VAKARA ZIŅAS. Latvijas rokeru leģendai Frīdim jauna "sieva"
Rokeru kluba «Vēja brāļu ordenis» un MCA (Latvijas Motoklubu asociācija) prezidentu, Latvijas karaoke tēvu Aivaru Freimani jeb Frīdi satiekam Vecrīgā. Latvijas rokeru leģenda ir atbraucis ar savu jauno «Harley-Davidson» motociklu, kuru mīļi sauc par oglīti. Sarunā Frīdis ar sev raksturīgo humora izjūtu stāsta, kā viņam šobrīd klājas.
Cik ļoti šis laiks ietekmēja tik rūdītu motociklistu kā jūs?
Pagājušogad visas sezonas laikā biju nobraucis tikpat kilometru, cik vienā braucienā. Tagad ir plāns aizbraukt uz četrām dienām uz Igauniju. Protams, notiks arī mūsu lielais pasākums «Kurland» Ventspilī - lielākais pasākums Baltijas valstīs, kam nopietni gatavojamies. Faktiski izskatās, ka dzīve iet uz augšu. Smaids kļūst platāks un platāks. Mēs atgriežamies apritē. Diemžēl pavasarī bija liels pasākums Grieķijā, kuru atcēla. Tādam pasākumam ir jāgatavojas gadu iepriekš. Ir izziņots, ka notiek pasākumi Prāgā septembra pirmajā nedēļā.
Ar ko atšķiras ārzemju pasākumi no Latvijas?
Amerikā notiek pasaulē lielākais «Harley-Davidson» pasākums «Sturgis», kur piedalās miljons motociklistu. Braucot 200 kilometrus, nav neviena pļava, kur nenotiktu kāda ballīte. Salīdzinot apmērus, faktiski visa Latvija būtu viens vienīgs motociklistu tusiņš. Es domāju, ka daudzi uz «Sturgis» epicentru nemaz neaizbrauc. Mēs tur bijām agri no rīta. Tas ir pasākums, kur satiekas līdzīgi domājošie. Toreiz nebraucām speciāli uz «Sturgis». Tas bija viens no ieplānotā brauciena komponentiem, bija skaidrs, ka tur palikt nevarēs. Turienes ciemats ir mazāks par Mārupi. Septiņdesmit procentus no visiem ienākumiem ciematam nes divu nedēļu pasākums «Sturgis». Tur ir bāri, veikali un šovi. Satiekot amerikāņus, kas nav motociklisti, viņi sūdzējās par to, ka viesnīcas numuriņš, kurš pirms tam maksāja 50 dolārus, festivāla laikā maksāja jau 200 dolārus. Šie numuriņi tiek aizņemti jau uz nākamo gadu. Pretējā gadījumā jādzīvo teltīs.
Pastāstiet, kas gaidāms šogad Baltijas jūras reģiona valstu motobraucēju salidojumā «Kurland Bike Meet 2021».
Pasākums sākas piektdien, 16. jūlijā. Cilvēku būs daudz. Pie mums brauc arī ļoti daudzi igauņi un lietuvieši. Polijā satiku vienu igauni, kas brauca vājprātīgu maršrutu viens pats - vairāk nekā divus tūkstošus kilometru. Viņš pat rādīja uzlīmīti, ka ir bijis Ventspilī. Tas čalis arī būs. Tātad piektdien ir satikšanās vakars. Sestdien trijos būs motociklu parāde. Promenādē būs koncerts, kurā spēlēs grupa «Rolltons». Pēc tam braucam uz kempingu. Ir drusciņ jāapbēdina tie, kas brauc speciāli uz pliko braucienu. Pliko brauciens šogad nebūs. Pirmos gadus brauca pusplikas meitenes, un tas bija skaisti. Pēdējos gadus brauc čaļi, un tas vairs nav skaisti. Vakarā būs trīs dažādi koncertiņi. Būs sporta spēles, riepu dedzināšanas konkurss. Uzvarētājs dabūs jaunu riepu ar visu montāžu. Riepu dedzināšana notiek tā, ka nospiež priekšējās bremzes un pakaļējo riteni griež tā, ka dūmi kūp. Būs vēl dažādas atrakcijas.
Tur ir tāda gaisotne, kuru var radīt tikai ar gadiem. Pirmos gadus gāja baigi grūti, kamēr tika dabūta īstā gaisotne. Tā ir vieta, kur reizi gadā vari satikt savus čomus. Pasākums kļūst populārāks un starptautiskāks, uz to no ārzemēm brauc daudzi.
Un kā klājas jūsu dzelzs rumakam, kas spīd un laistās?
Man ir jauna «sieva». Mēs esam šogad apprecējušies. Es viņu dabūju novembrī, sasistu, lēti. Taisīju visu ziemu, čaļi drusku palīdzēja. Paldies viņiem! Kopā uzbūvējām manu Oglīti. Motociklam iesauka ir Oglīte. Ogles mēdz būt sarkanas, mēdz būt melnas. Tad, kad ogle ir aktīva, tā ir sarkana. Motocikls izskatījās diezgan briesmīgi, visa priekša bija sadauzīta. Tāpēc cena Amerikā nebija liela. Faktiski pašu rokām mēs to sabūvējām. Tas ir pašu krāsojums. Šāds jauns motocikls salonā maksātu bargu naudu - 40 tūkstošus. Saucu viņu par manu jauno sievu. Kādreiz man bija motocikls Latvijas karoga krāsā. Šis ir mazliet spilgtāk sarkans. Šādu krāsu biju jau noskatījis pirms pāris gadiem. Šis ir «Harley-Davidson» modelis «Road Glide». Pāris gadu es domāju par šo modeli. Braucienā viņš ir fantastiski ērts. Galvenais, ko man vajag uz motocikla, - lai es jūtu smaržas, kas ir apkārt. Kad brauc ar motociklu, tad pat sūdi smaržo. Tu jūties tuvu dabai. Zāle ir nopļauta un žūst. Ir egles, priedes. Eikaliptam dienvidos ir sava smarža. To visu jūt. Un vēl - lai vējš nekrata galvu, jo tad esi dulls jau pēc pāris simtiem kilometru. Un lai es labi izskatos.
Varētu pat teikt, ka motocikls savā veidā parāda tā īpašnieka raksturu.
Atkarībā no motocikla var pateikt, kas tu esi un kur tu brauc. Svarīgi ir arī tas, kam motocikls paredzēts. Viena lieta ir braukt pa Rīgu, kas varbūt nav ideālākais variants. Tagad es braucu arvien tālākus gabalus, tāpēc varu salikt visu somās un paņemt līdzi. Motocikls ir jauns, nekādu kreņķu nav, brauc un baudi. Galvenais ir būt mīļam pret motociklu, parūpēties par viņu, paglāstīt, parunāties. Viss brauciens ir atkarīgs no motocikla.
Esat Latvijas karaoke tēvs un leģenda. Vai šogad karaokes vakaru ir sanācis novadīt?
Šovbiznesā nekas vēl tā īsti nenotiek. Nav īsti skaidrs, ko var un ko nevar. Mums jau policija ir tāda, ka galvenais tikai soda naudas uzlikt. Tāpēc arī daudzi uzņēmēji baidās taisīt kaut ko vaļā, jo dažkārt tie noteikumi ir diezgan pretrunīgi. Karaoki mēs nesen vienā bārā pamēģinājām. Astotajā novembrī bija pēdējais pasākums. Šajos mēnešos ir notikuši nulle pasākumu. Labi, ka Saeima izdomāja attaisīt vaļā āra kafejnīcas. Paldies par šo lēmumu.
Galvenais, kas tika ietekmēts, ir ceļošana. Ja liks potēties ar trešo vakcīnu, štrunts par to. Teikšu it īpaši par to «Pfizer» - ja viņi ir izdomājuši zāles «Viagra», tad es ticu tai kompānijai. Viņi noteikti zina, ko dara. Tā kā ar «Pfizer» man nav bail špricēties.
Mēs cīsiņus par eiro kilogramā ēdam, un kādam no vakcīnas bail? Cilvēki, ko mēs elpojam? Ko mēs ēdam? Tagad ir visādi alergēni. Mēs tik daudzas «zarazas» saķeram un apēdam. Tās pašas desas... Par tām prasa trīs eiro piecdesmit tirgū. Bet gaļa tur «točna» nav iekšā. Ģenētiski modificēti produkti. Kas tā ir par ķīmiju! Tāpat visi ēd un nebaidās. Protams, dariet, kā gribat. Es pats esmu vakcinējies un ieteiktu to arī citiem. Jo Eiropā ir ļoti viegli, ja esi vakcinējies. Esmu to pārbaudījis uz savas ādas. Ierobežojumi būs tiem, kas nebūs vakcinējušies. Vai tas ir tā vērts? Tā vienkārši ir kaut kāda kampaņa «Davai, mēs būsim pret!». Nu, tā man izskatās.