Jevgeņijs jeb, kā viņu visbiežāk uzrunā draugi un draudzenes, Žeņa, ir vīrietis pusmūžā. Tumšiem matiem, fiziski spēcīgs un slaidu, labi trenētu augumu. Turklāt viņš ir viens no samērā nedaudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuram izdevies iegūt doktora zinātnisko grādu socioloģijā vienā no izcilākajām un prestižākajām augstskolām pasaulē – Kembridžas universitātē. Viss viņa dzīvē ritējis tik perfekti, ka pēc doktora zinātniskā grāda iegūšanas vīrietis Apvienotajā Karalistē arī palicis un tur dzīvo jau ilgus gadus, jo laimējies tikt pie lieliska darba piedāvājuma tajā pašā mācību iestādē, kuru pats absolvējis.
Taču šī stāsta sākums meklējams nevis Kembridžā, bet gan Latvijas trešajā lielākajā pilsētā. Vienā no padomju laikos prestižākajām Liepājas vidusskolām, turklāt vienā klasē ar leģendārās popgrupas «Līvi» izpildītāju brāļu Ainara un Daiņa Virgu māti, mācījās arī šī stāsta galvenā varoņa māte. Ne tikai mācījās, bet vienmēr arī prata sevi pierādīt un par sevi pastāvēt, tāpēc likumsakarīgi, ka skolas laikā bija teicamniece. Skaista un izvēlīga. Vienu vārdu sakot, īpaša. Kā visiem tolaik šķita, viņu gaidīja spoža nākotne ar lieliskām karjeras iespējām. Liktenis jauno sievieti aizveda uz Rīgu, kur viņa strādāja vairākās smalkās darba vietās, turklāt vienmēr labos amatos. Ģimenes dzīve neizveidojās, taču 42 gadu vecumā ar ķeizargrieziena palīdzību pasaulē ieradās dēls. Jevgeņijs.
Mazo Žeņu uzaudzināja divas sievietes - māte un vecmāmiņa. Viņš jau no bērnības zināja, ka ir īpašs, proti, daudz labāks, pat vērtīgāks par pārējiem. Arī vienu no savas dzīves vadmotīviem mazais Žeņa iegaumēja jau bērnībā. Proti, visas sievietes ir vājas. Viņas var locīt un mocīt, kā vien iegribas. Un nekas slikts par to nebūs.
Vidējo izglītību jaunietis ieguva vienā no Rīgas prestižajām skolām. Ja tādā mācies, papildus labai izglītībai gūstams vēl viens bonuss - draugi, kas ir turīgu un veiksmīgu vecāku atvases. Arī šajā ziņā Žeņa nebija izņēmums, viņam par labiem draugiem un turklāt vērtīgiem padomdevējiem kļuva divi brāļi. Tie bija kādas galvaspilsētā labi zināmas ārstu ģimenes dēli, kuri tolaik Žeņam ar lepnumu atklāja savu vecāku dzīves realitāti - viņu tēvam esot mīļākā, taču māte aizraujoties ar alkoholu. Tas, ka nelaimīgajai sievietei, iespējams, ļoti sāp vīra neuzticība, nevienam no jaunuļiem neienāca pat prātā. Kādi nieki! Sieviete ir kā dzīvnieks, tā paredzēta tikai vienai izpriecai.
To, ka šī izprieca ir pat ļoti patīkama, Žeņa uzzināja agrā vecumā. Tāpat arī to, ka jūtas un sekss ir divas absolūti dažādas lietas. Tās nevajag jaukt! Citādi vēl mulsumā var apsolīt sazin ko, un tad no kārtējā skuķa tik lēti vaļā vis netiksi. Lai nu kas, bet sašņorēšanās Žeņas plānos nekad nav ietilpusi. Turklāt zinot, ka lielākā daļa sieviešu priekšroku dod tiem stiprā dzimuma pārstāvjiem, kurus māte daba apveltījusi ar sportisku augumu, platiem pleciem un stipriem muskuļiem, viņš pat nopietni sāka trenēties. Jā, sports palīdz sasniegt mērķi! Žeņa par saviem panākumiem ne vienā vien guļamistabā nu varēja palepoties arī ārstu ģimenes atvasēm.
Neilgi pēc tam, kad Žeņa bija absolvējis Latvijas Universitāti, radās iespēja sākt veidot savu karjeru. Rīgas Stradiņa universitātē nesen kā bija atvērta fakultāte, kurai ar ārstniecību nebija sakara. Taču tajā bija vajadzīgi jauni un perspektīvi mācībspēki. Un Žeņa savā priekšmetā tāds arī bija. Izcilnieks.
Neapstrīdamā pārliecība, ka zilo asiņu pārstāvjiem, pie kuriem sevi pieskaitīja arī Žeņa, ir atļauts gandrīz vai viss, nepazuda arī saskarsmē ar studentiem. Precīzāk, studentēm. Jaunajam pasniedzējam radās iekāre uz kādu tikko pilngadību sasniegušu meiteni. Kā jau cilvēks, kurš sev neko neatsaka, Žeņa ar studenti uzsāka intīmas attiecības, par kurām, protams, darbavietā neviens netika informēts. Par to, kā meitene sava mīļākā docētajā studiju kursā nokārtoja eksāmenu un pie kāda vērtējuma tika, vēsture klusē. Atliek vien klusi un kautrīgi piebilst, ka nemaz ne tik sen vēl bija laiki, kad par šādu mācībspēka rīcību, kas pēc būtības ir amorāla un apkaunojoša, augstskola pasniedzējam uzteica darbu. Taču tas, protams, nav stāsts par mūsu varoni.
Nākamais solis Žeņas karjerā bija doktora studijas Kembridžas universitātē. Iespēja, kas dota samērā niecīgam skaitam Latvijas iedzīvotāju, jaunā vīrieša pārliecību par savu izredzētību tikai vairoja. Kā gan citādi? Pat nebūdams princis Viljams, Žeņa nu jau jutās kā īstens Kembridžas hercogs.
Absolvējot prestižo universitāti, hercogs ieguva labi apmaksātu darbu un Apvienotajā Karalistē apmetās uz dzīvi. Profesionālajā sfērā viņa uzdevums bija rakstīt zinātniskus rakstiņus un piedalīties konferencēs.
Pavisam saites ar Latviju Žeņa tomēr nepārrāva. Ik gadu vasaru nogalēs viņš ieradās dzimtenē, lai no sirds izklaidētos ar daiļā dzimuma pārstāvēm. Apdomīgs būdams, viņš tās pat neveda uz savu dzīvokli, jo tur būtu priekšā paša vecā māte, tāpēc šim nolūkam noderēja mātes draudzenes dzīvoklis, kas atradās nevis Rīgā, bet citā Latvijas pilsētā. Tā sakot, prom no liekām acīm. Un, protams, nevienai nekas netika solīts, taču no viņām paņemts viss, ko vien vīrietis var paņemt. Vīrietis, kurš vienmēr mīlējis un mīl tikai pats sevi. Narciss.
Šķiet, dabā ir iekārtots, ka absolūti lielākā daļa sieviešu, sākot attiecības, cer uz ko vairāk. Uz turpinājumu, kas rezultēsies ar ģimenes dzīves izveidošanos. Viņām jau kopā ar mātes pienu ir iezīsta organiska vēlēšanās pēc stabilitātes, uzticības un stiprā pleca. Tās savukārt bija lietas, ko nekādi nespēja saprast Žeņa. «Ja reiz precēšos, tad tikai ar hercogieni,» - tāds bija viņa lozungs.
Cik ātri uzradies, tikpat ātri Žeņa no meiteņu dzīvēm pazuda. Un tā gadu pēc gada. Līdzīgi esot darījis slavenais krievu kinorežisors Andrejs (Androns) Končalovskis. Uzradies, aplaimojis sievieti, un sveika Gauja! Ar to otro - Končalovski - gan bijis vēl interesantāk: pagādājis bērnu kādai no aktrisēm, kinorežisors pazuda uz veseliem 17 gadiem. Kad ārlaulībā piedzīvotā meita kļuva pilngadīga, viņš par savu sakaru ar tās māti piepeši atkal atcerējies. Žeņa gan ir apdomīgāks - viņa prasība bija kondoma lietošana dzimumakta laikā. Citādi - ak, Dievs, kāda vēl sagrūsnēs un sašņorēs! Nē, tas neder, Žeņa ir brīvais briedis. Precīzāk gan laikam būtu - «spēles puisis» ar impotentu, nejūtīgu dvēseli.
Kāda ir stāsta par Žeņu bilance? Pavisam vienkārši - daudz sakropļotu likteņu. Ir normāli, ka ikviens, pat visparastākais cilvēks, aiz sevis ko atstāj. Mediķi - izārstētus un pateicīgus pacientus; pedagogi - gudrus audzēkņus; rakstnieki - labas, vērtīgas grāmatas. Taču tādi kā Žeņa aiz sevis var atstāt vienīgi asaras un salauztas dzīves.