VAKARA ZIŅAS. Ko dara modes māksliniece Asnate Smeltere
Modes māksliniece Asnate Smeltere sarunā ar »Vakara Ziņām« atzīst, ka, par spīti visiem aizliegumiem un ierobežojumiem, viņa tomēr šo it kā apstājušos pandēmijas laiku cenšas izbaudīt. «Es pat sajūtu kaifu no tā, ka nekur nav jābūt, nekur nav jāpieskrien, nekas nav jāpaspēj. It kā ieeju pavisam citā dimensijā, jo nekad nepieredzēta. Un tagad liekas, ka līdz šim tik pārpildītajā dzīvē un ikdienas steigas pasaulē mēs bijām ļoti daudz ko pazaudējuši. Pašreiz ir pilnīgi cits dzīves temps, un es neteiktu, ka ļoti no tā ciestu. Patiesībā man pat liekas, ka šis ir tāds interesants dzīves periods.»
Tīra sniegu un kārto arhīvus
«Galīgi nav tā, ka nebūtu ko darīt - ir sajūta, ka darbu uzkrājas vēl vairāk. Tāpat kā citi cilvēki, kuri dzīvo ārpus pilsētas centra, es tīru sniegu, nesu malku, kurinu kamīnu… Tas ir patiešām brīnišķīgi, ja ir fiziskas aktivitātes svaigā gaisā! Sniegs ir tik pūkains un mirdzošs, un gaiss ir tik smaržīgs, ka liekas - tajā mirklī visas pasaules bēdas ir ļoti tālu. Sniega tīrīšana ir vērtīgs process, un liekas, ka tas baltums un mirdzums patiešām brīnišķīgi nostrādā!»
Tāpat Asnate beidzot esot atradusi laiku arhīvu sakārtošanai, sākot ar vecāku, vecvecāku fotogrāfijām un vēstulēm: «Dzīvoju mājās, kur paaudžu paaudzēs bēniņos un plauktos viss ir uzkrājies, un tagad to varonīgi kārtoju. Kārtoju arī arhīvus, kas bija palikuši pēc grāmatas [«50 gadi Rīgas modē»] izdošanas - gan Modeļu nama fotogrāfijas, gan tekstus. Pēc grāmatas izdošanas mani piemeklēja nogurums, tādēļ visus materiālus biju nolikusi vienā istabas stūrī, un tos arī sakārtošu un sašķirošu, lai saprastu, ko saglabāt un ko varu svēti sadedzināt kamīnā. Vēl man ir palicis ļoti daudz vīra [mākslinieka Georga Smeltera] atstāto skiču, fotogrāfiju un arī diapozitīvu kastu - tās arī jāsakārto…»