Ikviens no mums var nonākt situācijā, kad mājās jākopj gulošs 1. grupas invalīds. Diemžēl bieži vien informācija par to, kur šādos gadījumos jāvēršas pēc padoma, kā arī kāds valsts atbalsts un palīdzība pienākas, ir ļoti grūti pieejama un atrodama, turklāt ne visiem slimnieku tuviniekiem ir laiks un iespēja dzenāt informāciju. Lai noskaidrotu, kā šajos informācijas džungļos neapjukt, »Vakara Ziņas« vērsās pie Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktora Alda Dūdiņa. Savukārt visa nepieciešamā informācija atrodama ministrijas mājaslapā, kur publicēta aprūpētāja dienasgrāmata.
Atslēgas vārdi - ģimenes ārsts
Labklājības ministrijas pārstāvis norādīja, ka katram cilvēkam, tostarp gulošam 1. grupas invalīdam, pēc visas informācijas par veselības un aprūpes jautājumiem jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. «Ikvienam šādam cilvēkam pienākas medicīniskā aprūpe mājās, un šos izdevumus sedz valsts. To, kas, kad un cik daudz jādara slimnieka aprūpē - tā ir ģimenes ārsta kompetence.» Savukārt sociālās aprūpes pamatpakalpojums ir [slimnieka] aprūpe mājās: «Tas ir pašvaldības nodrošināts pakalpojums, un, lai to saņemtu, ķēdīte atkal sākas no ģimenes ārsta: pamatā ir viņa atzinums par to, ka cilvēks veselības stāvokļa dēļ nevar pats par sevi parūpēties, tādēļ viņam ir vajadzīgs šāda veida atbalsts. Pēc šīs izziņas saņemšanas ir jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā, un viņu svēts pienākums ir visu izvērtēt un pieņemt attiecīgu lēmumu, kādu palīdzību viņi cilvēkam var sniegt.»
Dūdiņš arī min konkrētu piemēru, kā ģimenes ārsts var iesaistīties jautājumu risināšanā: «Piemēram, valsts atbalsta tehnisko palīglīdzekļu iegādi - funkcionālās gultas, pretizgulējumu matrača un spilvena, ratiņkrēsla - iegādi. Arī šajā gadījumā pirms tam ģimenes ārsts aizpilda speciālu formu (iesniegumu), ar kuru var doties uz Vaivaru rehabilitācijas centra filiāli Rīgā, Ventspils ielā.»
Pienākas invaliditātes pabalsts
Labklājības ministrijas pārstāvis norāda, ka šādās situācijās ģimenes ārsts var rakstīt atzinumu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai, kas lemj par invaliditātes pabalsta piešķiršanu 213 eiro apmērā; reizi gadā ir iespēja saņemt t.s. transporta pabalstu mobilitātes nodrošināšanai, lai cilvēks varētu samaksāt par transporta pakalpojumiem, ja tiek vests pie ārsta u.tml.
Var sūdzēties ministrijai
Gulošam slimniekam pienākas arī asistents, taču ar to ir mazliet sarežģītāk: šādus pakalpojumus nodrošina valsts, bet finansē pašvaldība. «Piekrītu: tieši par šo jautājumu cilvēki bieži vien ir apjukuši un nesaprot, kas un kā,» saka Dūdiņš. Atbilstoši visiem priekšrakstiem un likumdošanai pašvaldības sociālais dienests ir tas, kuram jābūt spējīgam iedziļināties cilvēka problēmās un jāsniedz visa nepieciešamā informācija! Sociālajiem dienestiem jābūt skaidrībai par to, kas notiek veselības aprūpes jomā, jāsaprot, kā var palīdzēt pašvaldība un kas pienākas no valsts puses.
Runājot par asistenta nodrošināšanu, jāņem vērā viena nianse - tā kā tas ir pašvaldības finansēts un organizēts pakalpojums, var gadīties, ka pašvaldības sociālais dienests šajā situācijā vērtē cilvēka ienākumus: «Var būt situācija, ka gulošais pacients ir ļoti turīgs, bet varbūt ir pretēji. Līdz ar to tiek izvērtēti visi aspekti, kas saistīti ar finansēm.»
Labklājības ministrijas pārstāvis arī nenoliedz, ka sociālie dienesti ne vienmēr ir savu uzdevumu augstumos, tādēļ informācija, ko saņem slimā cilvēka aprūpētājs, ne vienmēr ir pilnīga un korekta. «Ja mēs skatāmies pa perifēriju - var būt dažādi. Taču, ja slimniekam vai piederīgajiem rodas sajūta, ka kaut kas nav kārtībā, tiek slēpts vai noklusēts, viņiem ir visas iespējas vērsties ministrijā un rakstīt iesniegumu par attiecīgā dienesta darbībām vai bezdarbību. Protams, mēs ļoti ceram, ka sociālie darbinieki ir uzdevumu augstumos un ka cilvēkiem maksimāli tiek sniegta nepieciešamā palīdzība. Un ceram, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas beigām, kad būs stipri mazāk pašvaldību nekā tagad, sociālo dienestu kapacitāte palielināsies.»