Ik gadu Latviju pārņem Jāņu svinēšanas drudzis. Šoreiz uz iemīļotajiem svētkiem paraudzījāmies no cita skatpunkta, uzklausot neierastākus Jāņu stāstus.
"Pēdējos gados gandrīz vienmēr Jāņos es kaut kur strādāju. Tu redzi ugunskurus un ar baltu skaudību skaties: re, kā tur svin. Mēs bijām ieviesuši tradīciju: lai kur uzstātos, vienmēr braucam kaut kur nopeldēties un sagaidīt saullēktu. Lielākoties tā ir bijusi jūra. Viena reize bija īpaša. Parasti kāds iet peldēties, cits sargā mantas. Pēdējā reizē paslēpām mantas sausā kokā - priedē, jūras krastā. Neviens jau neatradīs. Biju ielicis savu zelta gredzenu, ķēdi un mobilo telefonu. Pēc peldes, nākot ārā, redzējām, ka mazs puika ar tēti bija atraduši mūsu mantas, paņēmuši un iet prom.
Jāņi ir arī trauksmains laiks. Diezgan daudzi brauc iereibuši. Aizskatuvē dežurē arī mediķi. Esam pārrunājuši, kā viņi uztver Jāņus. Viņi saka: nekas baigi priecīgais nav. Kāds kaut ko salauž, sasit. Ir apdegumi, lecot pāri ugunskuram. Atceros, ka ir nācies arī braukt garām nakts avārijām. Tas dod arī tādu nelielu nosēdumu. Kāpēc nesēdējāt mierīgi pie ugunskura? Kur bija jāskrien? Kādam atkal sēras un traģēdija Jāņos."
«Es esmu no netipiskajiem latviešiem, kam Jāņi nav gada episkākais notikums. Man patīk tie Jāņi, kuros dodos projām. Jā, es labprāt izmantoju iespēju saulgriežos aizbraukt tur, kur ir siltāks. Vai tā ir Grieķija, Spānija vai Tenerife. Kad ir labs laiks, skatos, vai palikt Latvijā. Bet, ja rādās, ka būs slikts laiks, tad mēģinu arī izrauties, jo man tomēr patīk, ka ir sauss un silts tas vakars. Man ir ļoti iespiedies atmiņā periods, kad strādāju un dzīvoju Krētas salā. Mani pirmie Jāņi, kurus tur sagaidīju, bija ļoti neparasti. Toreiz, pinot no ziediem vainagus, stāstīju, kā Latvijā tiek svinēti Jāņi. Visi zina, ka ir saulgrieži, bet tāds latviešu Jāņu svinēšanas drudzis nekur citur nav novērots. Tajā brīdī sapratu, cik tomēr forši, ka varēju izbaudīt to skaisto nakti, siltumu un izjust arī svētku atmosfēru. Šeit tomēr bieži patraucē odi, lietus un viss pārējais. Bet te svarīgākais jau tomēr ir, lai ir noskaņa un dziesmas. Man patīk lauku zaļumballes noskaņa, kas atgādina bērnību.
Ir lieta, ko vēlētos īstenot. Vēlētos izbaudīt Jāņus ar svētku noskaņu, lai nav tāda vienkārša ballīte ar alus dzeršanu un šašliku cepšanu. Gribu izbaudīt latvisko dzīvesziņu Jāņu vakarā. Ieraudzīt saulgriežu mistēriju. Man patīk svētki ar nozīmi, nevis svētki ar komerciju.”
Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" izdevumā!
