Viņš spēj radīt pārsteidzoši skaistus mākslas darbus. Viņš pandēmijas laikā pašmācības ceļā apguvis klavierspēli. Mājiniekus zēns pārsteidz ar gardiem eksperimentiem virtuvē. Marats ir desmitgadīgs Rīgas puika, kuram piemīt daudz talantu. Viņu raksturo vēl kas ļoti īpašs – sirds siltums pret dabu un dzīvniekiem. Uzzinot par Aucē mītošo stārķi Krakšķi, kas jau 13 gadus ir saimnieces Dainas Nesteres mājas mīlulis un par kuru rakstījām »Vakara Ziņās«, Marats nolēma šo cēlo putnu iemūžināt gleznā un to uzdāvināt Krakšķim un viņa saimniecei. Tiesa, Daina par šo dāvanu vēl nemaz nenojauš. Lai izlasa šīs nedēļas »Vakara Ziņas«!
Par Maratu laikam var teikt, ka viņam jau šūpulī ielikta mākslinieka dvēsele un dotības. Zēna mamma Olga rāda bildes, kur puikam ir aptuveni divi gadi, bet viņš ar ļoti koncentrētu skatienu sēž pie molberta un zīmē. Ne atraut. Bet par pirmo nopietno gleznu abi uzskata abstrakciju uz audekla, kas Maratam tapa četrarpus gadu vecumā. «Abstrakcijā viņš burtiski peldēja - viņš salēja un sajauca dažāda sastāva krāsas, tai skaitā akrilu, PVA līmi, tušu. Kad iesaucos, lai taču apstājas, jo viņš bija izlējis visu, ko vien var izliet, Marats nosvērtā tonī paziņoja: «Pagaidi, vēl oranžu koku vajag!»,» zēna pirmos soļus mākslas pasaulē atceras Olga.
Tagad desmit gadu vecumā Marats izmēģinājis dažādas vizuālās mākslas tehnikas. Piemēram, grafikas darbi viņu aizrauj uz vairākām stundām dienā. Patīk darboties arī ar ogli, rapitogrāfiem, pasteļzīmuļiem, akvareļiem. Bet, kā stāsta Marats, šobrīd vislabprātāk strādā ar akrila un eļļas krāsām. «Eļļas krāsas saista ar savu raksturīgo komponentu savienojumu, kuru rezultātā rodas maģiska senlaicīga smarža, kas ir raksturīga tikai un vienīgi eļļas glezniecības tehnikai. Marats ir izaudzis mākslas darbnīcā [arī viņa mamma Olga ir māksliniece], un šī eļļas krāsu smarža, var teikt, ir ar viņu visos šos desmit gadus,» akcentē Olga.
Cik gleznu autors ir Marats, nezina ne jaunais mākslinieks, ne viņa mamma, piebilstot, ka nekad darbi nav skaitīti, un viņiem cipari ir mazsvarīgi. «Mēs labāk skaitām margrietiņām lapiņas. Marats ir dabas bērns, mīl lauku dzīvi, klusumu, mieru,» teic Olga. Un ziedi, daba arī caurvij Marata darbus. «Man patīk gleznot dabas skatus: pļavas, puķes, kokus, upes, jūru, debesis,» stāsta zēns. Kopš viņš zina stārķa Krakšķa dzīvesstāstu, puika radījis arī nelielu gleznu sēriju ar šiem putniem. Un viena glezna ceļos uz Auci - Maratu ļoti aizkustināja stārķa un viņa saimnieces Dainas draudzība, tāpēc viņš nolēma šiem draugiem uzdāvināt vienu no saviem mākslas darbiem. Bet citi viņa darbiņi gaida savus īstos saimniekus. Maratam sociālajā vietnē «Facebook» ir izveidota pat sava lapa «Marats glezno», kur regulāri tiek publicēts viņa veikums. Un sekotāju lapai netrūkst - šobrīd skaits pārsniedz 2700 «Facebook» lietotājus.
Nešaubīgi, Marata mīļākais mācību priekšmets skolā ir vizuālā māksla. Taču mākslas elementus viņš iekļauj jebkurā stundā. «Pat tad, kad ir uzdots kāds referāts, Marats lielu vērību pievērš tā vizuālajam noformējumam, pie kura var strādāt stundām ilgi. Kad iebilstu, ka referātā ir svarīgi informācijas avoti, dati, saņemu pretī striktu aizrādījumu, lai netraucēju, jo, kā norāda Marats, arī noformējumam ir milzu nozīme,» uzsver Olga.
Jāpiebilst, ka arī citās zēna izpausmēs jaušams talanta pieskāriens. Piemēram, viens no viņa vaļaspriekiem ir klavierspēle, kuru viņš apguvis pašmācības ceļā gada laikā. Pirmos soļus Maratam parādīja lietpratējs, taču uznāca pandēmija, un nodarbības bija jāpārtrauc, tomēr Marats tādēļ neatmeta nodarbei ar roku, bet sāka trenēties pats savā nodabā. Un sanāca. Tagad māk nospēlēt slavenu klasiķu, piemēram, Bēthovena, Mocarta, Baha kompozīcijas. Arī mūsu Maestro Raimonda Paula daiļrade Maratam nav sveša. «Neviens mūsu ģimenē līdz šim nav spēlējis nevienu mūzikas instrumentu, bet varbūt neesam nopietni izpētījuši mūsu dzimtas koku,» aizdomājas Olga. Marats arī sacer mūziku. «Man patīk klausīties ērģeles, tāpēc tad, kad tas bija iespējams, apmeklējām baznīcu, lai klausītos ērģeļmūzikas koncertus,» norāda zēns.
Kā vēl viens hobijs ir eksperimenti virtuvē. «Gatavoju saldos ēdienus. Taisu desertus, izmantojot savas izdomātas receptes. Ne visi eksperimenti ir veiksmīgi, bet mamma saka, ka viņai garšo it viss, ko gatavoju,» priecīgs ir Marats.
Kā jau puikam, viņam tuvas arī sportiski ekstrēmas izklaides, piemēram, triku veikšana ar skūteri vai skrituļslidām.
Taujāts, vai arī tālākā nākotnē sevi saredz rosāmies mākslas pasaulē, Marats atbild apstiprinoši - vēl gan nav skaidrs, vai tā būs gleznošana, mūzika vai arhitektūra. Maratam ir vēl kāds sapnis: viņš grib rūpēties un sekot līdzi, lai dabā neizzustu tādi dzīvnieki kā orangutani, gorillas, tīģeri un mūsu Latvijas lepnums un ģimeniskuma simbols baltais stārķis.
