Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Vakara Ziņas

VAKARA ZIŅAS. Vai cilvēkus var uzpirkt ar banāniem?

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Oktobra pirmās nedēļas nogalē beidzot darbību uzsāka zemo cenu veikalu tīkls «Lidl». Protams, pircēju piesaistīšanai lietā tika lika pamatīga reklāmas kampaņa, piedāvājot dažādas preču grupas par visai pievilcīgām cenām (tie, kas šos veikalus apmeklējuši Lietuvā, zina, ka tiešām diezgan daudz kas tur maksā lētāk nekā citos veikalos). Un interesanti, ka par vienu no galvenajiem pievilinātājiem tika izvēlēti banāni, kas savukārt sociālajā tīklā «Twitter» izsauca pamatīgu uzjautrināšanos, gan piesaucot savulaik pazīstamo un visai odiozo politiķi Joahimu Zīgeristu, gan aicinot ieteikt dažādas banānu ēdienu receptes.

Suvenīrs no Maskavas un Ļeņingradas

Uz šo veikalu atvēršanos reaģēja arī lielie veikalu tīkli: ja «Lidl» banāni vismaz dažas dienas maksās 39 centus kilogramā, tad «Rimi» dienu pirms lielā notikuma šos augļus tirgoja par 29 centiem kilogramā. Kā lasāms «Maxima Latvija» interneta lapā, vismaz nedēļas vidū arī šajos veikalos banāni maksāja 39 centus (iepriekš - 99 centus).

Šo rindu autore un droši vien vēl daudzi vidējās paaudzes cilvēki itin labi atceras laikus, kad banāni bija deficīts un, ja arī tos varēja nopirkt, tad ķekaros un gluži zaļus, tāpēc kārotais auglis vēl kādu laiku bija jāgatavina uz skapjaugšas. Droši viens kāds pie šīs delikateses tika tad, kad kāds draugs vai paziņa devās komandējumā uz Maskavu vai Ļeņingradu (tagad - Sanktpēterburga), līdz ar citām dāvanām atvedot banānus. Savukārt kāds »Vakara Ziņu« lasītājs atminējās, ka 70. gadu beigās banānus varēja iegādāties Iecavā, armijas specveikalā.

Latvijas politikas folklora

Tiesa, atklāts paliek jautājums, kādēļ pircēju ievilināšanai tiek izmantoti tieši banāni. Iespējams, tas tiek darīts tāpēc, ka šī kādreiz bija iekārota deficīta prece. Un, galu galā, tieši ar banānu dalīšanu 90. gadu vidū (precīzāk - 1993. gadā) izcēlās jau pieminētais politiķis Joahims Zīgerists - vācietis ar latviskām saknēm, kurš Latvijā sākumā uzradās kā labdarības misijas organizētājs, taču drīz vien iesaistījās arī politiskajos cīniņos. Tieši viņš latviešu politiķiem ierādīja līdz tam mūspusē ne pārāk izplatītu politiskās reklāmas formu, pirms 5. Saeimas vēlēšanām pērkot milzīgu izmēru reklāmas lielākajos laikrakstos, bet pirms 6. Saeimas vēlēšanām, kurās odiozais politiķis startēja ar savu partiju «Tautas kustība Latvijai», par hrestomātisku kļuva veids, kā vēlēšanu dienā Zīgerists pievilināja vēlētājus - dalot visiem banānus… Šķiet, tieši ar to viņš ir palicis vēlētāju atmiņā - ar banānu dalīšanu tiem vēlētājiem, kuri vēlēšanu dienā ar autobusiem tika vesti no Rīgas uz Jelgavu, lai nobalsotu par Zīgeristu. Tiesa gan, vēlākajās intervijās šo visai kolorīto epizodi, kas kļuvusi par Latvijas politikas folkloru, pats ekspolitiķis esot raksturojis kā «komunistu safabricētus melus», jo, viņaprāt, «latviešu tautu neesot iespējams uzpirkt ar banāniem».

No veselības dzēriena līdz alum

Acīmredzot tieši beidzamo dienu notikumu un kaislību iespaidā, «Google» meklētājā ierakstot vārdu «banānu», kā pirmie rezultāti parādās dažādu ēdienu receptes: banānu maize, banānu mafini, banānu kūka, banānu kēksiņi, banānu saldējums... Ja atmiņa mani neviļ, tad 90. gadu vidū sportistu vidū bija populārs kaut kas līdzīgs banānu smūtijam. Lai to pagatavotu, vajadzēja saspaidīt divus gatavus banānus un sakult ar 300 gramiem kefīra (ja cilvēka rocība atļāva - ar 300 gramiem saldā krējuma). Rezultāts - ļoti spēcinošs un atspirdzinošs dzēriens; to zinātāji ieteica lietot tikai pēc lielām fiziskām slodzēm.

Vēl ir lasīts, ka banānus var izmantot alus gatavošanai (recepti ikviens interesents var sameklēt internetā), tāpat «Google» piedāvā vairākas variācijas par to, kā šis lieliskais un vērtīgais auglis izmantojams veselības uzlabošanā, turklāt tas satur daudz vērtīgu minerālvielu - kāliju, C vitamīnu, magnēziju, varu, mangānu un šķiedrvielas. Iespējams, pārāk daudz ar šo augļu lietošanu nevajadzētu aizrauties, jo vismaz savulaik ir dzirdēts, ka banāni var pretendēt uz titulu «visvairāk ar pesticīdiem smidzinātais auglis pasaulē». Tāpēc katrs pats var izvēlēties, ko ēst, taču - galu galā - kurš no mums kādreiz veikalā uz ātru roku nav paķēris vienu vai divus zeltainos augļus ātrai izsalkuma apmierināšanai? Tas noteikti ir bijis krietni vien prātīgāk nekā notiesāt, piemēram, divas bulciņas…