Vecrīgā, Kalēju ielā, ir kāds gadu simteņiem vecs nams, kura mūri slēpj baisus noslēpumus un noziegumus! Gadsimtu laikā ēka vairākkārt pārbūvēta, un, pēc visa spriežot, to laikā arī «atmūrēti» un pēc tam atkal «aizmūrēti» tās noslēpumi, par kuriem reizumis atgādinot mistiska spokošanās.
Pirms vairāk nekā 160 gadiem ēkā tika atrakti važās iekalti skeleti, pirms teju 100 gadiem uziets iemūrēts ģindenis. Akmens bluķis un pagraba griestos iedzītie metāla riņķi liecināja, ka ēkā esot atradušies Rīgas inkvizīcijas kambari. Vēlākos gados tur kāds vīrs, sev ar āmuru sitot pa galvu, gribēja padarīt galu, no ēkā esošas drēbnieku darbnīcas pazuda mēteļi un namā Ulmaņa puča rezultātā slēdza slavena latviešu rakstnieka vadītā dienas laikraksta redakcijas kantori.
Baisie nostāsti par namu Kalēju ielā 45 izbeidzas aptuveni ap 1959. gadu, kad namu kārtējo reizi pārbūvēja arhitekta Gunāra Zirņa vadībā. Laikam jau arhitekts, kurš piedalījies daudzu Vecrīgas namu restaurācijā (slavenākais viņa veikums ir 1973. gadā pabeigtā Otrajā pasaules karā sagrautās Pēterbaznīcas atjaunošana), atkal licis «aizmūrēt» portālus uz baisās senatnes notikumiem.
Latvijas slavenākais spoku nams
Par namu Kalēju ielā 45 pirms teju simt gadiem zināja gandrīz visa Latvija - par to rakstīja gan nopietnie dienas laikraksti un bulvārprese, gan mazās provinces avīzītes un orākulu mēnešraksti. Tam bija uzklupuši zinātnieki un pētnieki, okultisti un gaišreģi, spoku mednieki un sensāciju kārotāji.
Iekšrīgā - Lielajā Kalēju ielā 45 - tolaik atradās valstī visslavenākais spoku nams. Šis nams joprojām stāv kā stāvējis, vienīgi tagad tā adrese vairs nav Lielajā Kalēju ielā, bet gan vienkārši Kalēju ielā, jo 1938. gadā Mazajai Kalēju ielai piešķīra Meistaru vārdu un vairs nebija nozīmes Kalējus dalīt lielajos un mazajos.
20. gadsimta divdesmito gadu otrajā pusē visdrošāk šķīvīšu dancinātājus un vēstures profesorus bija meklēt Lielajā Kalēju ielā 45. Teju vai visi svēti ticēja un centās pierādīt, ka šis ir kādreizējais Rīgas inkvizīcijas nams, kurā nežēlīgi spīdzināja un mērdēja burvestībās un noziegumos apsūdzētos. Par to liecināja nesen ēkas pagrabā uzietie važās iekalto cilvēku skeleti un moku rīki - akmens bluķis sodāmo šaustīšanai un griestos iedzītie dzelzs riņķi, pie kuriem aiz rokām karināja raganas un ķecerus.
Šis Iekšrīgas nams ievērojams arī ar to, ka virs tā ieejas durvīm iegravēta epitāfija vācu valodā, kurā minēts ne tikai nama celtniecības gads, bet arī datums, un tas esot liels retums: «Gottes Macht hält mich in Acht. Johann Braun. Anno 1739. den 21 July». Patiesībā Rīgas birģeris Johans Brauns šo namu nevis uzcēla, bet gan atjaunoja 1739. gadā. Pirms tam tas izskatījies pavisam savādāk. Droši vien arī tālajā 1739. gadā Brauna kungs, pārbūvējot namu, aizmūrēja pagrabus (kuri, starp citu, namā esot bijuši varen plaši ar slepenām ejām četros virzienos) un tā skatam aizsedza ģindeņus un stāstus par šajā mājā reiz notikušajām šausmām. Tas viss atklājās, namu kārtējo reizi pārbūvējot 1925. gadā.
Moku kambari vai prieka meitu buduāri?
Tagad grūti iedomāties, ka kādreiz kalēju apdzīvotajā ielā esošais nams, kurš nu atzīts par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli - ar Rīgas pilsētas nocietinājumu mūru un torņu paliekām, bijis ārpus Rīgas mūriem un nemaz nebija pilsētas teritorija.
Iespējams, tādēļ arī inkvizitori tur veica savus varas darbus - tālāk no pilsētnieku acīm. Vēl viena nepierādīta leģenda vēsta, ka šajā ēkā atradies prieka nams, jo savulaik tādi varēja atrasties tikai ārpus pilsētas mūriem. Abām šīm versijām par pierādījumu kalpojot zem nama ierīkotais pazemes eju labirints, pa kuru vai nu bendes paslepus no citu acīm varēja vadāt savus upurus, vai mīlas priesterienes tumsas aizsegā doties apmierināt bagātos pilsētas pilsoņus.
Ģindeņi un to gari
To, kas tur kādreiz varēja notikt, pārpārēm rakstīja un minēja prese. 1925. gada jūlijā laikraksts «Tautas Druva» vēsta, ka namā Lielajā Kalēju ielā 45 nule atrasts iemūrēts noslēpumains ģindenis, kā arī vaskotā linu audeklā ietīti vairāku cilvēku kauli: «Kauli stipri satrupējuši. Vaskotā drēbe no tīriem liniem neatgādina tagadējos modernos audumus. Tuvāk izpētot ģindeņa atrašanās vietu, atrastas nedaudzas satrūdējuša papīra jeb audekla atliekas. Tāpat atrasti nezināma satura gruveši.»
Savukārt tā paša gada 25. jūlija laikraksts «Rīgas Ziņas» ziņo daudz izvērstāk: «Lielajā Kalēju ielā 45 vakar uzsāka darbus Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes darbinieks Tillmans no Universitātes Arhitektu fakultātes. Šodien pētīšanas darbus turpina, pie kam nama pagrabi, kā apakšstāvs sīki uzmērīti, kā arī nofotografēti. Ģindeņa atraduma vietā ieradās arī dr. Bušs, Rīgas pilsētas bibliotēkas direktors, arheologs un Rīgas senatnes pazinējs. Dr. Bušs sīki iepazinās ar atrastajiem priekšmetiem, kā arī nama būvi. Viņš izteica domas, ka nams neapšaubāmi ir vecāks par 16. gadsimtu. Pēc nostāstiem, vairākus desmitus gadus atpakaļ nama tuvumā pēc rakšanas darbiem atrasti 13 cilvēku ģindeņi, kā arī liels šķēps. Tuvāk apskatot nama sienas, konstatēts, ka nams pilnīgi pārbūvēts, piemērojot to dzīvokļiem.»
Pēc gada - 1926. gada 20. aprīlī «Rīgas Ziņas» jau vēsta, ka «spoku namu» pārbūvē: «Kā tas Rīgas sabiedrībai zināms, nams L. Kalēju ielā 45 bija populārs kā «spoku nams», jo tajā pag. vasarā atrada pagraba sienā stāvus iemūrēta cilvēka kaulus, pie kura atrada klāt vienīgi pīpi. Drēbes bija satrūdējušas. Domā, ka šeit atradās ap 16. gadsimteni kāds inkvizīcijas nams, - un cilvēks iemūrēts dzīvs. Tagad izdara šī nama galīgu remontu: izjauks tā pagraba dienas un tās pārbūvēs.»
Tāpat tiek atgādināts, ka 19. gadsimta vidū ēkas pagrabā esot uzieti važās iekalti skeleti. Dažādos avotos tiek minēts atšķirīgs to skaits - no diviem līdz pat 13.
Madam Helena zīlē ar galvaskausu
Par skeletiem, kā arī par nesen uzieto stāvus iemūrēto cilvēku, pagājušā gadsimta divdesmito gadu otrajā pusē pastiprinātu interesi izrādīja ne tikai vēstures pētnieki, bet arī spiritisti un mirušo garu izsaucēji. Kā var secināt pēc preses publikācijām, viens no ēkas dzīvokļiem bija pārvērsts par šķīvīšu dancinātāju rituālu telpu, kurā saimniekoja arī tolaik Rīgā populārā gaišreģe un garu izsaucēja «madam Helena».
Krievu valodā iznākošais Rīgas vakara laikraksts «Segodņa Večerom» ziņo, ka, piemēram, viens no spiritistu seansiem noticis 1928. gada 13. janvāra naktī Rīgā, Lielajā Kalēju ielā 45. Galvenā orākule paziņojusi, ka nama nišā iemūrētā un ķēdēs iekaltā cilvēka skelets ar apģērba atliekām piederot kādam abatam Gregoram, kurš nu prasa, lai viņa kaulus nodotu zemei. Tas viņai atklājies slepena mistiska seansa laikā. Lai iegūtu informāciju, kā galveno atribūtu viņa esot izmantojusi atrasto galvaskausu.
Gregors namā uzdarbojoties sevišķi naktīs no piektdienas uz sestdienu, kad iedzīvotājus traucējot nesaprotami trokšņi, nopūtas, namā neesošu klavieru spēle un metāla šķindoņa. Kaut kas tumsas aizsegā arī klapējot pie logiem un durvīm, staigājot pa jumtu.
Sevišķi baisi esot trešdienā pirms Mūžības svētdienas, kad vācu luterāņi tradicionāli atzīmē Nožēlas un lūgšanas dienu (šogad tā iekrīt zīmīgā datumā - 18. novembrī). Senāk rīdzinieki naktī uz šo dienu šajā namā izvairījās nakšņot, jo tad tur notiekot viņpasaules garu orģijas.
Sliktā karma
Lai arī atrastā ģindeņa kauli tika atdoti zemei, nams Kalēju ielā 45 vēl labu laiku biedēja cilvēkus ar savu nelabo slavu. Tomēr pirms kādiem gadiem 18 ap ēku virmojošie spoku stāsti sāka aprimt. Iespējams, tas ir arhitekta Zirņa 1959. gadā veiktās ēkas pārbūves rezultāts. Bet uz cik laiku… Vai līdz kārtējai pārbūvei, kad atkal kāds nolems ierakties nama pagrabos?
Pagaidām dīleri saviem potenciālajiem klientiem slēpj patiesību par šo namu. Salīdzinoši nesen parādījās sludinājums, kas par 126 636 eiro jeb 2753 eiro kvadrātmetrā piedāvāja iegādāties mansarda dzīvokli šajā ēkā - «vēsturiskas nozīmes mājā, kurā valda patīkama un senatnīga atmosfēra». Katrā ziņā, salīdzinot ar citu galvaspilsētas dzīvokļu cenām, tā ir ļoti augsta cena par jumta istabiņām. Tomēr dzīvoklis kā nekā ir vecpilsētā un saistīts ar baisiem spoku stāstiem! Bet diez vai notikumus inkvizīcijas pagrabos un dzīvu cilvēku iemūrēšanu pagraba nišās var saukt par patīkamu senatnīgu atmosfēru.
Atrastie inkvizīcijas laika ģindeņi nav vienīgie stāsti, ar kuriem saistās nams Kalēju ielā 45. Katrā ziņā ēkai ar karmu nav paveicies. 1894. gada janvārī tur kāds 73 gadus vecs sirmgalvis A. Š. mēģināja savai dzīvībai galu darīt, vairāk reizes ar āmuru pa galvu sizdams un to «nevārīgi ievainodams, pēc kam viņš ar nazi sevim kaklā iegrieza». «A. Š. tapa nosūtīts slimnīcā, un viņa dzīvībai nedraud briesmas. Pēc izskaidrošanās Š. šo mēģinājumu radījis tādēļ, ka slimojis ar acīm un bijies, ka nepaliekot gluži akls,» raksta «Baltijas Vēstnesis».
Nelaimes nama iemītniekus vajājušas arī pēc drausmīgā ģindeņa atrašanas. Piemēram, 1929. gada 9. jūnijā ēkā ierīkotās drēbnieku darbnīcas meistaram nozagti divi mēteļi.
Bet pēc pieciem gadiem - 1934. gada 15. maija Ulmaņa apvērsuma rezultātā Lielajā Kalēju ielā bija jāslēdz dienas laikraksta «Dienas Lapa» kantoris. Šo laikrakstu, pie kura atjaunošanas ar leģendāro latviešu avīžniecības zīmolu klāt stāvēja arī pats Aleksandrs Čaks, faktiski vadīja slavenais rakstnieks Pāvils Rozītis («Cepļa» un «Valmieras puiku» autors).
Jāsecina, ka nobendēto kauli ik pa laikam neļauj mierīgi dzīvot šī nama iedzīvotājiem. Pagaidām gan nobendēto gari ir atteikušies no aktīvas darbības. Jautājums tikai, uz cik ilgu laiku?
