Ar »Vakara Ziņām« sazinājās Salaspils uzņēmēju biedrības vadītājs Miks Balodis, paužot bažas par to, kas notiek (vai, precīzāk sakot – nenotiek) ar Salaspils kodolreaktoru, un to, kas sagaida Salaspili. «Mēs kā novads nejūtam nekādu ieguvumu no tā, ka mūsu teritorijā ir šāds objekts, kas rada gan potenciālus veselības apdraudējumus, gan itin nemaz nepalīdz attīstīt uzņēmējdarbību un infrastruktūru. Tajā pašā laikā redzam, ka ir politiskās gribas trūkums atrisināt šo jautājumu,» strikti norāda Balodis.
Pietrūkst politiskās gribas
«Ministru kabineta 2004. gadā pieņemtais rīkojums Nr. 958 paredzēja, ka Salaspils atomreaktoram, kas tika slēgts 1998. gadā un no kura 2008. gadā kodoldegviela tika izvesta uz Krieviju, bija jābūt pilnīgi likvidētam līdz 2014. gadam, kad bija jāpabeidz arī reaktora sanācijas darbi. Taču šis objekts, kura platība ir vairāk nekā četri hektāri, joprojām stāv kā pagātnes piemiņa. Turklāt, kā liecina publiski pieejamā informācija, gluži nesen - 2014. gadā - vismaz divreiz ir bijušas radioaktīvā ūdens noplūdes; šis piesārņojums gruntī ir fiksēts līdz pat četru metru dziļumam. Tāpat ir zināms, ka budžets - 8,5 miljoni eiro - kas piešķirts šā objekta sanācijai, pārsvarā ir iztērēts pilnīgi citiem mērķiem, un to apliecina arī Valsts kontroles ziņojums.»
To stāstot, uzņēmēju pārstāvis norāda, ka acīmredzami trūkst vienota politiskā viedokļa, ka šis jautājums būtu jāatrisina: «Neviens jau nesaka, ka nav jādara, bet budžets parāda, ka tā nav prioritāte. Šis fakts mūs uztrauc, jo kā mēs varam piesaistīt lielus uzņēmējus un infrastruktūras projektus, ja viņi mums skaidri pasaka, ka izmaksu ziņā citi novadi ir līdzīgi, bet mums vēl blakus ir neparedzami riski?! Ja ir politiskais uzstādījums veikt šā objekta sanāciju, bet nauda tiek tērēta citur, un mēs nevirzāmies uz priekšu jau vairāk nekā desmit gadus… Cik ilgi vēl tas vilksies? Jo lietas jau nekļūst jaunākas.»
