Nacionālā apvienība šī gada janvārī Saeimā iesniedza likumprojektu par grozījumu, kas nostiprinātu ģimenes jēdzienu, kuras pamatu veidotu sieviete (māte), vīrietis (tēvs) un bērni. Šāda partijas iniciatīva izraisīja ellīgi karstu diskusiju, pieskaroties tādiem sasāpējušiem jautājumiem kā kopdzīves likums, viendzimuma pāru attiecības, kā arī atgādinot un uzsverot to, ka Latvijā joprojām ir ļoti daudz nepilnu ģimeņu.
Mūzikas producents Juris Millers: «Jārespektē visi»
«Manas domas ir ļoti vienkāršas. Jo vairāk ierobežojumu ir un cilvēkiem ir liegtas viņu brīvības, jo vairāk naida un savstarpējās neizpratnes. Viss, kas šobrīd notiek ar labojumu Satversmē, ir padomju laika domāšanas mantojums. Šobrīd tas rada lieku informatīvo burbuli, kad patiesībā sabiedrības uzmanība ir jākoncentrē uz daudzām citām lietām. Politiķiem mūžīgi ir tendence meklēt kaut ko, vai nu par ko vai pret ko cīnīties. Tiem, kuri cīnās pret vai par, ir sava motivācija. Galu galā sabiedrība sastāv no dažādiem cilvēkiem no dažādām sabiedrības grupām. Nav godīgi un samērīgi pieprasīt vienai sabiedrības grupai pienākumus, bet nedot viņiem tiesības. Ja mēs gribam būt civilizēta, demokrātiska un cieņpilna sabiedrība, mums ir jārespektē visas sabiedrības grupas.»
Aktieris un politiķis Ivars Puga: «Jārisina, nevis jāpaslauka zem paklāja»
«Runa ir par problēmu, kas pastāv jau sen. Šo jautājumu grib atrisināt salīdzinoši īsā laikā. Kurā pusē es esmu? Tad man ir asociācijas ar Pandoras lādi. Jautājums, kur un cik tālu šis process varētu attīstīties. Piemēram, es redzu televīzijā bērnu filmiņas, kur puisītis pārģērbjas par meiteni, velk kleitu, krāso lūpas. Lasu informāciju par dāņu filmiņu bērniem, par tēvoci ar neparasti garu dzimumlocekli. Es saku striktu nē šādai domāšanai. Sakārtot civiltiesiskās attiecības starp viendzimuma partneriem? Pilnīgi noteikti, jā! Tas ir jādara.
Tehnisks jautājums, kā to izdarīt? Tāpēc ir kompetenti cilvēki, institūcijas, kurām tas jārisina. To nevar paslaucīt zem paklāja. Tikai tad var nonākt līdz kopīgam secinājumam un rezultātam. Es balsoju par šī jautājuma nodošanu izskatīšanai komisijā. Par šo ir jārunā, ja jautājums ir karsts. Tad vajag nevis liet ūdeni, bet gan pieliet benzīnu ugunskurā, lai ātrāk izdeg liekais, parādās atbilde un patiesība.
Pieslēdzoties tai tēmai un domājot par to, es esmu konservatīvs. Es atzīstu attiecības starp viendzimuma partneriem. Bet sevi nevaru pieņemt un atzīt jautājumu par bērnu adopciju. Tas ir sāpīgi. Piemēram, mazu bērnu, zīdaiņu adopcijai es teiktu - nē. Ja bērns ir tādā vecumā, kad viņš var pateikt, ko viņš grib un ko negrib, kā jūtas, tad saku - jā. Bet atņemt bērnam izvēles iespējas, noņemt viņu no dabiskā ceļa, tas man nav saprotams. Feisbukā ir fotogrāfija ar diviem puišiem, kas sadevušies rokās, zem tās paraksts: «Ir arī daži, kas domā, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti.» Kaut ko tādu izlasot, vēlos, lai ātrāk tiek fiksēts, kas ir laulība. Es baidos no interpretācijas. Kurš var kontrolēt, kā tā Pandoras lāde paveras un kas no tās tiks vilkts ārā?»
Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" izdevumā!