VAKARA ZIŅAS. Aija Vītoliņa grēko ar saldajiem našķiem

© F64

«Pēdējie divi vasaras mēneši bija ļoti intensīvi, daudz bija jāpaspēj – gan darbā, gan mācībās, gan praksē pavārskolā. Mājās gatavot praktiski nav sanācis, vīrs ir mazliet atstāts novārtā, neesmu viņu lutinājusi,» atzīst dziedātāja Aija Vītoliņa. Viņai oktobrī jābeidz Restorānu servisa skola.

Visu dienu kājās karstā virtuvē

«Kad kopā ar draudzeni pieteicāmies pieaugušo izglītības programmā «Mūsdienu ēdienu tendences», kas notika Restorānu servisa skolā - tas bija brīnišķīgs mācību gads ar fantastiskiem skolotājiem, pieredzējušiem pavāriem un dažādiem jauniem ēdieniem. Man nebija domas, ka pēc tam to turpināšu mācīties. Tomēr, šo kursu pabeidzot, sapratu, ka man pietrūkst šādas aktivitātes, un es iestājos Restorānu servisa skolā. Es gan nebiju rēķinājusies, ka tas būs tik ļoti intensīvs mācību process, un apvienot ar to, ko daru uz skatuves, nav viegli. Ir grūti,» saka šarmantā skatuves māksliniece, neslēpjot, ka bija arī aizmirsies, kā ir mācīties. Tomēr mācībās apgūtais viņu aizrauj.

«Tā ir pavisam jauna pasaule, protams, ar saviem plusiem un ar savu garoziņu. Izbaudu arī to, ko nozīmē stāvēt kājās visu dienu karstā virtuvē, bet man patiešām ir interesanti,» apgalvo dziedātāja, secinot, ka katru dienu viņa iemācās ko jaunu. Arī prakses vietas mainās - tie ir labākie Rīgas restorāni, kas savukārt iedod plašāku skatījumu uz šo nozari.

Pavāra palīga palīgs

«Man viss ir liels atklājums, jau sākot ar darba organizāciju virtuvē. Tur ir sava ļoti stingra kārtība, un tas ir šausmīgi sarežģīts darbs. Man savā virtuvē tādu kārtību vēl neizdodas ieviest, man ir «bardaks». Bet es jau daudz drosmīgāk darbojos ar dažādiem virtuves piederumiem un zinu visādus smalkus knifiņus - gan to, kā pareizi griezt, gan, kā saimniekot, lai paliktu pēc iespējas mazāk atkritumu.»

Teorētiski oktobrī Aijai skolu vajadzētu pabeigt. «Par pavāru tad diez vai saukšos, es drīzāk varētu būt pavāra palīga palīgs,» viņa sirsnīgi nosmej, uzsverot, ka pavārmākslas zinībās skolojas bez kādiem tālejošiem mērķiem un grandioziem nākotnes plāniem.

«Es to daru tāpēc, ka mani tas interesē, tas ir mans hobijs. Protams, ideālā variantā vecumdienās varētu atvērt kādu kafejnīciņu vai restorāniņu. Draugi jau smejas, ka tad varēšu iznākt no virtuves un arī uzdziedāt. Ar to, ko daru šobrīd, to būtu ļoti grūti apvienot, bet dzīvē var būt visādi,» viņa domā.

Stress apēd kalorijas

Aija atminas, ka viņas papam ļoti patika mājās pagatavot, viņš vienmēr eksperimentēja ar produktiem, izmēģināja dažādas receptes, un viņam bija arī savi topa ēdieni. «Man savukārt bija Ņinas Masiļūnes grāmata «Ikdienai un svētku galdam», no kuras smēlos idejas dažādiem garšīgiem ēdieniem, un mans topa ēdiens bija šokolādes desa ar cepumiem un marmelādi.»

Dziedātāja neslēpj, ka viņai joprojām garšo saldumi, un tieši ar saldajiem našķiem viņa visvairāk arī grēko. «Protams, es gribētu atteikties no cukura, bet es nevaru, man garšo. Man vispār patīk garšīgi paēst, un kalorijas es neskaitu. Jā, tas ir izaicinoši. Bet tie garšīgie «beksteidža» ēdieni, ar ko mūs lutina dažādos pasākumos, kur visu gribas pagaršot…»

Dziedātāja secina, ka periodos, kad darba ir vairāk, viņa ēd diezgan neveselīgi. Tad tā nereti ir degvielas uzpildes stacija, kur viņa piestāj, lai paņemtu kaut ko pa ceļam paēst. «Bet, kad darba ir daudz, tas noskrienas, stress dara savu,» Aija pasmaida un par savu fizisko formu nudien nevar sūdzēties.

Kad mēs ēdīsim?

Aija stāsta, ka ēdiena ziņā viņa absolūti nav izvēlīga. Protams, ir produkti, kas garšo vairāk, kas - mazāk, bet viņa var ēst visu. Vienīgi rozīnes dziedātājai negaršo jau no bērnības, tās viņa knibina ārā gan no kēksiem un biezpienmaizēm, gan no Lieldienu pashas.

«Kad man ir laiks, es ar prieku gatavoju mājās. Bet es neesmu eksperimentētāja un jaunu ēdienu izgudrotāja, es vairāk esmu burta kalps. Man patīk izmēģināt jaunus ēdienus, bet darīt visu precīzi pēc receptes,» stāsta Aija, piebilstot, ka pandēmijas dīkstāve tādā ziņā bija laba - bija daudz laika gan rūpīgi plānot ēdienreizes un produktu iepirkumus, gan izmēģināt visu ko jaunu.

Taujāta, kā viņai, ja patīk garšīgi paēst, dīkstāves laikā izdevās saglabāt perfektu skatuvisko formu, dziedātāja atteic, ka bija laiks mājās arī vingrot.

«Ikdienā jau cenšos ievērot mērenību un daudz dzert ūdeni. Mēs daudz ēdam arī salātus, dārzeņus un graudaugus, salīdzinoši maz - maizi un makaronus. Protams, ka par to visu ir jādomā, jo paēst man patīk,» viņa pasmaida un piebilst, ka draudzenes jau smejas, ka, dodoties kādos kopīgos ceļojumos, tieši Aija vienmēr būs tā, kura pajautās: «Kad mēs ēdīsim?»

Tikpat svarīgi, kā garšīgi paēst, Aijai ir iesākt dienu ar kafiju. Nesteidzīgi, palasot grāmatu, tādējādi veltot laiku tikai sev. «Tā gan sen nav bijis, bet, ja tā sanāk, tas iedod labsajūtu visai dienai.»

RECEPTES

Ķirbju zupa

(no Restorānu servisa skolas pierakstiem)

SASTĀVDAĻAS

1kg ķirbja

300 g batātes/burkānu

150 g Šalotes sīpola

1 puravs

4 daiviņas ķiploka

sāls, pipari

30 g ingvers

20 g čili

200 g kazas siera

50 g olīveļļas

30 g sēklu, riekstu

timiāns

400 g saldā krējuma

60 g sviesta

20 g medus

Citrons

Apelsīna miziņa rīvēta, 1/2 apelsīna sula

PAGATAVOŠANA

Batāti pārgriež uz pusēm, uzlej eļļu, timiānu, liek krāsnī 180-185 °C temperatūrā un cep 30 minūtes vai kamēr mīksta; virsū var uzlikt arī sviestu; kad gatava, noņem mizu.

Ķirbi sagriež gabalos, apslaka ar eļļu, uzliek timiāna zariņus, medu, liek cepties kopā ar batāti 20-30 minūtes.

Apcep eļļā puravu, Šalotes sīpolu un timiānu, pievieno batāti un ķirbi, vēl mazliet apcep un pasautē, pievieno nedaudz ūdens, saldo krējumu, pievieno apelsīna mizu un sulu no pusapelsīna, nedaudz visu pavāra, tad sablenderē un izkāš caur sietiņu.

Pievieno sviestu, sāli, piparus (pēc garšas).

Jo vairāk sviesta, jo bagātīgāka un zīdaināka garša!

Pirms pasniegšanas uzsilda.

Kazas sieru apviļā grauzdētu sēklu un riekstu maisījumā.

Lai interesantāk - kazas sierā var iejaukt cidoniju sīrupu vai smalki sagrieztas sukādes.

Supergaršīgais šokolādes braunijs

(no Signes Meirānes recepšu pūra - tas izdodas vienmēr 100%)

SASTĀVDAĻAS

300 g melnās šokolādes

250 g sviesta (sagriezts gabalos)

5 olas (sakultas ar dakšiņu)

350 g Demeraras cukura

šķipsna sāls

1/2 tējk. vaniļas pulvera

90 g kviešu miltu

30 g pilngraudu miltu

PAGATAVOŠANA

Sakarsē krāsni 180 °C. Izklāj ar cepamo papīru 20x30 cm lielu formu. Katliņā liek šokolādi ar sviestu, apmaisot izkausē, noņem no liesmas, pievieno olas, iemaisa. Tad pieber cukuru, sāli, vaniļu un samaisa. Pievieno abus miltus, viegli visu samaisa, lej formā un liek cepties ~25 minūtes.

Kad gatavs, ņem ārā no krāsns, atdzesē un griež gabalos.

Vakara Ziņas

Ieraugot šādu nosaukumu, ir tikai divas versijas – Mendeļejeva tabulā ir ierakstīts jauns ķīmiskais elements vai radusies grupa, kas spēlē metālmūziku. Kurš ir pareizais variants? Otrais. “Murgu purvs” ir otrais šīs apvienības EP jeb minialbums, kas seko 2021. gada aprīlī izdotajam debijas darbam “Purva metāls”.