Šogad jūnijā AS «Aloja Starkelsen», ko galvenokārt pazīstam kā kartupeļu cietes ražotāju, atzīmē pastāvēšanas 30 gadu jubileju. Tāpat kā pirms 30 gadiem, kad tika noslēgts pirmais sadarbības līgums ar Zviedrijas zemnieku kooperatīvu «Lyckeby» un Alojā sākās jauna ēra, tā arī šovasar uzņēmumā ir notikušas būtiskas pārmaiņas – ar investīcijām un milzīgu pieredzi uzņēmumā ir ienākusi ekspertu grupa, kura plāno «Aloja Starkelsen» pacelt jaunā, starptautiski atzīta uzņēmuma, līmenī.
1937. gadā ar toreizējā Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa gādību Alojā, Ungurmuižas zirgu stallī, tika izveidota spirta dedzinātava. Spirtu taisīja no vietējo lauksaimnieku izaudzētajiem kartupeļiem, kas šajā reģionā auga vareni. Rūpnīca darbu nepārtrauca arī kara gados, bet pēc kara tā tika iekļauta «Latvijas balzama» sastāvā. 1984. gadā, kad PSRS ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs uzsāka nesaudzīgu cīņu ar žūpību un praktiski dažu dienu laikā tika slēgtas visas mazās spirta rūpnīcas, Alojas darbinieki izlēma nepadoties un meklēt iespējas saglabāt ražotni.
«Aloja Starkelsen» ģenerāldirektors Jānis Garančs stāsta: «Jāsaka, ka, par laimi, jau 1978. gadā esošās rūpnīcas teritorijā tika likti pamati kartupeļu cietes ražotnei, kas darbu uzsāka 1981. gadā. Tā gan bija ļoti neliela, taču darbinieki izvēlējās riskēt un par 300 000 padomju rubļu no valsts atpirka cietes ražotni, izveidojot vienu no pirmajiem pārtikas ražošanas kooperatīviem. Tradicionāli kartupeļu cietes ražotnes strādā sezonāli, taču alojieši atrada papildu ražošanas nišas - šeit tapa gan ķīselis, gan konfektes un pat maize. 1990. gada vasarā Priekuļu selekcijas stacijā ieradās zviedru delegācija, lai iepazītos ar padomju kartupeļu šķirnēm, un vēlējās apmeklēt arī kādu cietes ražotni. Vienīgā, kas tobrīd kā jau cietes ražošanas nesezonā bija atvērta, izrādījās Alojā. Tā bija pirmā tikšanās ar zviedru investoriem, un jau nākamā gada jūnijā tika izveidots pirmais kopuzņēmums Latvijā - «Aloja Starkelsen». Tas bija jauns atspēriena punkts uzņēmuma tālākai attīstībai. Ir sagadījies tā, ka tieši pēc 30 gadiem uzņēmumā ienāk jauna investoru grupa, kas plāno uzņēmumu pacelt vēl augstākā līmenī. Svarīgi, ka uzņēmumā ienāk ne tikai investīcijas, bet arī pasaules pieredze, jo šajā grupā apvienojušies pasaules lielo pārtikas ražošanas uzņēmumu eksperti un vairāki direktoru padomju locekļi, kas jau ilgāku laiku ir meklējuši vietu, kur attīstīt ilgtspējīgu pārtikas pārstrādes rūpniecību.»
«Aloja Starkelsen» ir pasaules līderis bioloģiskās kartupeļu cietes ražošanā. Visa ciete tiek saražota no sadarbības partneru - zemnieku saimniecību - laukos izaudzētajiem kartupeļiem. Jānis Garnačs skaidro: «Kopumā mums ir noslēgti sadarbības līgumi ar 200 zemnieku saimniecībām, no tām 150 ir bioloģiskās saimniecības. Lai samazinātu riskus, sertificētās bioloģiskās saimniecības ir gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Lietuvā. Esam ieguvuši biosertifikātus, kas ļauj mūsu bioprodukciju piegādāt praktiski uz visām pasaules valstīm.»
Lai gan Latvijas veikalos Alojā ražoto cepamo pulveri var iegādāties tikai no pagājušā gada nogales, tas jau vairāk nekā desmit gadus ir eksportprece. Piemēram, Skandināvijā Latvijas produkts aizņem ap 90% no tirgus. Jāatzīmē, ka alojiešu produkts veikalu plauktos nonāk ar dažādu lielveikalu ķēžu zīmoliem. Tikai pagājušā gada rudenī ir uzsākta cepamā pulvera ražošana ar Alojas zīmolu, kas nu pieejams arī Latvijas tirgū. Kā viena no būtiskākajām kvalitātes īpašībām jāuzsver izmantotās izejvielas. Tradicionāli cepamajā pulverī tiek izmantota soda un cintronskābe, bet Alojā cepamo pulveri ražo no sodas un vīna sāls vai citām profesionālām izejvielām. Speciālists skaidro, ka šis cepamais pulveris, sinerģijā ar kartupeļu cieti dod lielisku rezultātu, jo kartupeļu ciete uzbriest ātrāk nekā daudzviet izmantotā kukurūzas ciete. Arī leģendārie dāņu sviesta cepumi top no Alojā izgatavotajām izejvielām.
Varētu šķist, ka vaniļas cukurs ir un paliek vaniļas cukurs, neatkarīgi no tā, kur tas tiek ražots, taču izrādās, ka tomēr tā nav. Alojā vaniļas cukuru izgatavo no Indonēzijā iegūtām vaniļas plāksnēm un pūdercukura. Zināms, ka tik augstvērtīga produkta analoga Latvijas tirgū nav. Alojā ražo vaniļas pūdercukuru, kas atvieglo tā iestrādāšanu desertos arī bez termiskās apstrādes, kā arī kalpo kā dekors kūkām, mafiniem, desertiem.
«Neskatoties uz jaunu investoru ienākšanu uzņēmumā, mums ir ļoti svarīgi saglabāt Latvijas, tai skaitā arī mūsu novada tradīcijas un piederības sajūtu, vienlaikus attīstoties un nesot Latvijas vārdu plašajā pasaulē. Tuvāko gadu laikā uzņēmuma mērķi ir divkāršot un pat trīskāršot uzņēmuma apgrozījumu. Tas būs ieguvums visai Latvijas pārtikas ražošanas industrijai, tostarp zemkopjiem, kuri piekopj ilgtspējīgas lauksaimniecības tradīcijas.»
Uzziņai
Kā ikdienā var izmantot Alojas kartupeļu cieti?
____
APMAKSĀTA PUBLIKĀCIJA
