VAKARA ZIŅAS. Marija Naumova savu leģendāro kleitu uzdāvina muzejam

Jūnija vidū dziedātāja Marija Naumova savu leģendāro sarkano kleitu, kas viņai bija mugurā 2002. gadā, kad viņa uzvarēja 47. Eirovīzijas konkursā, uzdāvināja Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (LNVM).

Tolaik konkursā, kas norisinājās Tallinā, Marija startēja kā Marie N ar dziesmu «I Wanna» un ar savu uzvaru nodrošināja starptautiskā konkursa norisi Rīgā 2003. gadā. Jāpiebilst, ka šis joprojām ir Latvijas lielākais panākums Eirovīzijā.

Svinīgajā kleitas nodošanas ceremonijā piedalījās gan pati dziedātāja, gan kleitas autore tērpu māksliniece Odetta Birmane. «Ir prieks, ka mana Eirovīzijas priekšnesuma tērps turpmāk atradīsies muzejā. Uzvara Eirovīzijā bija negaidīts un ļoti emocionāls notikums, kas skāra daudzus Latvijas iedzīvotājus. Šie svētki apvienoja visu sabiedrību. Ļoti ceru, ka labās atmiņas par to ļaus cilvēkiem izjust lepnumu un prieku par savu valsti, kas šobrīd ir ļoti svarīgi,» pauda dziedātāja, savukārt Odetta Birmane atklāja, ka kleitas tapšanas procesā notikušas vairākas pielaikošanas un desmitiem kustību mēģinājumu, līdz ticis sasniegts vajadzīgais rezultāts. «Biju ļoti uztraukusies, vai Marijas kleitas transformējošā funkcija uzstāšanās laikā nostrādās pareizi, taču viss izdevies nevainojami,» atzina tērpu māksliniece. Atgādināsim, ka priekšnesuma sākumā Marija un viņas bekvokālistes bija tērpušās baltos bikškostīmos, taču priekšnesuma laikā tērps transformējās par ugunssarkanu un visai efektīgu kleitiņu.

Starp citu, Marijas Naumovas kleita savu «pirmizrādi» kā muzeja eksponāts jau ir piedzīvojusi - tā trīs gadus bija eksponēta Latvijas valsts simtgadei veltītajā muzeju kopizstādē «Latvijas gadsimts», kas noslēdzās maija beigās. Kā norāda LNVM pārstāvji, šis bija viens no pamanāmākajiem un skatītāju iemīļotākajiem eksponātiem izstādes sadaļā par Latvijas atgriešanos Eiropā pēc neatkarības atjaunošanas. «Muzeja krājumā iekļautais dāvinājums ir liecinieks gan tobrīd svarīgam vēsturiskam notikumam un Latvijas mākslinieces panākumam, gan reizē arī stāsta plašāku stāstu par Latviju pasaulē jaunās tūkstošgades sākumā.»