VAKARA ZIŅAS. Ko dara Liene Lūse
Šķiet, Lieni Lūsi jeb krustmāti Lienīti vislabāk varētu atcerēties gan tie vairāku paaudžu bērni, kuri 70. gados skatījās viņas vadīto raidījumu Latvijas televīzijā un mācījās dziedāt pie TV ekrāniem, gan viņas bijušie audzēkņi Mārupes bērnudārzā. Tāpēc ne velti Liene Lūse tiek dēvēta arī par krustbērniem visbagātāko krustmāti visā Latvijā. Sazvanīta ģimenes mājā Rīgā, Liene Lūse uz jautājumu, kā viņai tagad klājas, enerģiski atteic: «Iedzimtais ātrums nemazinās, bet auļot spēka pietiek līdz diviem, trim, un tad skats aizslīd pēc krēsla vai gultas. Un šis pēdējais gads ir bijis raibs un visāds. Nu, kā jau 75 gadu vecumā…»
Nebeidzamais maršruts
«Pagājušā gada februārī vīram uztaisīja kļūdainu analīzi un pagalam neveiksmīgu un nevajadzīgu operāciju, un nolika viņu gultā uz vairākiem mēnešiem. Un tad sākās manas grūtās dienas, kad, pandēmijai sākoties, nevarēju respektēt saukli «Paliec mājās!», jo biju vienīgā aprūpētāja dzīvnieku saimei.»
Kā uzsver Liene, kaimiņi viņiem ir ļoti labi, taču tikai viņa ir zinājusi, kur tirgū nopirkt gaļas un zivju atgriezumus lopiņiem un ēdamo pašiem. «Mans maršruts bija un ir tirgus, aptieka, regulāra pieteikšanās pie ārstiem, kuri mūs pieņēma, un gada laikā ar vīru tos esam apmeklējuši, kad pienāca rinda,» par savu ikdienu saka Liene. «Esmu dzirdējusi: nu, kur tiem pensionāriem jāvazājas?! Bet ir jāvazājas, jo tieši vecumā gadās visādas likstas: jāpārtaisa zobu protēzes, jāpasūta jaunas brilles, jāved sunītis uz špricēm un vēl, un vēl… Visu neuzskaitīšu.» Tāpēc viņa ļoti gribētu lūgt Centrāltirgus vadībai ierīkot kādu vietu vai soliņu, kur cilvēki pēc iepirkšanās varētu apsēsties un atpūsties. «Visiem taču jākalpo «karalim Co». Bet padomājiet taču arī par vēl dzīvajiem! Tagad skatos, ka daži sēž uz tukšajiem zaļajiem galdiem. Es arī tur sēžu - mazu brītiņu atelpai un kājām, lai pēc tam varētu doties tālāk.»
Jāpiebilst, ka Lienei ir trīs aprūpējami mīļdzīvnieki: mūziķa Mārtiņa Freimaņa kucītes Pepes kucēns Filis, kuru viņš savulaik uzdāvinājis Lienei un kurš nu jau ir izaudzis; no Candera ielas patversmes paņemtā kucīte Mazais, «lai Filim būtu, ar ko spēlēties, jo viņš ir ļoti aktīvs un ir īsts «motors»!», un kaķis, vārdā Pūķis, kuru Liene pieņēmusi pēc kaimiņienes lūguma.