VAKARA ZIŅAS. Ko dara grupas "Apvedceļš" mūziķis Armands Leimanis?

«Šis laiks ir bijis ļoti interesants,» stāstot par to, kas viņa dzīvē noticis pēdējā gada laikā, atzīst grupas «Apvedceļš» mūziķis, Limbažu Kultūras nama direktors un Starptautiskā diksilendu mūzikas festivāla idejas autors Armands Leimanis. «Tiesa, nevarētu gan teikt, ka savos «trīsdesmit ar astīti» gados, kā tagad moderni teikt, man kādreiz dzīvē būtu bijis garlaicīgi. Visu laiku ir bijis kaut kas tāds, kas dzen un dzen uz priekšu.» To varot attiecināt arī uz graudu torņu celtniecību, kurā Armands roku iemēģināja šopavasar.

Pirmais, ko šajā laikā Armands ir izbaudījis, ir kopā būšana ar dēliņu Tomasu, kuram pašlaik ir gads un astoņi mēneši. «To es nevarēju izbaudīt pirms divdesmit četriem gadiem, kad pasaulē bija nācis mans vecākais dēls, jo tolaik praktiski nekad nebiju mājās. Tagad baudu sava jaunākā dēla pieaugšanu, jo šis pēdējais gads ir devis iespēju tik bieži būt mājās, ka redzu to, kā mazais Tomass aug burtiski pa minūtēm un stundām.» Armandam nācies darīt pilnīgi visu, kad viņš ar nepilnu gadu veco dēliņu palika mājās viens pats - pēc tam, kad viņa kundze Sanita nokļuva slimnīcā: «Dēliņam mainīju pamperus, baroju, ģērbu, spēlējos ar viņu… Tagad jauneklis jau ir tik liels, ka apmeklē privāto pirmsskolas izglītības iestādi.» Tomass izrādot arī interesi par mūziku, un tētis ar lepnumu saka: viņš dzied vai, pareizāk sakot, dungo dažādas melodijas, no kurām vairākas, piemēram, «Kas dārzā», varot atpazīt. «Ko viņš redz, kas viņam patīk un ko viņš atceras, piemēram, dziesmiņas no «multenēm», tās viņš arī dungo.» Un vēl Tomass izrādot interesi par tēta ģitārām - ja ne gluži strinkšķinot, tad vismaz mēģinot paraustīt stīgas.

Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" izdevumā!