vīna svētkiem, kultūras darbiniekiem. Sabilē esmu dzīvojis tikai divus gadus, bet man tur ir daudz draugu. Noteikti zinu, ka savas vecumdienas pavadīšu Sabilē. Esmu iegādājies tur zemesgabalu. Sapņoju, ka ziemu varētu pavadīt Spānijā, bet vasaras mēnešus Latvijā, jo mīlu savu dzimteni. Dod dievs, lai izdodas piepildīt sapņus!»
BOKSS
«Plašākai sabiedrībai esmu kļuvis zināms ja ne ar boksu, tad ar skandalozākām lietām, ar ko nelepojos. Bet gribu, lai mani asociē ar boksu un sportu. Man bija iespēja kļūt par bokseri, esmu numur viens savā svarā. Vectēvam Uldim Zutim, pirms viņš aizgāja mūžībā, apsolīju, ka atvedīšu viņam čempiona jostu un parādīšu. Tas ir vienīgais, ko vēlos piepildīt boksā, tā ir viena no manām lielākajām motivācijām sportā šobrīd. Jā, biju pazaudējis motivāciju trenēties, bet atceros solījumu vectēvam, un man tas ir jāizpilda.»
AMERIKĀŅU PITBULTERJERI
«Es ļoti mīlu savus suņus. Viņi man ir kā bērni, tā ir mana ģimene. Suņi mani motivē. Atbraucu no Uzbekistānas, bija zaudēta cīņa, bet suņu meitenes Doloresa un Bugati man juta līdzi. Manuprāt, viņas ir ļoti neatlaidīgas, gluži kā es. Doloresa un Bugati ir sportistes, bet laikam sasniegušas vairāk nekā es. Bet - kāds suns, tāds saimnieks. Viņas arī nedos nevienam ceļu, tomēr cilvēkus un bērnus mīl. Tie ir mani pirmie suņi, gan jau kādas kļūdas esmu arī pieļāvis.»
EMOCIONALITĀTE
«Ir brīži, kad nespēju savaldīt emocijas. Tas noteikti mani ļoti raksturo. Man ir ļoti strauja daba. Ja es kādreiz straujās dabas dēļ kļūdos, tad to atzīstu. Atšķirībā no mūsu ministriem un slavenībām, kas kļūdās un pēc tam saka - tas nebiju es... Un, jā, esmu par kļūdām arī maksājis.»
PRINCIPI
«Esmu stūrgalvīgs un vienmēr būšu par taisnību. Daudz komunicēju ar Raivi Vidzi, kurš ir mans draugs, mentors un treneris. Mums ļoti daudzos aspektos viedokļi nesakrīt, bet vienmēr nonākam pie kopsaucēja. No viņa mācos to, ka ir jāskatās arī no citu cilvēku prizmas. Šobrīd cenšos savu kvadrātaino dzīves uztveri mainīt. Taču kaut kādās lietās es noteikti nemainīšos.»
LABDARĪBA
«Par dzīves lielāko sasniegumu uzskatu savu dzimšanas dienu, kad apdāvināju 56 bērnus. Es gribētu, lai mani asociētu ar to, ka savu popularitāti un atpazīstamību izmantoju, darot labu. Droši vien tā rīkojos arī savtīgu iemeslu dēļ, jo man tas dod pozitīvu enerģiju. Esmu saņēmis finansiāli labu atalgojumu, tomēr nekad neesmu dabūjis lielāku gandarījumu kā no palīdzēšanas citiem. Tas man patīk, liek justies labāk.»
ZĒSTUVE
«Parēķināju, cik izmaksātu īrēt normālu ofisu un algot cilvēkus. Sapratu, ka ar tādām izmaksām varu uzturēt ēstuvi. Man patīk garšīgi paēst, garšo gaļa. Sadarbojamies a Latvijas ģimenes uzņēmumu «Rāma». Viņu supergaršīgā produkcija ir viens no iemesliem, kāpēc šī vieta jau pēc dažām nedēļām kļuva ļoti iecienīta. Mums ir izcila komanda.»
LABS ĒDIENS
«Esmu smagsvars. Šovasar neiespringstot esmu nometis kilogramus. Jā, ēdot šos garšīgos hačapuri! Visam ir jābūt balansā. Labs ēdiens ne vienmēr ir garšīgs. Rīsi un vārīta vista nav garšīgi, bet esmu ievērojis arī tādu diētu. No kārtīgām un labām izejvielām pagatavots hačapuri iedod pareizo impulsu vielmaiņai. Bet, ja ēstu tikai hačapuri, arī nebūtu labi. Ir bijis posms, kad pilnībā atteicos no alkohola uz gadu. Tagad varu padzerties garšīgu kokteili. Arī šajā lietā vajag balansu. Alkoholisms ir ļoti traka slimība, par ko ļoti maz runājam.»
DZĪVNIEKI
«Mana mamma un māsa ir vetārstes. Ome ir agronome. Visa mana dzīve ir saistīta ar dzīvnieku glābšanu. Mammai bija veterinārā klīnika, kur nesa iemidzināt dzīvniekus. Mēs meklējām viņiem mājas. Palīdzēšana dzīvniekiem ir nepateicīga, jo būs kāds, kuram nepatiks. Mūsu sabiedrība tik ļoti visus apskauž. Es priecājos par to, ka kādam sanāk. Mani sarūgtina cilvēki, kuri tērē enerģiju, lai padusmotos, nevis priecātos par kāda sasniegumiem. Es priecājos par katru veiksmīgo Latvijas iedzīvotāju. Novēlu cilvēkiem vairāk priecāties par saviem līdzcilvēkiem. Esmu strādājis citur Eiropā un Krievijā, tur ir citāda attieksme. Ļoti ceru, ka mēs varēsim izaugt līdz tam.»
«GHETTO GAMES»
«Raimonds Elbakjans ir mans elks. Viņš ir piepildījis manu vislielāko sapni - iesaistījis bērnus un pieaugušos «Ghetto Games» kustībā. Es ļoti, ļoti lepojos ar «Ghetto Games» kustību, priecājos, ka varu iesaistīties. Tā vieta ir mans pandēmijas atklājums. Citur pasaulē neko tādu neesmu redzējis. Manus darbus nevar salīdzināt ar to, ko ir izdarījis Elbakjans. Vērtības, kuras viņi sludina, ir tuvas manām idejām. Viņš ir etalons, kādam, manuprāt, jābūt vīrietim.»
***
