Britu karalienes Elizabetes II dzīvesbiedra prinča Filipa aiziešana aizsaulē apbēdinājusi daudzus ļaudis. Taču pat uz sērojošo britu karaļnama fanu fona izceļas vairāku Klusā okeāna Tannu salas ciematu iedzīvotāji. Viņi jau vairāk nekā pusgadsimta garumā uzskatījuši Filipu par dievu, un arī tagad nav zaudējuši cerības, ka agrāk vai vēlāk viņš atgriezīsies salā tādā vai citādā veidolā.
Mūsdienās Tannu sala ir Vanuatu sastāvdaļa, taču līdz pat pagājušā gadsimta otrajai pusei tā bija koloniāls īpašums, ko kopīgi pārvaldīja Apvienotā Karaliste un Francija. Lielāka teikšana bija britiem, kuri ieņēma svarīgākos amatus un kuru birojos parasti redzamā vietā atradās karalienes un viņas vīra fotogrāfijas. Austrāliešu antropologs Kērks Hafmens, kas vairāk nekā 15 gadus nodzīvojis Vanuatu, intervijā «Reuters» stāstījis, ka, pateicoties tām, pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados sākusies Filipa pielūgšana.
Iezemiešiem ir kāda leģenda. Tā vēsta, ka sensenos laikos vietējā kalnu dieva dēls, kurš bijis apveltīts ar neticami gaišu ādas krāsu, aizceļojis pāri jūrām, lai uzmeklētu un apprecētu pašu bagātāko un ietekmīgāko sievieti uz pasaules, solot pēc tam atgriezties salā. Par Elizabetes II bagātību un ietekmi nekādu šaubu nav bijis, bet no britu ierēdņiem salinieki noskaidrojuši, ka Filips nav dzimis nedz Lielbritānijā, nedz Austrālijā, nedz ASV. Par citu valstu, arī Grieķijas, eksistenci iezemiešiem nav bijis ne jausmas. Tādēļ viņi nosprieduši, ka Edinburgas hercoga vienīgā dzimšanas vieta var būt tikai Tannu un tieši viņš ir cilts «pazudušais dēls».
Britu ierēdņi jau drīz ievērojuši, ka no darba telpām sāk pazust karaliskā pāra portreti, bet iezemieši cīnās par avīzēm un žurnāliem, kuros publicētas Filipa fotogrāfijas. Šie attēli kļuva par svētbildēm, kas salinieku pieticīgajos mājokļos atradās goda vietā. Ik dienu salinieki lūdzās par prinča veselību, nepiemirstot no viņa izprasīt arī bagātīgu banānu un jamsa jeb saldo kartupeļu ražu.
Ar laiku ziņas par šo dīvaino kultu nonāca līdz Londonai, un gan jau nebija nejaušība tas, ka 1974. gadā notikušās Elizabetes II un prinča Filipa vizītes laikā Okeānijā abi apmeklēja arī necilo Tannu. Vietējie bija stāvā sajūsmā, turklāt viņu uzmanības centrā atradās ne jau karaliene, bet Filips, kurš tika dzirdīts ar vietējo alkoholisko brūvējumu, ko dēvē par kavu, kā arī tincināts, kad tad viņš beidzot atgriezīsies «dzimtenē».
Vēlāk salinieki regulāri sūtīja Filipam dažādas dāvanas, piemēram, koka vāli, ko tradicionāli izmanto mežacūku medībās. Kad 1980. gadā Tannu iedzīvotājiem no Londonas tika atsūtīts foto, kurā Filips redzams pozējam ar šo vāli, svētki ciematos nerimās vairākas dienas. 2007. gadā, pateicoties britu dokumentālā kino producentiem, pieci cilšu vecākie devās uz Angliju, kur Vindzoras pilī tikās ar Filipu. Bet 2018. gadā salā paviesojās princis Čārlzs, kurš nodeva sirsnīgus sveicienus no tēva, bet uz Londonu aizveda kārtējo Filipam domāto dāvanu - īpaši izgatavotu spieķi.
Kas notiks tagad, pēc Filipa nāves? Cilšu virsaiši vēl nav īsti izlēmuši, pagaidām aprobežojoties ar paziņojumiem, ka Filipa gars nekur nepazudīs. Taču vai tas iemiesosies kādā no Edinburgas hercoga pēctečiem, vai šo cilvēku Tannu salā godās tāpat kā Filipu - kas to lai zina.
