VAKARA ZIŅAS. Zudusī godība – Rīgas kinoteātri

Vēl pirms gadiem trīsdesmit teju katrs Rīgas mikrorajons varēja lepoties ar savu kinoteātri, un bieži vien, lai redzētu kādu konkrētu filmu, ko lielie centra kinoteātri nerādīja, atlika iesēsties sabiedriskajā transportā un doties uz Sarkandaugavu vai Pārdaugavu.

Tagad, šķiet, nosaukumi «Ilga», «Teika», «Blāzma», «Komjaunietis», «Aina», «Lāčplēsis» u.c. jaunākajai paaudzei neko neizsaka. Tāpēc lūkojām noskaidrot, kas noticis ar tiem kinoteātriem (vismaz dažiem), kas nepārtapa par koncertzālēm, iluzionisma teātriem, veikaliem, lūgšanu zālēm u.c.

Atlikuši vien septiņi

Pirmais kinoteātris Latvijā tika uzcelts Rīgā, Puškina bulvārī (tagad Kronvalda bulvāris) un atvērts 1907. gada septembrī (citi avoti vēsta, ka tas noticis 1901. gadā), un tā nosaukums bija «The Royal Vio». 1914. gadā Rīgā oficiāli bija 15 kinoteātri, savukārt trīsdesmito gadu beigās - jau 37. Pēc Otrā pasaules kara Rīgā darbojās 16 kinoteātri, 80. gados - 24 kinoteātri. Savukārt pašlaik Rīgā darbojas vien septiņi (daļa no tiem - lielajos tirdzniecības centros): «Kino Citadele», «Cinamon», «Multikino», «Splendid Palace», «K-suns», «Apollo kino» un «Kino Bize». Savukārt mūžībā aizgājušajiem kinoteātriem ir veltīta pirms dažiem gadiem klajā nākusī Zigmāra Jaujas, Anitas Uzulnieces un Jurija Perevoščikova grāmata «Zudušos kinoteātrus meklējot», kā arī lapa ar šādu pašu nosaukumu sociālajā tīklā «Facebook», kur pēc sirds patikas var aplūkot kinoteātru vēsturiskās fotogrāfijas.

Pārtop par koncertzālēm

Divi centra kinoteātri - «Palladium» un «Daile» - saglabājuši ciešu saistību ar kultūru: 1913. gadā celtajā kinoteātrī «Palladium» desmit gadus (kopš 2011. gada 28. septembra) darbojas koncertzāle «Palladium», kuru apsaimnieko «Positivus». Savukārt kinoteātra «Daile» telpās jau astoņus gadus - kopš 2013. gada - darbojas Andas Zadovskas vadītais Mūzikas nams «Daile» - akustiska koncertzāle ar 440 skatītāju vietām.

«Vikipēdijā» pieejamā informācija vēsta, ka «Palladium» 20. gadsimta divdesmitajos gados bijis lielākais kinoteātris Eiropā un lepojies ar 1080 sēdvietām. 80. gados tas bija pirmais kinoteātris Rīgā, kurā tika ieviesta «Dolby» skaņas sistēma. Diemžēl pēc 2000. gada kinoteātris nonāca privatizācijas un denacionalizācijas dzirnavās, un 2002. gadā tika slēgts. Ap 2006. gadu «Palladium» telpās tika uzsākta vērienīga naktskluba būvniecība, taču tas nepiedzīvoja savu atvēršanu. Kādreizējais kinoteātris tiek uzskatīts par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli.

Kino «Daile» ticis atvērts 1936. gadā, un tur bijis vairāk nekā 600 sēdvietu. «Daili» 2003. gadā pārveidoja par jau reiz rādīto filmu kinoteātri un 2007. gadā slēdza. Kopš šeit darbojas akustiskā koncertzāle, tās īpašnieki uzsver, ka, «par prioritāti tiek izvirzītas nacionālās vērtības - latviešu autoru un izpildītāju oriģināldarbi gan dramaturģijā, gan mūzikā».

Gandrīz simtgadnieks

Interesants liktenis bijis kinoteātrim «Pionieris» (daudzi droši vien to atceras kā kinoteātri «Oskars», turklāt tieši šeit savulaik notika vērienīgās kino triloģijas «Gredzenu pavēlnieks» Latvijas pirmizrāde»). 1923. gadā ēkā uz Elizabetes un Skolas ielas stūra tika iekārtots kinoteātris «Forums», kas Otrā pasaules kara un vācu okupācijas laikā tika pārdēvēts par «Soldaten Kino». 1962. gadā to pārsauca par kinoteātri «Pionieris», neatkarības gados pārdēvēja par «Oskaru», līdz 2004. gadā kinoteātri slēdza. Pēc tam šajās telpās atradušies vairāki naktsklubi. 2003. gadā ēkas tā brīža īpašnieks, pašreizējais premjers Krišjānis Kariņš, laikrakstu «Dienas Bizness» informēja, ka «šobrīd mākleris darbojas, lai rastu izmantojumu jaunajām telpām, taču konkrētu plānu pagaidām neesot»…

2019. gadā šajā ēkā tika atklāts multimediālais mākslas centrs «Digital Art House».

No kinoteātra - par naktsklubu

1912. gadā arhitekta Jāņa Alkšņa projektētā īres nama pagalmā (ielas ēka ir tipisks jūgendstila piemērs) jau tolaik darbojies kinoteātris «Grand Kino». 1931. gadā tur izbūvēja balkonu, un 1985. gadā kinoteātris ieguva «Lāčplēša» vārdu. Pēc tam kino tika pārsaukts par «Kino 52», taču 2003. gadā, kino tirgū ienākot pirmajam daudzzāļu kinoteātrim, arī šis kinoteātris tika slēgts. Kādu brīdi telpās darbojies naktsklubs «Crystal Club», savukārt, spriežot pēc internetā pieejamās informācijas, 2017. gada februārī naktskluba vietā ar ballīti filmas «Lielais Getsbijs» noskaņās te atklāta koncertzāle klubs «Cita Rīga». Meklējot informāciju par šo izklaides vietu, neko aktuālu uziet neizdevās; iespējams, pandēmija vai kādi citi apstākļi arī šim projektam ir pārvilkuši pamatīgu svītru. Tagad, ejot garām, var redzēt izkārtni, ka šīs telpas tiek iznomātas.

Par klubu (vismaz uz kādu laiku) bija pārtapis bijušais kinoteātris «Komjaunietis» Kaļķu ielā 24. Te darbojies naktsklubs «Burlesqe», bet pirms tam - savulaik leģendārais restorāns «Alegro», «Kazino Forums» un vairākus gadus arī naktsklubs «Pepsi Forums».

Uz neatgriešanos zudis arī otrs Vecrīgas kinoteātris «Aina», kas atradās Vaļņu ielā un ticis dibināts 30. gadu otrajā pusē. Kinoteātris likvidēts 1994. gada janvārī; 2001. gadā pamestajā ēkā tika izvietota «Magnum» fotoizstāde, taču pēc tam, tēlaini izsakoties, «Aina» atkal ieslīga komā. Pašreiz šīs ēkas pirmajā stāvā darbojas «otro roku» veikals.

Dažādi sludinātāji

1934. gadā celtajā ēkā Vienības gatvē savulaik darbojās kinoteātris «Liesma» - līdz pat 90. gadu vidum, kad šeit iemitinājās Jehovas liecinieku valstības zāle (viņi šeit saimniekoja ceturtdaļgadsimta garumā). Savukārt 2019. gada pavasarī ēku iegādājās iluzionisti Dace un Enriko Pecolli, kas šeit vēlējās ierīkot vienīgo iluzionisma teātri un muzeju Eiropā. Šo sapni izdevās piepildīt.

Interesanti, ka tieši bijušos kinoteātrus par savu mājvietu uz kādu laiku bija izraudzījušās dažādas draudzes: 1935. gadā bijušajā kinoteātrī «Film Palace», kas padomju laikā tika pārdēvēts par «Oktobri» (Āgenskalnā, Nometņu ielā 31), kopš 2001. gada darbojas Rīgas evaņģēliskā vasarsvētku draudze «Cerība»; lūgšanu zāle darbojusies arī bijušajā kinoteātrī «Aurora» (Tilta ielā 1). Pašreiz gan ēka jau kādu laiku ir pamesta un esot izlikta pārdošanā. Arī bijušajā kinoteātrī «Sarkanā ausma», kas meklējams Āgenskalnā, saimniekoja sekta ar nosaukumu «Dzīvā ūdens cerība». Savukārt bijušā kinoteātra «21. jūlijs» telpās (tas slēgts 1993. gadā) Ģertrūdes ielā vēl 2015. gadā bija iekārtojusies draudze «Patiesības vārds».

Uz neatgriešanos

Vairāku kinoteātru telpās beidzamajos gados darbojas veikali: šāds liktenis piemeklējis gan Sarkandaugavas kinoteātri «Pētersala», kur tagad iekārtots veikals «Maxima»; šīs pašas ķēdes veikals iekārtots arī bijušajā kinoteātrī «Jugla». Savukārt bijušajā platekrāna kinoteātrī «Gaisma», kas bijis iekārtots 1913. gadā celtā dzīvojamā ēkā Tallinas ielā un sākotnēji saucies «Ekvators», atrodas Vācijas preču veikals.

Uz neatgriešanos ir pazudis jau minētais kinoteātris «Sarkandaugava», un par to liecina arī internetā atrodamā lakoniskā informācija - «ēka dabā Duntes ielā 29/31 vairs neeksistē». Patiešām, ēka, kurā Latvijas laikā atradās kinoteātris «Splendid Venezia», bet padomju gados - specializētais bērnu kinoteātris, nojaukta jau 2007. gadā. Bez pēdām pazudusi «Ilga» - 1973. gadā atklātais platekrāna kinoteātris, kas varēja lepoties ar 420 sēdvietām. Spriežot pēc dažādos preses izdevumos atrodamās informācijas, vēl 2016. gadā tika plānots ilgstoši neizmantotajā graustā ierīkot kārtējo lielveikalu, taču jau 2017. gadā tas tika nojaukts.

Līdzīgs liktenis piemeklēja savulaik populāro kinoteātri «Maskava», kas 1998. gadā pārtapa par kinoteātri «Maska», un bija pat doma tur ierīkot naktsklubu. Nodoms netika īstenots, un arī šī ēka tagad ir nojaukta, bet laukumā kādreizējo ēku vietā uzstādīta Artas Dumpes skulptūra «Jaunība».