Ja pasaulslavenais angļu dzejnieks un dramaturgs Viljams Šekspīrs būtu dzimis Latvijā, iespējams, arī tādā gadījumā viņš sarakstītu vienu no visu laiku populārākajām drāmām «Romeo un Džuljeta» (1595; teātrī kopš 1899). Lai paliek joki, taču lugā attēlotais sižets par divu jauniešu pārpasaulīgo mīlestību, šķēršļiem, kas viņiem neļauj palikt kopā, un traģisko finālu, kad abi dodas nāvē, diemžēl sastopams arī reālajā dzīvē. Šāda divu jauniešu traģēdija pirms vairāk nekā 100 gadiem satriekusi liepājniekus.
Romantisko stāstu vēl padomju laikos it labi atcerējās trešās lielākās Latvijas pilsētas iedzīvotāji, turklāt pat zināja abu nelaimīgo mīlētāju - Freimaņu Elzas un Nikolaja Potjomkina - atdusas vietu Līvas kapsētā Cenkones ielā 18/20. Tajā vēl aizvien atrodams krusts ar uzrakstu «Nikolajs un Elza. 1907. gada 10. aprīlis».
Par to, kas īsti noticis, savās atmiņās dalījusies slavenā skatuves māksliniece Anta Klints [īstajā vārdā - Anna Jekste], kura dzimusi un bērnību pavadījusi Liepājā. Aktrises vecāku māju tuvumā dzīvoja jauneklis Nikolajs Potjomkins, kurš mācījies komercskolā un mācējis labi spēlēt klavieres. Liepājnieki bija viņu ievērojuši, bieži pastaigājoties kopā ar kādu jaunu meiteni - ģimnāzisti Freimaņu Elzu. Kad jaunkundze skolas gaitas beigusi, tēvs savu meitu vēlējies aizvest uz citu pilsētu un izdot par sievu turīgam vīram. Protams, viņas pašas vēlmes uzklausītas netika. Elzas māte uzskatījusi, ka mīlestība un nabadzība ir nesavienojamas lietas un ka ar klavieru spēlēšanu neviens pie turības nav ticis. Tie šķituši pietiekami iemesli, lai meitene laulātos ar tādu cilvēku, kurš viņu spēs uzturēt. Viss beidzies ar to, ka vienu vakaru Nikolajs atvēris savas istabas logu, piesēdies pie klavierēm un visā skaļumā spēlējis sēru maršu, savukārt Elza stāvējusi dārziņā mājas priekšā un klausījusies. Kad bija tikts līdz pēdējai taktij, jauneklis izgājis no mājas, paņēmis Elzu zem rokas un abi devušies uz Reiņu birzi. Pēc īsa brīža no turienes atskanējuši divi šāvieni: vispirms Nikolajs nošāvis Elzu, pēc tam - sevi.
Par šo notikumu iespējams izlasīt interneta vietnē «Liepājas Kinomuzejs» (www.kinoliepaja.lv), sadaļā «Liepājas aktieri kinofilmās. Anta Klints».