VAKARA ZIŅAS. "Olainfarm" lūdz Bordānu savaldīt tiesu izpildītāja Šusta rijību
Farmācijas milzis akciju sabiedrība «Olainfarm» vērsusies pēc palīdzības pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna, lai apturētu pret uzņēmumu vērsto Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta teroru.
Šusts, neinformējot uzņēmumu, pa kluso divas reizes pēc kārtas panācis uzņēmuma kontu slēgšanu. Uzņēmuma vadība ir nepatīkami pārsteigta par šādu tiesu izpildītāja patvaļu un lūdz palīdzību tieslietu ministram, ar kura rīkojumu var apturēt Šusta pilnvaras un uzsākt disciplinārlietu pret negodprātīgo censoni.
Alkas pēc kompensācijām
Stāsts aizsākās šā gada 17. jūnijā, kad «Olainfarm» akcionāru sapulce lēma atlaist uzņēmuma padomi un ievēlēt jaunu. Amatus padomē zaudēja Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš. Velmers plašākai publikai pazīstams kā maksātnespējas administrators, viens no a/s «Liepājas metalurgs» kapračiem, bet Krastiņš kā investīciju baņķieris, kompānijas «Prudentia» partneris. «Olainfarm» akcionāriem bija radušās pamatotas aizdomas, ka abi kungi «Olainfarm» padomē veikuši pretlikumīgas darbības - izmantojuši amata pilnvaras, lai gūtu personīgu labumu un iegūtu kontroli pār uzņēmumu. No amatiem izmestie neapjuka un vasaras karstākās nedēļas ziedoja juridisko procedūru uzsākšanai ar mērķi iegūt taustāmus labumus par amatu zaudēšanu. Rezultātā šā gada 2. septembrī notāre Kristīne Kreile parakstīja notariālos izpildu rakstus par kompensāciju piedziņu no «Olainfarm» par labu izmestajiem locekļiem - Velmeram 132 46,02 eiro, bet Krastiņam - 132 414,30 eiro. Izpildraksti nodoti izpildei Šustam.
Šusta dubultsitiens
Biržā kotētā uzņēmuma «Olainfarm» vadība 3. septembrī konstatēja, ka bez jebkāda brīdinājuma ir nobloķēts uzņēmuma bankas konts un pilnīgi visi tajā esošie naudas līdzekļi. Parasti piedzenamās summas nemaksāšanas gadījumā pirms konta bloķēšanas tiesu izpildītāji brīdina parādnieku par tām vai citām sekām, aicinot veikt maksājumu labprātīgi, kontus nebloķējot. Kā izriet no publikācijas laikrakstā «Diena», Šusts pirms došanās uz banku bloķēt kontus uzņēmumu par to nav brīdinājis. Kontā nobloķētie līdzekļi daudzkārt pārsnieguši piedzenamās summas apjomu. Dokumentus par konta bloķēšanas iemesliem «Olainfarm» no tiesu izpildītāja saņēmis tikai 6. septembrī. Konts ticis atbloķēts pēc Velmera prasītās summas pārskaitīšanas uz tiesu izpildītāja kontu.
Taču Šusta izgājiens ar to vien nav beidzies. Jau pēc divām dienām «Olainfarm» konts vēlreiz tika pilnībā bloķēts. Šoreiz Krastiņa prasītās summas piedziņai.
Pamats Šusta savaldīšanai
Kā norādīts laikrakstā «Diena», «Olainfarm» vadība atklājusi, ka abi notāres izpildraksti par piedziņas īstenošanu ir datēti ar 2. septembri. No tā secināms, ka Šusts tos saņēmis vienlaikus. Ja Šusts tos saņēma vienlaikus, tad kas gan viņam tos traucēja arī bankā pieteikt vienlaikus? Ja biržā kotētam uzņēmumam, kura kontā notiek vidējam latvietim galvu reibinoša līdzekļu aprite, bieži bloķē kontu - tad tas būtiski traumē uzņēmuma darbību, norēķinus ar klientiem, valsts un pašvaldības institūcijām, darbiniekiem un gala rezultātā grauj pašu svarīgāko - uzņēmuma reputāciju.
«Olainfarm» vadībai radušās šaubas par tiesu izpildītāja rīcības godprātību, divas reizes pēc kārtas pilnībā bloķējot «Olainfarm» kontu. Uzņēmums to uzskata par apzinātu rīcību, lai kaitētu «Olainfarm» reputācijai un biznesa procesiem.
Šajā stāstā ir vēl kāda būtiska Šusta negodprātību raksturojoša nianse. Lai apstrīdētu Velmera un Krastiņa tiesības prasīt kompensācijas piedziņu, «Olainfarm» vērsās ar prasību Ekonomisko lietu tiesā. Tā 13. septembrī nolēma lūgumu apmierināt un apturēt Velmera un Krastiņa kompensāciju piedziņas notariālo aktu izpildi. Kā norāda laikraksts «Diena», «Olainfarm» prasības pret Velmeru un Krastiņu izskatīja divas dažādas tiesneses, taču abos gadījumos pieņemts identisks lēmums. Tie nav pārsūdzami. Tajā pašā laikā Šusts pretēji tiesas lemtajam tieši 13. septembrī Velmeram pārskaitījis 90 440,02 eiro, kas bijusi Velmera pieprasītā summa pēc nodokļu atskaitīšanas. Nodokļos Valsts kasei aizskaitīti 41 976 eiro. Kā norāda «Diena», Šusts nevarēja nezināt, ka tieši 13. septembrī tiesa skatīja «Olainfarm» prasību apturēt notariālā akta izpildīšanu.
«Olainfarm» lūdz Bordānu ierosināt disciplinārlietu pret Šustu par iespējamajiem pārkāpumiem notariālo izpildu aktu izpildes procesā saistībā ar bijušo Velmera un Krastiņa atlaišanas kompensāciju ieguvi, kā arī Ekonomisko lietu tiesas sprieduma nepildīšanu un lūdz uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādināt Šustu no amata darbību veikšanas, kā arī piemērot Šustam disciplinārsodu.
Ētika Šustam pie pakaļas
Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksā, cita starpā, teikts: «Zvērinātam tiesu izpildītājam jābūt neatkarīgam likuma un tiesu varas pārstāvim, kurš nedrīkst pieļaut pat šķietamu iespēju nostāties kāda pusē. Zvērinātam tiesu izpildītājam profesionālajā darbībā jābūt brīvam no jebkādas ietekmes, it sevišķi tādas, kas var rasties sakarā ar viņa personīgajām interesēm, kāda spiediena rezultātā vai bailēs no kritikas.»
Fakti liecina, ka ētikas kodeksā teiktais par nepieciešamību izvairīties no interešu konfliktiem attiecas uz tiesu izpildītājiem, tikai ne uz Šustu. Piemēram, procesu vērotāji izpētījuši, ka tieši Šusta izvēle kompensāciju piedziņai nav nejauša. Izrādās, Šusts ir labs draugs un bijušais kursa biedrs Velmeram. Turklāt, kā informē portāls «pietiek.com», Šusts jau 2018. gada sākumā bijis iesaistīts «Olainfarm» akciju mantinieču strīdos.
2016. gada rudenī plašsaziņas līdzekļi publiskoja informāciju, ka Šustam ar tiesu izpildītāju Baibu Kantmani pieder uzņēmums «Cool Race». Pārskatos norādīts, ka uzņēmums ražo kaut kādas detaļas, bet gada pārskati ir tukši. Uzņēmuma vienīgā valdes locekle un faktiskā vadītāja no 2011. gada nogales līdz pat 2016. gada februārim bijusi Jeļena Buraja. Tā pati Jeļena, kura vienlaikus tajā brīdī strādāja arī «Rietumu bankā» parādu restrukturizācijas daļā un ieņēma bankas viceprezidentes amatu. Tajā pašā laikā Šusts vaiga sviedros nodarbojās ar parādu piedziņu no «Rietumu bankas» parādniekiem. Tolaik bankas preses sekretāre plašsaziņas līdzekļiem skaidrojusi, ka «Cool Race» nav veicis saimniecisko darbību un nekādu atlīdzību no uzņēmuma Buraja neesot saņēmusi. Šusts, vaicāts par Burajas lomu viņa uzņēmumā un to, kā Buraja sekmējusi «Rietumu bankas» piedziņas lietu uzticēšanu viņam, neesot atbildējis. Cik zināms, tajā laikā starp Buraju un Šustu pastāvēja arī nereģistrēts partnerattiecības jeb romantisks sakars.
Prasme dzīvot turīgi
Prasme izvairīties no pārmetumiem par interešu konfliktiem un negodprātībām pārtop prasmē dzīvot turīgi. To atspoguļo arī Šusta VID publiskotā valsts amatpersonas ieņēmumu deklarācija kaut vai par pēdējo datu bāzē redzamo 2020. gadu.
Cik mūžus vienkāršam darba rūķim būtu jāstrādā, lai iekrātu naudiņu, cita starpā, piemēram, tādiem auto kā 2020. gada «Porsche Cayenne Turbo», 2019. gada «Audi R8Coupe», 2016. gada «Porsche 911», 2006. gada kuterim «Formenti Zar 75 Suite», 2007. gada jahtai «Bavaria»? Kopējās šo motorizēto līdzekļu iegādes izmaksas noteikti pārsniedz pusmiljonu eiro.
Tas nebūt nav viss. Prasme izvairīties no interešu konfliktiem un pratība apieties ar naudiņu ļauj ne tikai pirkt dārgus auto, jahtas un kuterus, bet vēl skaidrā naudā uzkrāt 450 000 eiro un bezskaidrā naudā dažādās bankās 180 494,87 eiro.
Arī tas nav viss. Apsviedīgi un turīgi vīri var atļauties dzīvot lepnā mājā Rīgā, Mežaparkā, Kokneses prospektā. Attēlā redzamā māja fiziski nepieder Šustam, bet gan SIA AS17, kuras vienīgais īpašnieks un patiesais labuma guvējs ir mūsu aprakstītais tiesu izpildītājs.
Ministra izvēle
Bordānam, izskatot «Olainfarm» sūdzību, nāksies nostāties grūtas izvēles priekšā - cīnīties par taisnību vai pasargāt tiesu izpildītāju no ļaunajiem apmelotājiem. Publikācijas plašsaziņas līdzekļos rāda, ka šādas izvēles priekšā ministrs nostājas ik reizi, kad jālemj par sūdzībām saistībā ar tiesu izpildītāju godaprātu. Piemēram, 2020. gada janvārī ministrs no amata zibenīgi atstādināja zvērinātu tiesu izpildītāju Rolandu Veinbergu, kurš tobrīd tika atzīts par aizdomās turēto kriminālprocesā par iespējamu krāpšanu saistībā ar sirmgalvei piederošu īpašumu. Taču citos gadījumos ir vērojama neizlēmīga rīcība.
Jāatgādina, ka 2012. gadā tieslietu ministrs Bordāns kopā ar premjeru Valdi Dombrovski parakstīja Ministru kabineta noteikumus Nr. 451 par atlīdzību tiesu izpildītājiem. Pateicoties šiem noteikumiem, virkne tiesu izpildītāju mūsdienās ir paguvuši kļūt par miljonāriem.