VAKARA ZIŅAS. Ko dara aktrise Regīna Devīte
Valmieras Drāmas teātra aktrise Regīna Devīte daudzu skatītāju sirdis ir iekarojusi kā seriāla «UgunsGrēks» komiskais, spilgtais, asprātīgais un kolorītais tēls Zenta. Protams, šarmantās aktrises lomu klāsts ir bagātīgs, jo uz Valmieras Drāmas teātra skatuves spēlēts vairāk nekā 40 gadu. Regīna Devīte dalījās pārdomās par dzīvi Covid-19 apstākļos.
Paldies senčiem!
«Ir skaidrs, ka tad, kad situācija veselības jomā uzlabosies, dzīve tik ātri vecajās sliedēs neatgriezīsies. Kurš pratīs ātrāk pielāgoties un iekļauties jaunajos apstākļos, tam arī būs vieglāk. Man ir ļoti jaukas un pozitīvas dienas, tomēr dažreiz ir diezgan bēdīgi, domājot par tiem cilvēkiem, kuriem diemžēl nebūs darba, kur atgriezties. Protams, par to varu domāt, bet neko līdzēt nevaru.
Šobrīd lasu grāmatas, kurās ir aprakstīti 18. gadsimta notikumi par Lielo Ziemeļu karu, kas ilga 21 gadu. Tajā laikā dzīvoja manas vecvecvecmāmiņas. Ja viņas paskatītos uz mani, ka sēžu siltā istabā, paēdusi un čīkstu, tad būtu ļoti niknas. Tā ir nesena vēsture, kas bijusi vien pirms 300 gadiem. Protams, ka šeit un tagad ir tik daudz pozitīvo aspektu, par kuriem mani senči sapņot nevarēja, bet viņi galu galā izdzīvoja. Pateicoties tam, ka viņi izdzīvoja, esmu nākusi pasaulē.
Jau pirms pandēmijas man bija šī teorija: ja cilvēks ir piedzimis, tad viņam ir ļoti laimējies. Apstākļu, lai nepiedzimtu, it sevišķi Latvijas teritorijā un vēsturē, ir daudz vairāk, jo bijuši kari, mēris un citas slimības. Ja esi piedzimis, tas tiešām ir Dieva brīnums. Tad tev ir jātiek galā ar grūtībām. Uzskatu, ka katrs cilvēks mēģina saprast, kas notiek. Daudziem ir grūti, tāpēc, iespējams, izlādējas sociālajos tīklos. Varbūt tad kļūst vieglāk. Pandēmijas sākumā tika teikts, ka, iespējams, daudzi cilvēki kļūs līdzjūtīgāki. Ļoti žēl, ka cilvēki kļūst agresīvāki. Ir gan arī daudz piemēru par ļoti cēlsirdīgu rīcību. Cilvēki palīdz cits citam grūtībās. Ja cilvēkam vajag izkliegt savu sāpi, neapmierinātību, ja tas nav citus aizskarošā formā, tad to var darīt. Es gribētu aicināt cilvēkus: apdomājiet, ko rakstāt feisbukā! Nevar izteikt viedokli tik agresīvi un neiecietīgi. Mani vienmēr sajūsmina tas, ka cilvēki prot izteikt savu viedokli un diskutēt. Mums drīkst būt pilnīgi pretēji uzskati, bet ir jābūt normai, ko nedrīkst pārkāpt, aizvainojot otru. Galvenais izturēties ar cieņu vienam pret otru. Pret otra cilvēka dzīvību ir jābūt cieņai.»